Rātslaukums (Rīga)

**Rātslaukums (Rīga)**
Rātslaukums (Rīga)
	Rīgas Rātsnams un Rātslaukums 18. gadsimta beigās
	Rātslaukums (Rīga) Rātslaukums (Rīga)
Koordinātas	56°56′53.814″N 24°6′25.197″E / 56.94828167°N 24.10699917°EKoordinātas: 56°56′53.814″N 24°6′25.197″E / 56.94828167°N 24.10699917°E
Atrašanās vieta	Vecrīga, Rīga, Latvija
Tips	Laukums
Sākuma datums	13. gadsimta beigas

Rātslaukums ir Vecrīgas laukums, pie kura atrodas Rīgas rātsnams, Melngalvju nams, Latvijas Okupācijas muzejs un citas ēkas. Viduslaikos tas bija Rīgas centrālais laukums, vēlāk pilsētas saimnieciskais un administratīvais centrs. Laukumā atrodas Rolanda statuja.

Vēsture

Laukums izveidojās 13. gadsimta beigās kā tirgus vieta (Marktplatz). 1334. gadā minēts Jaunais nams, vēlāk Melngalvju nams un rātsnams. Uz laukumu veda Tirgoņu, Kaļķu, Audēju un Kungu ielas. Laukumu pie pilsētas svariem dēvēja par Svaru laukumu (Wageplatz). Viduslaikos laukumā uzveda arī mistērijas, notika gājieni, sacensības, turnīri, dejas, namnieku gvardes skates, tika svinēti svētki, tajā atradās pilsētas svari un soda izpildes vieta.

16. gadsimtā Rātslaukuma teritorija pakāpeniski samazinājās un tirgus pārcēlās uz Daugavmalu. Bijušo tirdzniecības ēku vietā tika celtas dzīvojamās mājas ar veikaliem pirmajos stāvos. Reizi gadā no rātsnama balkona nolasīja Rīgas rātes pieņemtos likumi un noteikumi. Pēdējo reizi tas notika 1877. gadā, kad rāte paziņoja par savu likvidāciju.^[1]

Rātslaukuma ēkas tika bojātas Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas artilērijas apšaudē Bermontiādes laikā. 1938. gadā Rātslaukuma rietumu puses apbūvi nojauca, atbrīvojot vietu neīstenotā pilsētas valdes biroju nama celtniecībai. Visas Rātslaukuma ēkas pilnīgi sagrāva 1941. gada Vērmahta uzbrukuma laikā.

Pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijas PSR varas iestādes nolēma Rātslaukuma ēkas neatjaunot. Līdz 1950. gadam ēku paliekas nojauca un laukumu pārdēvēja par Vecrīgas laukumu, 1965. gadā par Latviešu sarkano strēlnieku laukumu, bet 1990. gadā — par Latviešu strēlnieku laukumu. Uzcēla Latviešu sarkano strēlnieku muzeja ēku, kurā vēlāk atradās Latvijas Okupācijas muzejs. 1999. gadā laukums atguva Rātslaukuma nosaukumu. Daļu ēku rekonstruēja 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā.^[2]

Rātsnams

Pamatraksts: Rīgas rātsnams

Senākā ēka uzcelta 1334. gadā kā divstāvu ēka ar tornīti, kuras augšstāvā atradās sešas telpas — lielākās bija sapulču zāle un ķemerejas (pilsētas kases) telpa. Apakšējā stāvā bija sardzes telpas un veikali. Rātsnama priekšā bija terase ar verandu — no turienes nolasīti rātskungu paziņojumi un rīkojumi. Rīgas brīvpilsētas laikā 1576. gadā sāka un līdz 1598. gadam pārbūvēja rātsnama flīģeli, uzcēla staltu astoņstūru torni ar arkotu galeriju. Rātsnama zelmeņus izrotāja ar volūtām un obeliskiem, kā arī apaļiem lodziņiem. Jauno torni greznoja Sv. Juris ar karogu rokā, stāvot uz kāda zvēra ar zivs asti. Rātsnama tornī bijis arī zvans, lai brīdinātu pilsētniekus, ja tāda vajadzība rastos. Nedaudz vēlāk piebūvēja arī kancelejas ēku, bet, kad šīs mājas vairs neatbilda rātes prasībām, tika atpirktas apkārtējās ēkas, un 1750. gadā lika pamatakmeni jaunai ēkai. Johans Daniels Felsko namam uzprojektēja trešo stāvu, kurā darbojās Rīgas dome un namā izvietoja pilsētas bibliotēku, diskonta banku un bāriņtiesu.

1954. gadā izdegušās drupas varas iestādes lika uzspridzināt. Šajā vietā tika uzcelts Rīgas Tehniskās universitātes laboratoriju korpuss, kurā atradās arī bibliotēka un muzejs. 2003. gadā pabeidza jaunā rātsnama būvi, izveidojot vecajam rātsnamam līdzīgu fasādi, bet modernas iekštelpas.^[3]

Melngalvju nams

Pamatraksts: Melngalvju nams

Rīgas Melngalvju nams ir 14.—17. gadsimta arhitektūras piemineklis, kas vairākkārt pārbūvēts 1580., 1619.—1625. un 1886. gadā. Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā nodega nama jumts un iekštelpas, 1948. gadā saspridzināja nama sienas. 1999. gadā Melngalvju nams tika uzcelts no jauna.

Rolanda statuja

Pamatraksts: Rolanda statuja (Vecrīga)

1894. gadā Rātslaukumā izurbtās artēziskās akas rotāšanai Rīgas pilsoņi pasūtīja Rolanda skulptūru, ko projektēja arhitekts Vilhelms Neimanis, bet figūru kala tēlnieka Augusta Folca darbnīcā. 6,3 m augsto pieminekli atklāja 1896. gada 11. decembrī.^[4]

Švābes nams

1889.-1891. gadā arhitekts Kārlis Johans Felsko pārveidoja kādreizējās policijas tiesas māju un pieskaņoja to blakus stāvošajam Melngalvju namam. Nams piederēja E. Šmitam, kurš to izīrēja Švābes komercfirmai.

Zilās gvardes nams

Celts kā Zilās pilsoņu gvardes ieroču noliktava. Zilās gvardes jātnieku rotas pienākumos bija eskortēt augstus viesus. 19. gadsimtā to pārveidoja par bēru un palīdzības kasi, 20. gadsimta sākumā namā atradās Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības 1. depo.

Kamarinu nams

Ēku 18. gadsimta beigās cēlis Kristofs Hāberlands pēc rātskunga J. H. Holandera pasūtījuma. Tirgotāju Kamarinu dzimta 19. gadsimta otrajā pusē namu pārbūvēja un to sāka dēvēt viņu vārdā. 1941. gadā namu nopostīja. 2001. gadā Kungu ielā 1 uz Kamarina nama pamatiem uzcēla biroju un veikalu ēku.

Jakša nams

Pamatraksts: Jakša nams

Ēku 1901. gadā cēla Kārlis Johans Felsko pēc lielveikala J. Jaksch & Co īpašnieka Oskara Jakša pasūtījuma. Pirmā stāva fasāde bija apdarināta ar gaišo Sāmsalas dolomītu. Virs pirmā stāva logiem stiepās tumšu labradorīta plākšņu josta, un augšējo stāvu fasādes rotāja krāsainas mozaīkas, kurās bija attēloti viduslaiku stikla meistari un izgudrotāji. 1941. gadā namu nopostīja un pēc Otrā pasaules kara tā vietā uzbūvēja Rīgas Politehniskā institūta galveno ēku.