Līksnas muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Līksnas muižas kungu māja 20. gs. sākumā.
Sagruvusī Līksnas muiža (1927).
Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis

Līksnas muižas (vācu: Lixten, poļu: Liksno) kungu mājas paliekas atrodas Daugavpils novada Līksnas pagasta Līksnā. Līdz Pirmajam pasaules karam muiža bija Plāteru-Zībergu dzimtas īpašumā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavas labajā stāvkrastā celtā Līksnas muiža vairākus gadsimtus piederēja Līdingshauzenu – Volfu dzimtai, bet no 18. gadsimta vidus Inflantijas vaivadam Jāzepam Zībergam (poļu: Jozafat Zyberg). Viņa mazmeita Izabella Helēna (1785-1849) 1803. gadā apprecējās ar grāfu Mihalu Plāteru (1777-1863), turpmāk dzimta saucās Plāteri-Zībergi. No 1815. gada Līksnas muižā kopā ar māti dzīvoja vēlākā poļu un lietuviešu nacionālā varone Emīlija Plātere. Līksnas muižu mantoja Henriks Plāters-Zībergs (1811-1903), pēc viņa Jans Kazimirs Jozefs Plāters-Zībergs (1850-1922), kurš to pārvaldīja līdz 1918. gadam. Muižas kungu māja 19. gadsimta vidū bija pārbūvēta gotiskā stilā, bet 1861. gadā izdega.

No 1878. gada līdz 1880. gadam pili atjaunoja pēc Daugavpils pilsētas arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. Tā kā Pirmā pasaules kara laikā Līksnas muiža vairākus gadus atradās frontes līnijas tuvumā, to sašāva vācu artilērija. Pēc kara muiža vairs netika atjaunota.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Līksnas muižu sadalīja 254 jaunsaimniecībās 1391 ha kopplatībā.

Muižas ansamblis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Līksnas muižas kungu mājas saglabājies vien sienas fragments, toties redzamas ap 1770. gadu celtās kapelas paliekas, kurā pēc pārbūves iekārtota noliktava.

1999. gadā Līksnas muižas parka teritorijā izveidota atpūtas taka, pa kuru esot devusies izjādēs Emīlija Plātere.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 55°59′01″N 26°23′53″E / 55.98361°N 26.39806°E / 55.98361; 26.39806