Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca

Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca
Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca
	Daugavpils Jaunavas Marijas katoļu baznīca
	Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Daugavpils, Latvija
Koordinātas	55°52′15″N 26°32′35″E / 55.87083°N 26.54306°EKoordinātas: 55°52′15″N 26°32′35″E / 55.87083°N 26.54306°E
Piederība konfesijai	Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads	1905
Baznīcas vai organizācijas statuss	Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss	baznīca
Vadība	prāvests Bernards Vagalis
Mājaslapa	Draudzes mājas lapa
Arhitektūras apraksts
Arhitekts	Vilhelms Neimanis
Arhitektūras stils	eklektika, baroks
Fasādes virziens	R
Celtniecības sākums	1891
Celtniecības beigas	1905
Specifikācija
Garums	42m
Platums	23,10m
Būvmateriāli	akmens mūra

Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca^[1] Daugavpilī, A. Pumpura iela 11a. Tas ir viens no četriem Daugavpils katoļu dievnamiem, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Vēsture

Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīcu sāka būvēt 1903. gada aprīļa vidū, tās pamatakmeni iesvētot tā paša gada 11. maijā, ko veica dekāns Kazimirs Lučipinis. Būvniecības darbus beidza 1905. gadā un 1905. gada 21. novembrī baznīcu iesvētīja dekāns Kazimirs Lučipinis. Dievnams ir celts Jaunavas Marijas Bezvainīgi ieņemtās godam, pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa plāna baznīcas fasādē ievietota Dievmātes akmens skulptūra. Celtniecības darbus vadīja vietējais Daugavpils inženieris Jozafats Hilodzinskis. Pēc dievnama uzcelšanas tā līdz 1912. gadam bija Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs baznīcas filiāle. Ar Viņa Ekselences Mohiļevas metropolīta 1912. gada 19. maija rakstu Nr.2500 tika dibināta atsevišķa katoļu draudze, kas pastāv līdz mūsdienām. 1909. gadā baznīcā tika uzstādītas poļu meistara Ādolfa Homana darinātās ērģeles ar diviem manuāļiem un 28 reģistriem, tās mūsdienās ietilpst Latvijas vēsturisko ērģeļu kategorijā. Baznīca kopš uzcelšanas darbojusies pastāvīgi.

Draudze

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē.

Draudzē regulāri katru dienu notiek Svētās Mises. Tai ir savs prāvests un koris.

Draudzes lielākie svētki

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Lurdas Dievmātes svētki, 25. marts, Svētā Kazimira diena, Svētā Staņislava Kostkas diena, 15. augusts, 40 stundu atlaidu noslēgums oktobra mēneša pirmajā svētdienā, 8. decembris.

Arhitektūra

Baznīca ir eklektiskā laika piemineklis, tā ir ķieģeļu celtne ar kaltu akmeņu pamatu. Tā ir 42 metrus gara un 23,10 metrus plata celtne. Starp diviem 52 metrus augstiem torņiem ir augsts zelmenis, kurā atrodas liela Jaunavas Marijas statuja. Jūtama klasicisma ietekme.

Eksterjers

Dekors ir vienkāršs: celtne ir izrotāta ar diviem pīlaru pāriem un doriska stila puskolonnām. Baznīcas divtorņu fasāde ar slaidajiem torņiem virs galvenās ieejas veidota neobaroka formās. Atšķirīga un savdabīga ir austrumu fasāde ar masīvu apsīdu, nosegtu ar Latgalei neraksturīgu un retu kupolu.^[2]

Interjers

Baznīcā ir četri altāri: galvenais Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas; Jēzus Sirds; Svētā Staņislava Kostkas un Svētā Kazimira un Jaunavas Marijas parādīšanās Lurdas altāris. Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas altāris ir antīkam altārim līdzīgs, tā forma ir pakavveidīga. Altāra malas, kas ir izrotātas ar kolonnu pīlāriem, starp kuriem atrodas pašcieņas un miera piepildītas alegoriskās figūras, ir izvirzītas uz priekšu. Virs galvenā altāra atrodas pazīstamā spāņu mākslinieka Bartolome Estebana Muriljo (*1618.- †1682.) gleznas "Bezvainīgā Ieņemšana" kopija, kuras oriģināls ir redzams Ermitāžā. Sarežģītu baroka stilu frontonu satur kolonnu korinfu kapiteļi. Dievnama griesti ir velvēti, velves balstās uz diviem pīlāru pāriem, kas baznīcu sadala trīs jomos.^[2]