Rietumvirdžīnija

	Rietumvirdžīnija; West Virginia
Karogs	Zīmogs
Vispārēja informācija
Oficiālā valoda:	angļu
Pārvaldes centrs:
Galvas pilsēta:	Čārlstona
Lielākā pilsēta:
Kad iestājās ASV:	1863. gada 20. jūnijs (35. ASV pavalsts)
Laika josla:	UTC-5
Saīsinājumi:	WV US-WV
Tīmekļa vietne:	www.wv.gov
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits (2020):	1 793 716 (39. vieta ASV)
Iedzīvotāju blīvums:	29,8/km² (27. vieta ASV)
Vidējie ieņēmumi uz saimniecību:	32 589 $ (50. vieta ASV)
Rasu sastāvs:	baltādainie — 95,99%; melnādainie — 3,56%
Reliģijas:	protestanti — 79%; katoļi — 6%; nereliģiozi — 8%
Ģeogrāfija
Platība:	62 809 km² (41. vieta ASV)
Garums:	385 km
Platums:	210 km
Ūdens platība:	0,6 %
Augstākais punkts:	Sprūsnobas kalns, 1 427 m
Vidējais augstums:	460 m
Zemākais punkts:	73 m

Rietumvirdžīnija (angļu: West Virginia) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Apalaču reģionā. Rietumvirdžīnijas galvaspilsēta ir Čārlstona.

Rietumvirdžīnija robežojas ar Kentuki, Mērilendas, Ohaio, Pensilvānijas un Virdžīnijas štatiem. Viss štats atrodas Apalaču kalnos — kaut arī šeit nav augstu kalnu, štatā nav līdzenu vietu. 2020. gadā iedzīvotāju skaits bija 1 793 716 cilvēki (39. vieta ASV). Oficiālā iesauka ir "Kalnu štats" (Mountain State). Devīze — Montani semper liberi (no latīņu valodas: "Kalnieši vienmēr ir brīvi").

Vēsture

Kad ASV pilsoņu kara laikā Virdžīnijas štats pievienojās Amerikas Valstu Konfederācijai, Virdžīnijas rietumu apgabalu pārstāvji Aleksandrijā izveidoja savu valdību. Saskaņā ar ASV konstitūciju bez štata valdības piekrišanas nebija atļauts uzņemt Savienībā tā teritorijas daļu. ASV savienību atbalstošais Virdžīnijas opozīcijas parlaments šādu apstiprinājumu sniedza 1862. gada 13. maijā, bet 1863. gada 20. jūnijā ASV Kongress atbalstīja Rietumvirdžīnijas atdalīšanos no Virdžīnijas un kļūšanu par 35. ASV pavalsti.

Ekonomika

Visintensīvākais ogļrūpniecības attīstības periods bija no 1910. līdz 1970. gadam (Rietumvirdžīnija ieņēma pirmo vietu valstī ogļu ieguves ziņā). 20. gadsimta sākumā štatu vairākkārt pārņēma nemieri, kas bija saistīti ar ogļraču cīņu par savām tiesībām.

Valstī ir ievērojamas ogļu, dabasgāzes, naftas, sāls un citu derīgo izrakteņu rezerves, kas nosaka tās attīstību. Attīstīta ķīmiskā rūpniecība, kas balstīta uz derīgo izrakteņu pārstrādi. Ir labi attīstīta lauksaimniecība (lopkopība, putnkopība, ābolu, persiku, kukurūzas, tabakas audzēšana). Nozīmīga loma ekonomikā ir tūrismam.

Lielākās pilsētas

Vieta	Pilsēta	Iedzīvotāju skaits^[1]
1	Čārlstona	47 215
2	Hantingtona	46 048
3	Morgantauna	30 955
4	Pārkersburga	29 675
5	Vīlinga	26 771
6	Veirtona	18 449
7	Feirmonta	18 411
8	Mārtinsbērga	17 465
9	Beklija	16 183
10	Klārksbērga	15 480