Viens no svarīgākajiem Veru apriņķa simboliem un identitātes stiprinātājiem ir veru valoda jeb Dienvidigaunijas dialekts, kas pretendē uz reģionālās valodas statusu. Veru apriņķa valoda tiek lietota kā literatūrā, tā arī dzejā, tiek izdots laikraksts "Uma Leht".
Verovas apriņķi (Werrosche Kreis; Верроский уезд) izveidoja līdz ar Rīgas vietniecības dibināšanu 1783. gadā.
Par jaunā apriņķa centru izvēlējās Rīgas ģenerālgubernatoram G. Braunam piederošās Veravas muižas miestu pie senās Kirumpejas pils, kuram 1784. gada 21. augustā piešķīra pilsētas tiesības.
Apriņķī ietilpa astoņi draudžu novadi (kihelkond): Urvastes (Antslas) draudzes novads (Urbs, Anzen), Kanepi draudzes novads (Cannapäh), Karulas draudzes novads (Carolen), Harglas draudzes novads (Harjel), Vastselīnas (Krustapils) draudzes novads (Neuhausen), Pelvas draudzes novads (Pölwe), Repinas draudzes novads (Rappin) un Reuges draudzes novads (Rauge).