Latvijas ceļu muzejs

Latvijas Ceļu muzejs
Latvijas Ceļu muzejs
Dibināts	1976. gadā
Atrašanās vieta	Šlokenbekas muižas ansamblis, Milzkalne, Smārdes pagasts, Tukuma novads
Tips	valsts akreditēts muzejs
Kolekcija	11759
Direktors	Indra Dziedātāja
Īpašnieks	VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
Mājaslapa	lvceli.lv/saites/celu-muzejs-un-ekskursijas/latvijas-celu-muzejs/

Latvijas Ceļu muzejs ir muzejs, kas veltīts ceļu būves un uzturēšanas vēsturei Latvijā. Tas uzsākts veidot 1976. gadā Ogrē pēc Latvijas ceļinieku iniciatīvas. 2000. gadā tas pārcēlās uz Šlokenbekas muižas ansambli Tukuma novadā. Saņēmis valsts akreditāciju. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" struktūrvienība.

Muižas dzīvojamās ēkas astoņās zālēs ir izvietota muzeja ekspozīcija par Latvijas ceļu un tiltu vēsturi, to celtniecību un uzturēšanu, kā arī pārvaldes struktūru un darbinieku tradīcijām. Lejas ratnīcā izvietoti ceļu būves mehānismi un Livonijas satiksmes un ūdens ceļu kartes palielināta kopija. Kalna ratnīcā izvietota zirgu iejūgu un ratu kolekcija, kā arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem. Muižas pagalmā izvietota brīvdabas ekspozīcija.

Par muzeju

Muzejs savā ikdienas darbā veic trīs pamatfunkcijas:^[2]

komplektē krājumu, to dokumentē, saglabā un nodrošina tā pieejamību;
pēta muzeja krājumu un ar to saistīto informāciju;
veic sabiedrības izglītošanu, izmantojot ekspozīcijas un izstādes.

Ekspozīcijas izvietotas muižas trīs ēkās un pagalmā. Muzeja galvenās ekspozīcijas:^[2]

Kalna ratnīcas ekspozīcija — ataino ceļu būvi un uzturēšanu laikā pirms automašīnām, kad visus darbus veica ar zirgiem. Atjaunota un papildināta 2016. un 2017. gadā.
Brīvdabas ekspozīcija — apvieno visas pārējās ekspozīcijas vienotā veselumā. Ekspozīcijā apskatāmi veltņi, caurtekas, ceļa zīmes un kilometru stabi, kā arī dažādi ceļu segumu paraugi;
Lejas ratnīcas ekspozīcija — attēlo 20. gadsimta lielgabarīta ceļa būves tehniku. Šeit atrodas arī muzeja lepnums — atjaunotais tvaika veltnis Marshall. Ekspozīcija 2014. gadā, pēc kopīgas izstādes ar Rīgas Motormuzeju, papildināta ar lieliem foto plakātiem, stāstot par ceļu un tiltu būvēšanas un uzturēšanas vēsturi;
Ceļu meistara istaba;
Kinozāle;
Izstāžu zāle — regulāri tiek veidotas jaunas izstādes.

Vēsture

Sākotnēji ceļu muzeju sāka veidot Ogrē, Ogres upes krastā parkā pie Šoseju pārvaldes iecirkņa mājas, pēc ceļu būvinženiera Hamilkāra Sviķa iniciatīvas. Ceļinieki no visas Latvijas vāca, veda un ziedoja muzejam dažādas ar ceļiem un to būvi saistītas lietas. Muzejā izveidoja stiklotu paviljonu, kur vēlāk glabājās Marshall tvaika veltnis, daļēji Latvijā ražotais autogreiders Catepillar un citi muzeja eksponāti. Muzejs dibināts 1976. gadā un apmeklētājiem to atklāja 1982. gada maijā.^[2]

Ar laiku muzejs kļuva par šauru, tur vairs nevarēja izvietot visus savāktās smagās tehnikās eksponātus. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, sākoties īpašumtiesību atgūšanai, atjaunotajai muzeja mājai Ogrē pieteicās īpašnieks. Milzkalnē, savukārt, kopš 1975. gada ceļinieki bija uzsākuši atjaunot un restaurēt 5. ceļu būvniecības rajona mītni — Šlokenbekas muižas ansambli. Tāpēc 2000. gadā Latvijas ceļu muzeju pārcēla uz Šlokenbeku. Uz jauno Ceļa muzeja mītni pārveda dokumentus, stendus, inventāru, eksponātus un smago tehniku.^[3]

No 1995. gada muzeja vadītājs bija ilggadējais ceļu inženieris, kādreizējais Ceļu un tiltu būves tresta pārvaldnieks, RPI docents un muzeja dibinātājs Hamilkārs Sviķis. 2001. gada 5. septembrī muzeju akreditēja, turpmākos akreditācijas procesus veic ik pēc 5 gadiem.^[2]

Latvijas ceļiniekiem par Ceļu muzeju un Šlokenbekas muižu piešķirti trīs Eiropas Kultūras mantojuma Zilie karogi:^[2]

1999. gadā par Šlokenbekas muižas ansambļa saglabāšanu un atjaunošanu;
2001. gadā par Latvijas industriālā mantojuma saglabāšanu muzeja kolekcijās;
2005. gadā Ceļu muzejs un Šlokenbekas muiža atzīti par vienu no 100 sakoptākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

2012. gadā sadarbībā ar AS "Ceļuprojekts" izstrādāts projekts Ceļu muzeja jaunās ēkas būvniecībai. Projekts paredz 1790 m² lielu ekspozīciju platību, kā arī jaunas un plašas telpas muzeja darbiniekiem. Projekta autors Mārtiņš Hofmanis iecerējis ēkas veidolu veidot kā plastisku ceļa līkumu. Projektu atbalstīja gan vietējā pašvaldība, gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Pagaidām šie plāni nav realizēti.^[2]