Zaporižjas apgabala okupācija
Zaporižjas apgabals Запорожская область |
|||
— Krievijas anektēta Ukrainas daļa — | |||
|
|||
Sārtā krāsā Krievijas okupētās teritorijas, zilā krāsā Ukrainas deokupētā daļa | |||
Pārvaldes centrs | Melitopole | ||
---|---|---|---|
Lielākā pilsēta | Melitopole | ||
Oficiālā valoda | krievu | ||
Okupējošā valsts | Krievija | ||
Okupācija | 2022. gada 24. februāris — pašlaik | ||
Kolaborantu civilmilitārā administrācija | 2022. gada marts – 30. septembris | ||
Aneksija | 2022. gada 30. septembris | ||
Administrācija | |||
- Tips | Okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | ||
- Gubernators | Jevgēnijs Balickis | ||
- Valdības vadītājs | Antons Koļcovs | ||
Mājaslapa: zo |
Zaporižjas apgabala Krievijas okupācija (ukraiņu: Російська окупація Запорізької області) ir Zaporižjas apgabala dienvidu daļas okupācija, kas sākās 2022. gada 24. februārī, kad Krievijas spēki iebruka Ukrainā.
2022. gada septembrī Krievija rīkoja viltus referendumu par Zaporižjas apgabala pievienošanu Krievijas Federācijai.[1][2] 30. septembrī, pamatojoties uz šo referendumu rezultātiem, prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu par apgabala iekļaušanu Krievijas sastāvā.[3]
Okupācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2022. gada 26. februārī Krievijas karaspēks ieņēma Berdjanskas ostu un Berdjanskas lidostu.[4][5] Nākamajā dienā Krievijas militārpersonas bija pilnībā pārņēmušas kontroli pār pilsētu.[6]
2022. gada 1. martā Melitopoles iedzīvotāji pretojās pilsētas okupācijai un aizšķērsoja Krievijas militāro transportlīdzekļu kolonnu.[7]
4. martā Krievijas karaspēks uzbrukai Enerhodaras pilsētai un Zaporižjas atomelektrostacijai. 5. martā Zaporižjas apgabala gubernators Oleksandrs Staruhs paziņoja, ka Krievijas spēki pēc pilsētas izlaupīšanas pametuši pilsētu, tomēr Ukrainas dienvidaustrumu militārā administrācija 7. martā apstiprināja, ka Enerhodara atrodas Krievijas spēku kontrolē.[8]
10. martā Krievijas spēki aizturēja Melitopoles domes deputāti Leilu Ibragimovu,[9] vēlāk nolaupīja Melitopoles mēru Ivanu Fedorovu, kurš atteicās sadarboties ar okupantiem un savā birojā turpināja izkārt Ukrainas karogu.[10]
24. martā Ukrainas spēki veica gaisa triecienu pret Aligator klases desantkuģi Saratov Berdjanskas ostā, kas tika iznīcināts un nogremdēts, un viens no diviem Aligator klases desantkuģiem guva bojājumus.[11] Toreiz tas bija smagākais jūras zaudējums, ko Krievija cieta iebrukuma laikā, un viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem.[12]
Militāri civilās administrācijas izveide un aneksija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Okupētās teritorijas pārvaldei Krievijas valdība izveidoja Zaporižjas kolaborantu militāri civilo administrāciju (krievu: Запорожская военно–гражданская администрация). Ukrainas karaspēka pretuzbrukuma laikā 20. septembrī Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās steidzami izsludināja viltus referendumus par pievienošanos Krievijas Federācijai no 23. līdz 27. septembrim. Zaporižjas apgabala okupētās daļas iedzīvotājiem sagatavoja balsošanas zīmes ar jautājumu krievu un ukraiņu valodā "vai jūs atbalstāt Zaporižjas apgabala izstāšanos no Ukrainas, Zaporižjas apgabala pārveidi par patstāvīgu valsti un tās iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā ar Krievijas Federācijas subjekta tiesībām?"[13] Krievijas Drošības padomes priekšsēdētēja vietnieks, bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka referendumu rīkošana un jaunu teritoriju pievienošana Krievijai izraisīšot neatgriezeniskas ģeopolitiskās pārmaiņas pasaulē, jo "uzbrukums Krievijas teritorijai tiktu uztverts kā noziegums, kas ļautu mums izmantot visus pašaizsardzības līdzekļus". Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pauda pārliecību, ka Krievijas rīkotie viltus referendumi neko nemainīs un Ukraina turpinās atbrīvot savu teritoriju.[14]
28. septembrī Krievijas puse pavēstīja, ka par pievienošanos Krievijai Zaporižjas apgabalā nobalsojuši 93% vēlētāju.[15] 29. septembrī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs nosodīja Krievijas plānus anektēt okupētās Ukrainas daļas, norādot, ka tā ir bīstama eskalācija, kam nav vietas mūsdienu pasaulē.[16] 30. septembrī kļuva zināms, ka Vladimirs Putins parakstījis dekrētu par Zaporižjas apgabala atzīšanu par neatkarīgu teritoriju.[17] 30. septembrī Maskavas kremlī Vladimirs Putins kopā ar okupēto Ukrainas reģionu vietvalžiem parakstīja līgumus par četru apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Krievijas prezidents savā uzrunā apgalvoja, ka miljoniem "krievu pasaules" iemītnieku sapņojot atgriezties savā "īstajā dzimtenē", no kuras tika nošķirti pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā.[18]
Deokupācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka prezidents Volodimirs Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.[19]
28. augustā Melitopoles mērs Ivans Fedorovs informēja, ka iznīcināta viena no lielākajām krievu militārajām bāzēm, kas bija izvietota kādas rūpnīcas teritorijā. Krievijas spēki intensīvi apšaudīja Orihivas pilsētu, kur nokrita vismaz 200 lādiņi. Enerhodaras mērs ziņoja par pilsētas dzīvojamo rajonu apšaudi, Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks uzsvēra, ka Krievijas kodolšantāža nedrīkst palikt bez atbildes.[20] 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu Ukrainas dienvidu frontē.[21]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mikolajivas apgabala okupācija
- Hersonas apgabala okupācija
- Harkivas apgabala okupācija
- Doneckas tautas republika
- Luhanskas tautas republika
- Krimas okupācija
- Krievijas iebrukums Ukrainā
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Russia plans to hold referendums in Kherson and Zaporizhzhia oblasts on 11 September Ukrainian intelligence». news.yahoo.com (en-US). Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ «Ukraine's occupied Zaporizhzhia eyes Russia 'referendum' in autumn». Firstpost (angļu). 2022-07-14. Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ Putins parakstījis rīkojumu par okupēto Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā
- ↑ «Власти Бердянска заявляют о том, что вражеская техника заняла территорию бывшего аэропорта». 061.ua - Сайт міста Запоріжжя (ukraiņu). Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ «Military vehicles of Russian Federation occupy territory of former Berdiansk airport». Interfax-Ukraine (angļu). Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ «Ukraine crisis: Russian forces enter Sea of Azov port Berdiansk - report». The Jerusalem Post | JPost.com (en-US). Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ «Russia-Ukraine conflict: Singing protesters throw themselves in front of Russian armored convoy in Melitopol | Watch News Videos Online». Global News (en-US). Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ «Ukraine after 11th night of war: Mayor killed, towns taken, Moscow promises civilian corridors to Russia». Baltic News Network - News from Latvia, Lithuania, Estonia (en-US). 2022-03-07. Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ «In occupied Melitopol, invaders kidnapped a deputy of regional council». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 10. martā. Skatīts: 2022. gada 20. jūlijā.
- ↑ Alan Cullison and Alexander Osipovich. «Russian General Is Killed in Ukraine as Airstrikes Intensify». Wall Street Journal (en-US), 2022-03-11. ISSN 0099-9660. Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ Russian military ship destroyed in Berdyansk, Ukrainian Navy claims. Atjaunināts: 2022-07-20
- ↑ Trevor Filseth. «Ukrainian Attack Sinks Large Russian Landing Ship». The National Interest (angļu), 2022-03-25. Skatīts: 2022-07-20.
- ↑ «"Что известно о референдумах в ДНР, ЛНР и освобожденных областях Украины о вхождении в РФ"». TASS. 2022. gada 23. septembris. Skatīts: 2022. gada 24. septembris.
- ↑ Kremlis rīkos «referendumu» par Ukrainas austrumos okupēto teritoriju pievienošanu Krievijai lsm.lv 2022. gada 20. septembrī
- ↑ Okupanti: «Referendumos» Ukrainas apgabalu pievienošanu Krievijai atbalstījuši teju visi lsm.lv 2022. gada 28. septembrī
- ↑ ANO ģenerālsekretārs: Krievijas aneksijas plāniem nav vietas mūsdienu pasaulē lsm.lv 2022. gada 29. septembrī
- ↑ [Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu «neatkarības» atzīšanu Putins parakstījis dekrētus par Hersonas un Zaporižjas apgabalu «neatkarības» atzīšanu] lsm.lv 2022. gada 30. septembrī
- ↑ Putins parakstījis rīkojumu par okupēto Ukrainas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā lsm.lv 2022. gada 30. septembrī
- ↑ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā
- ↑ Ukrainā apšaudes Enerhodarā, Melitopolē un Orihivā; iznīcina 2 Krievijas militārās bāzes lsm.lv 2022. gada 29. augustā
- ↑ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos lsm.lv 2022. gada 29. augustā