Zviedru Igaunija
Zviedru Igaunija (vācu: Schwedisch Estland, zviedru: Svenska Estland; 1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste (zviedru: Hertigdömet Estland) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561. gadā, Livonijas kara laikā sabrūkot Livonijas Konfederācijai. Tās teritorijā daļēji ietilpa tagadējais Hījumā apriņķis, Lēnes apriņķis, Harju apriņķis, Jervas apriņķis, Raplas apriņķis, Rietumviru apriņķis un Austrumviru apriņķis. Galvaspilsēta bija Tallina. Galvenie cietokšņi bija Narva, Rakvere, Paide un Hāpsala.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Livonijas kara (1558-1583) sākumā Tallinas rāte 1561. gadā un drīz arī Livonijas ziemeļu piekraste, bijusī Dāņu Igaunija, pārgāja Zviedrijas karaļa Ērika XIV pakļautībā, meklējot viņa aizsardzību no Krievijas uzbrukumiem. 1563. gadā zviedri ieguva arī Hījumā (Dago) salu, bet 1581. gadā Sāmsalas-Vīkas bīskapijas kontinentālo daļu (tagadējo Lēnes apriņķi). Tikmēr Sāmsala līdz 1645. gadam piederēja Dānijai, kurai to bija pārdevis bīskaps Johans IV fon Minhauzens par 30 000 dālderiem.
1599. gadā Polijas-Lietuvas ūnijas valdnieks Sigismunds III Vāsa, kurš vienlaikus bija arī Zviedrijas karalis, paziņoja, ka Igaunijas hercogiste turpmāk piederēs Polijai-Lietuvai. Poļu-zviedru kara (1600-1629) sākumā zviedriem izdevās iekarot lielu daļu Pārdaugavas Livonijas hercogistes. Tomēr jau 1601. gadā lietuviešiem izdevās uzvarēt zviedrus Kokneses kaujā un 1604. gadā zviedri zaudēja divas lielas kaujas netālu no Paides. 1605. gadā Igaunijā ieradās 5000 vīru lieli zviedru papildspēki, kas karaļa vadībā devās pretuzbrukumā, tomēr 1605. gada 27. septembrī zaudēja Salaspils kaujā. Pēc zviedru uzvaras karā, iekarotajās Pārdaugavas Livonijas zemēs 1629. gadā izveidoja jaunu provinci Zviedru Livoniju, kurai pēc t.s. Trīs ķēniņu (zviedru-dāņu-poļu) kara 1645. gadā pievienoja bijušo dāņu Sāmsalu.
1700. gada februārī pret zviedru dominanci Baltijas jūras reģionā apvienojās Dānija, Polija-Lietuva, Krievijas cariste un Saksijas kūrfirstiste, uzsākot Lielo Ziemeļu karu. 1700. gadā zviedri izcēlās Pērnavā, šķērsoja Zviedru Igauniju un sakāva krievus pie Narvas 1700. gada 20. novembrī. Pēc vairākām kaujām, kurās uzvarēja gan zviedri, gan krievi, 1709. gadā Krievijai izdevās izšķirošajā Poltavas kaujā sakaut karaļa Kārļa XII vadīto karaspēku un vēlāk iekarot zviedru Baltijas provinces. 1710. gadā Igaunijas bruņniecība parakstīja Igaunijas padošanās līgumu ar Krievijas Impēriju. 1721. gada 10. septembrī Somijas pilsētā Nīštatē tika parakstīts Nīštates miera līgums, ar kuru Zviedrija atteicās no Zviedru Igaunijas, Ingrijas, Zviedru Livonijas, Sāmsalas un Dago salas. Pēc kara Zviedru Igaunijas daļā izveidojās Igaunijas guberņa un Zviedru Livonijas daļā Livonijas guberņa.
Gubernatori (1561–1674)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Livonijas kara laikā (1561–1583)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Laršs Flemings (1561–1562)
- Klāss Horns (1561)
- Henriks Horns (1562)
- Svante Sture (1562-1564)
- Hermanis Flemings (1564–1565)
- Henriks Horns (1565-1568)
- Gabriels Uksenšerna (Oxenstierna, 1568-1570)
- Hans Bjernsons (Björnsson, 1570-1572)
- Klēss Tots (Tott, 1572-1574)
- Pontuss Delagardijs (De la Gardie, 1574-1575)
- Kārlis Horns (1576-1578)
- Hans Eriksons (1576 – 1577)
- Jērans Boije no Genesas (Göran Boije af Gennäs, 1577-1580)
- Svante Stolarms (Stålarm, 1580–1581)
- Jērans Boije no Genesas (1582-1583)
Miera laikā (1583–1600)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pontuss Delagardijs (1583-1585)
- Gustavs Uksenšerna (Oxenstierna, 1585-1588)
- Hanss Vahtmeisters (1588)
- Gustavs Baners (Banér, 1588-1590)
- Ēriks Uksenšerna (Oxenstierna, 1590-1592)
- Jērans Boije no Genesas (Göran Boije af Gennäs, 1592-1600)
Poļu-zviedru kara laikā (1600-1629)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kārlis Horns (1600-1601)
- Morics Leijonhufvuds (1601-1602)
- Nils Bīlke (Bielke, 1605)
- Aksels Rinings (Ryning, 1605–1608)
- Gabriels Bengtsons Uksenšerna (Oxenstierna, 1611–1617)
- Anderss Hestehufvuds (Hästehufvud, 1617–1619)
- Jakobs Delagardijs (1619-1622)
- Pērs Banērs (1622-1626)
- Johans Delagardijs (1626-1628)
Miera laikā (1629-1674)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Filips Šeidings (1628-1642)
- Gustavs Uksenšerna (Oxenstierna, 1642-1646)
- Ēriks Uksenšerna (1646-1653)
- Vilhelms Ulrihs (1653)
- Heinrihs fon Turn-Valsasina (Thurn-Valsassina, 1653-1655)
- Vilhelms Ulrihs (1655)
- Bengts Šite (Skytte, 1655–1656)
- Vilhelms Ulrihs (1656)
- Bengts Horns (1656-1674)
- Vilhelms Ulrihs (1656–1659)
- Johans Šeidings (1674)
Ģenerālgubernatori (1674–1700)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Anderss Torstensons (1674–1681)
- Roberts Lihtons (Lichton, 1681-1687)
- Nilss Bielke (1687)
Ģenerālgubernatori Lielā Ziemeļu kara laikā (1700-1710)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Aksels Jūlijs Delagardijs (De la Gardie, 1687-1704)
- Volmārs Antons fon Šlipenbahs (Schlippenbach, 1704-1706)
- Nilss Štrombergs (Stromberg af Clastorp, 1706-1709)
- Kārlis Nīrots (Nieroth, 1709-1710)
Allēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Henriks Horns (gubernators 1562) -
Svante Sture (gubernators 1562-1564) -
Pontuss Delagardijs (gubernators 1574-1575, 1583-1585) -
Jakobs Delagardijs (gubernators 1619-1622)
