Rietumbaltkrievija

Vikipēdijas lapa
Rietumbaltkrievija 1925. gadā (tumši zaļā krāsā) un Baltkrievijas PSR (gaiši zaļā krāsā)

Rietumbaltkrievija (baltkrievu: Заходняя Беларусь) ir Baltkrievijas teritorijas vēsturiskais nosaukums, kas saskaņā ar 1921. gada Rīgas miera līgumu tika nodota Polijas Republikai. 1939. gadā tā tika pievienota Padomju Savienībai.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1921. gada karikatūra: "Pārtraukt apkaunojošo Rīgas sadalīšanu! Lai dzīvo brīva, nedalāma, zemnieku Baltkrievija!"

Saskaņā ar Versaļas līguma noteikumiem Polijas Republikas austrumu robežai bija jābūt gar Kerzona līniju. Galīgais jautājums par robežas noteikšanu starp starpkaru Poliju un Baltkrievijas PSR, Ukrainas PSR tika atrisināts Rīgā 1921. gadā, KPFSR, Ukrainas PSR un Polijai parakstot Rīgas miera līgumu.

Polijas kampaņa. Padomju iebrukums tumši rozā krāsā

Pēc padomju iebrukuma Polijā 1939. gada septembrī Rietumbaltkrievija tika pievienota PSRS.[1] 1939. gada 4. decembrī Belostoka kļuva par Baltkrievijas Padomju Sociālistiskās Republikas Belostokas apgabala centru. Tomēr pēc Otrā pasaules kara Belastoka tika atdota atpakaļ Polijai.

Polonizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1921. gada Rīgas miera līgums Polijas varas iestādēm uzlika par pienākumu nodrošināt krieviem, ukraiņiem un baltkrieviem "brīvu savas kultūras, valodas un reliģisko rituālu attīstību". Polijas konstitūcijas 109. pants pasludināja tiesības saglabāt valodu un tautību. Tomēr no 1921. līdz 1934. gadam tika īstenota polonizācija. Ir bijuši gadījumi, kad no darba tika atlaisti pareizticīgie kristieši.

1934.-1935. gadā sākās jauns polonizācijas posms. No tā brīža sākās aktīva baltkrievu un ukraiņu polonizācija. 1935. gadā tika izveidota Polijas Ministru padomes Nacionālo jautājumu komiteja. 1939. gada 23. jūnijā Belostokas gubernators Henriks Ostaševskis slepenā ziņojumā Polijas Iekšlietu ministrijai paziņoja, ka baltkrievu iedzīvotāji ir jāpolonizē. Pēc Juzefa Pilsudska nāves Polijas valsts iestādes likvidēja nedaudzās baltkrievu nacionālās un kultūras organizācijas. Līdz 1938/1939. mācību gadam baltkrievu skolu vairs nepastāvēja.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]