Ventspils viduslaiku pils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ventspils viduslaiku pils izskats mūsdienās

Ventspils viduslaiku pils (vācu: Schloß Windau) ir Livonijas ordeņa celta pils Ventas upes kreisajā krastā pirms tās ietekas Baltijas jūrā, kurā viduslaikos atradās Ventspils komtura mītne (ap 1290-1562). Tā ir vienīgā no Livonijas ordeņa pilīm Kurzemē, kas saglabājusies līdz mūsu dienām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1230. gadam Ventas upes grīva bija kuršu ķēniņa Lamekina valsts sastāvā ar nosaukumu Saggara. 1253. gada 4. aprīļa latīniski uzrakstītajā līgumā par Kurzemes ziemeļu daļas sadalīšanu, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs, tā pieminēta kā apdzīvota vieta Ventavas zemē Sagare ex ultraque Winda (Sagare abās Ventas pusēs). 1242. gada 19. aprīlī pāvesta legāts Vilhelms no Modenas atļāva Livonijas ordenim pie Ventas būvēt pili vai cietoksni vai pilsētu (buwene eyn borgh oder eyn Vestunge oder eyn Stat), domājams, ka šī atļauja saņemta Kuldīgas pils celtniecībai. 1253.gada kuršu zemju dalīšanas līgumā noteikts, ka zemes ap Ventas grīvu būs ordeņa īpašums.

Winda kā Livonijas ordeņa pils nosaukums Ventas grīvā pirmoreiz minēts 1290. gadā,[1] kad ordeņa mestrs Baltazars Holte dokumentā par Kursas komtureju ienākumiem norāda, ka Ventspils komturs pakļauts Kuldīgas komturam un liek sūtīt divus ordeņbrāļus no Ventspils pils uz Embūtes pili. 14. gadsimtā pakāpeniski uzcelta regulāra kastela ar iekšējo pagalmu, no 1369. gada saglabājies pirmais Ventspils zīmogs un ģerbonis. 1451. gada vizitācijas aktā minēts, ka Ventspils pilī ir tikai septiņi brāļi bruņinieki, 1448. gada vizitācijā konstatēts, ka Ventspilī ir par vienu desmito daļu vairāk pārtikas un bruņojuma nekā Kuldīgā.

Līdz 16. gadsimta sākumam paaugstināja pils torni, pirmā un otrā stāva telpās izbūvēja velvju pārsegumus, lielākajās telpās un kapelā apgleznoja sienas un griestus. Pie pils atradās priekšpils ar mūra un koka apbūvi. 16. gadsimtā pils sienas bija zilpelēkā krāsā ar uzkrāsotu rustojumu, pils torņa stūru kvadras bija iezīmētas ar krāsotām savienojuma vietām.[2] Otrā Ziemeļu kara laikā 1659. gadā pili nopostīja zviedru karaspēks, bet drīz tā tika atjaunota, mūrēto velvju vietā daļēji izbūvējot koka siju pārsegumus.

Pils uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc arheoloģisko izrakumu datiem kā pirmo 13. gadsimta beigās uzcēla pils torni ar ārsienu garumu 10x10 metri, ap kuru sākotnēji izveidojās nocietināta apmetne. Līdz 14. gadsimta sākumam nocietinātās apmetnes vietā tika uzcelts kastelas tipa cietoksnis - kvadrātisks četru korpusu bloks (32,5x33,5 metri) ar iekšējo pagalmu. 15. gadsimtā tornis izbūvēts stipri augstāks un kopš šī laika kalpojis arī kā orientieris jūras braucējiem. Vēlāk pils četriem korpusiem iekšpusē izbūvētas sienas līdz trešā stāva līmenim, izbūvēts divslīpju jumts. Tornim līdzās atradās vārti, kas bijuši ap 3 metrus plati.

No 14. līdz 16. gadsimtam pils pirmajā stāvā atradās saimniecības telpas - virtuve, noliktava, staļļi. Otrajā stāvā atradās kapela, kapitula zāle, dormitorijs (mūku guļamtelpas), remteris (mūku ēdamzāle), komtura dzīvojamā telpa un viesu istaba. Trešais stāvs kalpoja par ieroču galeriju. Pils sienas ir mūrētas no lieliem ķieģeļiem vendu sējumā. Visi, arī iekšējie torņa stūri ir mūrēti no dolomītakmens kvadriem. Pils un torņa ārsienu biezums ir ap 2 metri, pret pagalmu vērsto sienu biezums - ap 1,5 metri.[2] Pilī saglabājusies arī kapela - vecākā saglabājusies baznīca Kurzemē. Vēlāk tur darbojās evaņģēliski luteriskā baznīca (1706–1835) un Krievijas impērijas armijas garnizona pareizticīgo baznīca (1845–1901).

Mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju armijas daļas pili atstāja 1983. gadā. 1997. gadā tika restaurētas pils fasādes un labiekārtota teritorija. Izpētes un restaurācijas gaitā zem vairākiem apmetuma slāņiem atklāti unikāli 15. līdz 17. gadsimta sienu gleznojumu fragmenti, arheoloģiskajos izrakumos iegūtas daudzveidīgas liecības par pili un tās iedzīvotājiem. 2001. gada septembra sākumā pēc restaurācijas darbu pirmās kārtas pabeigšanas atklāta Ventspils muzeja pastāvīgā ekspozīcija, kas veltīta pils, pilsētas, ostas un Ventspils novada vēsturei, un digitālā ekspozīcija "Dzīvā vēsture". 2011. gadā notika pils restaurācijas otrā kārta, kuras laikā atjaunotas otrā stāva telpas – kapela, ordeņa brāļu guļamtelpa un ēdamtelpa, kapitula zāle, virsvārtu telpa, kur atklāta ekspozīcija "Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām".[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas pilsētas. Preses nams. 1999. ISBN 9984-00-357-4.
  2. 2,0 2,1 ambermarks.com
  3. muzejs.ventspils

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]