Sēlijas paugurvalnis

Sēlijas paugurvalnis
	Sēlijas paugurvaļņa ainava Sunākstes pagastā pie Zilkalnes
Kontinents	Eiropa
Valstis	Latvija
Ģeogrāfiskais apgabals	Augšzeme
Garums	60 km
Platums	8—30 km
Platība	790 km2
Augstākais kalns	Ormaņkalns
Augstums	165 m
Pilsētas	Viesīte
Koordinātas	56°25′N 25°33′E / 56.417°N 25.550°EKoordinātas: 56°25′N 25°33′E / 56.417°N 25.550°E
	Sēlijas paugurvalnis

Sēlijas paugurvalnis ir dabas apvidus Augšzemes augstienē Sēlijā,^[1] Augštaitijas augstienes rietumu malas turpinājums Latvijas teritorijā. To veido gala morēnu pauguraine,^[2] kas stiepjas 60 km garumā no Daugavas ziemeļos līdz Lietuvas robežai dienvidos un ~7 km iesniedzas tās teritorijā. Administratīvi ietilpst Aizkraukles un Jēkabpils novados.

Austrumos no paugurvaļņa stiepjas Vidusdaugavas zemiene un Aknīstes pacēlums, bet rietumos — Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenums.

Zemes virsa

Paugurvaļņa platums ir ap 30 km ziemeļos un 15 km dienvidos, bet šaurākajā vietā pie Viesītes — ap 8 km un relatīvais augstums ap 20 metriem virs apkārtējā līdzenuma līmeņa. Augstākie pauguri ir Ormaņkalns (165 m), Stampānu kalns (141 m) un Sperjāņu kalns (133 m). Sēlijas paugurvaļņa ziemeļu galā augstākais paugurs ir Taborkalns (Dabora kalns, Dāburkalns), kurā savulaik atradies Strūves ģeodēziskais loka punkts Dabors-kalns (vācu: Tabor-Berg), valsts aizsardzības Nr. 9217.^[3]

Vaļņa platākajās vietās glaciālās dobēs vai pie vaļņa pamata atrodas Baltiņu, Piksteres, Aumaņa, Viesītes, Klauces, Saukas, Krigānu, Viņaukas un Aizdumbļu ezeri.^[4]

Ģeoloģiskā izcelsme

Sēlijas paugurvalnis ir radies pēdējā Ledus laikmeta beigu cēlienā, kad pirms vairāk kā 14 000 gadiem divu ledāja mēļu ledus masas saskares zonā radās morēnu valnis. Vēlāk Latvijas austrumu daļu vēl klāja ledājs, bet tagadējā Viduslatvijas zemienē atradās ledus ezers. Vairākās vietās kūstošā ledāja ūdens pārrāva paugurvalni, izveidojot subglaciālās vagas tagadējās Daugavas ielejas, Viesītes un Saukas ezeru vietās un citur. Pa tām tagad uz rietumiem tek Daugavas, Viesītes un Dienvidsusējas upes.

Arheoloģija

Uz paugurvaļņa ir auglīga mālzeme, tādēļ tas daudz labāk piemērots zemkopībai nekā purvainie līdzenumi abās tā pusēs. Tādēļ šeit atrasti daudzi seno baltu pilskalni, kas apdzīvoti kopš agrā dzelzs laikmeta. Uzskata, ka pa Sēlijas paugurvalni vedis ceļš no Lietuvas gar Saukas, Viesītes un Piksteres ezeriem uz Sēlpils pilskalnu un Indriķa hronikā minēto pārceltuvi pāri Daugavai.

Atsauces

↑ «Sēlijas paugurvalnis». Latvijas daba. 5. sējums. Rīga : Preses nams. 1998. 73. lpp.
↑ «Sēlijas valnis». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 628. lpp.
↑ Pārvaldības plāns 2018. – 2023. gadam Strūves ģeodēziskā loka punktiem Latvijā (2018)^{[novecojusi saite]}
↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas VII. sējuma 14301-2 slejas, Rīga, 1931.-1932.

[1] «Sēlijas paugurvalnis». Latvijas daba. 5. sējums. Rīga : Preses nams. 1998. 73. lpp.

[2] «Sēlijas valnis». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 628. lpp.

[3] Pārvaldības plāns 2018. – 2023. gadam Strūves ģeodēziskā loka punktiem Latvijā (2018)^{[novecojusi saite]}

[4] Latviešu konversācijas vārdnīcas VII. sējuma 14301-2 slejas, Rīga, 1931.-1932.

[1]

[2]

[3]

[4]