Juzefovas muiža

Vikipēdijas lapa
Juzefovas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.
Juzefovas muižas interjers.

Juzefovas muižas (poļu: Józefowo) jeb Jezupavas muižas parks atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta Juzefovā. Līdz Pirmajam pasaules karam muiža piederēja Bogdanam Šahno, Otrā pasaules kara laikā muižas kungu māju nodedzināja, tagad redzami tikai tās pamati. Saglabājies vienīgi Juzefovas muižas vecais zirgu stallis un muižas parks.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas ordeņvalsts laikā muiža atradās netālu no senās Dinaburgas pils, tādēļ tās senākais nosaukums bijis Hoftenberga jeb Hofzumberga (Hof zum Berg), kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē "māja pie kalna". 17. gadsimtā uz tās zemes izveidota jauna muiža, kas tās pirmā īpašnieka Juzefa Šadurska vārdā nodēvēta par Juzefovu. Viņa pēcnācējs Staņislavs Šadurskis 1782. gadā muižas tuvumā uzcēla Svētā Pētera un Pāvila baznīcu.

19. gadsimta beigās Juzefovas un Hoftenbergas muižas ieguva Šahno dzimta. Bogdans Šahno ap 1900. - 1901. gadu uzcēla jaunu Juzefovas muižas ēku pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta vēlīnā historicisma stilā. Muižas īpašnieks par paraugu ēkai esot izvēlējies Parīzes tuvumā redzētu pili. Viņa brālis Marians Šahno netālu esošajā Hoftenbergas muižā uzcēla otru kungu māju.

Pirmā pasaules kara laikā tika izdemolēta muižas kungu mājas iekārtu, pēc kara muižas īpašnieks telpas atjaunoja. Muižas zirgu staļļa ēkā 1932. gadā iekārtoja spirta brūzi. 1942. gadā ēku nodedzināja un muižu izpostīja.

Muižas parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jezupovas muižas parku holandiešu stilā ar dzirnavu dīķiem izveidoja 19. gadsimta beigās. Tajā saglabājušās Eiropas ciedru priedes, korķa goba un baltā papele. Parkā mīt ļoti reta vīngliemežu dzimtas suga - liellūpu vīngliemeži (Isognomostoma isognomostomos). Gravā izveidota 1 km gara „Marijas taka”. Kopš 1977. gada 6,2 ha plašais parks iekļauts aizsargājamo objektu sarakstā. Netālu no parka Daugavas krastā atrodas Vecpils pilskalns un 1275. gadā celtās miniatūrs Dinaburgas pils makets (1997).

Leģenda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parka dienvidaustrumu stūrī atrodas ap pusmetru augsts pelēkas krāsas laukakmens, kura plakanajā virsmā iekalts krusts. Pēc muižas īpašnieka auklītes stāstījuma, 1922. gadā muižas kalpone un staļļa puisis gatavojušies kāzām, bet vecais grāfs precības nav atļāvis. Kalpone uzvilkusi līgavas kleitu un izmetusies pa logu, bet puisis parkā pakāries.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 55°55′45″N 26°42′53″E / 55.92917°N 26.71472°E / 55.92917; 26.71472