Stenlijs Boldvins
| Stenlijs Boldvins Stanley Baldwin | |
|---|---|
.jpg) | |
| Lielbritānijas premjerministrs | |
|
Amatā 1923. gada 23. maijs — 1924. gada 16. janvāris | |
| Priekštecis | Endrū Bonars Lovs |
| Pēctecis | Ramzejs Makdonalds |
|
Amatā 1924. gada 4. novembris — 1929. gada 5. jūnijs | |
| Priekštecis | Ramzejs Makdonalds |
| Pēctecis | Ramzejs Makdonalds |
|
Amatā 1935. gada 7. jūnijs — 1937. gada 28. maijs | |
| Priekštecis | Ramzejs Makdonalds |
| Pēctecis | Nevils Čemberlens |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1867. gada 3. augustā.svg){kind=small} Bjūdlija, Vusteršīra, Apvienotā Karaliste |
| Miršanas dati |
1947. gada 14. decembrī (80 gadu vecumā) Storporta pie Sevērnas, Vusteršīra, Apvienotā Karaliste |
| Politiskā partija | Konservatīvā partija |
| Augstskola | Kembridžas Universitāte |
| Reliģija | anglikānisms |
Stenlijs Boldvins, Pirmais Bjūdlijas grāfs Boldvins (angļu: Stanley Baldwin, 1st Earl Baldwin of Bewdley; dzimis 1867. gada 3. augustā, miris 1947. gada 14. decembrī) bija britu politiķis no Konservatīvās partijas. Trīskārtējs Lielbritānijas premjerministrs starp abiem pasaules kariem.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis dzelzs lielrūpnieka ģimenē. Rakstnieka Radjarda Kiplinga brālēns. Studējis Kembridžas Universitātē. Pēc universitātes beigšanas darbojās tēva biznesā, bet pēc tēva nāves 1908. gadā turpināja darboties uzņēmējdarbībā.
1906. gada vispārējās vēlēšanās balotējās no Konservatīvās partijas, tomēr, tāpat kā visās vēlēšanās, zaudēja konkurentam no Liberālās partijas. Pirmā pasaules kara laikā Boldvins kļuva par konservatīvo līdera Endrū Bonara Lova privātsekretāru. 1922. gadā konservatīvie uzvarēja vispārējās vēlēšanās, un Boldvins kļuva par Valsts kases kancleru, bet Bonars Lovs par premjeru.
1923. gadā Bonaram Lovam diagnosticēja vēzi, un viņš atkāpās, bet Stenlijs Boldvins kļuva par premjeru. Kaut arī konsevatīvajiem bija vairākums apakšnamā, lai spētu ieviest protekcionistiskus muitas tarifus, Boldvins deklarēja ārkārtas vēlēšanas 1923. gada decembrī.
1923. gada vēlēšanās konservatīvie samazināja pārstāvniecību parlamentā, un pirmoreiz Lielbritānijas vēsturē par premjerministru kļuva leiboristu pārstāvis Ramzejs Makdonalds. Tomēr tā paša gada 8. oktobrī Makdonalda valdība krita jautājumā par līguma ar PSRS. Vispārējās vēlēšanās, kuras notika 1924. gada novembrī uzvarēja konservatīvie. Savu lomu konservatoru uzvarā nospēlēja arī t. s. Zinovjeva vēstule, kura vēlāk izrādījās britu specdienestu Rīgā safabricēts viltojums.
Pēc vēlēšanām Boldvins otro reizi kļuva par valsts premjerministru. 1926. gadā Boldvina valdības laikā notika ģenerālstreiks. Valdībai bija lieli panākumi valsts elektrifikācijā. Pēc 1929. gada vēlēšanām pie varas atgriezās leiboristi un Makdonalds atkal atgriezās premjera amatā.
1931. gadā konservatīvie izveidoja koalīciju ar Makdonaldu, par ko Makdonaldu izslēdza no leiboristu partijas. Boldvins kļuva par Lordu - Padomes prezidentu (Lord President of the Council), bet, sakarā ar Makdonalda vecumu, par faktisko, un 1935. gadā par formālo, premjeru kļuva Boldvins.
Boldvinam trešoreiz nākot amatā, arvien reālāki kļuva pasaules kara draudi. Boldvina valdība ieņēma divdomīgu nostāju armijas attīstības jautājumā. Valdība demisionēja, kad no troņa atteicās karalis Edvards VIII.
Boldvins atbalstīja Nevila Čemberlena noslēgto Minhenes vienošanos. Čemberlens 1940. gadā mira, tāpēc Boldvins lielā mērā bija tas, kurš, sākoties Otrajam pasaules karam, saņēma publikas kritiku par šo vienošanos un Lielbritānijas negatavību kaujām frontē.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stenlijs Boldvins.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Par Stenlija Boldvinu Dauningstrītas mājaslapā (angliski)
|