Lendžu pagasts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lendžu pagasts
Lendžu pagasts LocMap.png
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Lendži
Kopējā platība:[1] 64,5 km2
 • Sauszeme: 61,5 km2
 • Ūdens: 3,0 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 631
Blīvums: 10,3 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Mājaslapa: www.lendzi.lv
Lendžu pagasts Vikikrātuvē

Lendžu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē. Robežojas ziemeļos ar Bērzgales pagastu, austrumos ar Ciblas novada Zvirgzdenes pagastu, dienvidaustrumos ar Ludzas novada Cirmas pagastu, dienvidos ar Griškānu pagastu, rietumos ar Vērēmu pagastu. Pagasta centrs atrodas Lendžos.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, austrumu mala — Rēzeknes pazeminājumā. Augstākais punkts Kozukolns — 202,2 m vjl.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā ir piecas upes[4]:

Vornaišu upīte, Vasarānu upīte, Svētā Jāņa upīte, Undupīte, Taudejāņu upīte

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā ir septiņi ezeri[5]:

Viraudas ezers, Sološu ezers, Sedzeris, Dansku ezers, Mežagaiļu ezers, Virvuļs, Voskānu ezers.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā ir divi purvi[6]:

Tuzers, Vardivpūrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā izveidoja Lendžu ciema padomi. Rēzeknes rajona Lendžu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā Bešaukas ciema kolhoza «Druva» teritoriju, 1963. gadā — daļu Griškānu ciema kolhoza «Blāzma» teritorijas, 1971. gadā daļu padomju saimniecības «Rēzekne» teritorijas pievienoja Vērēmu ciemam, 1979. gadā daļu ciema teritorijas pieveinoja Cirmas ciemam. 1981. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Vērēmu ciemam, bet Lendžu ciemam pievienoja daļu Griškānu ciema teritorijas.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lendžu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas divi valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi un viens vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis[8].

Valsts nozīmes pieminekļi:

Ievērojami objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
  2. 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada
  4. «Lendžu pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 10.decembrī.[novecojusi saite]
  5. «Lendžu pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 10.decembrī.[novecojusi saite]
  6. «Lendžu pagasta purvi». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 10.decembrī.[novecojusi saite]
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. «Lendžu pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2020.gada 10.decembrī.
  9. Zane Lāce. «Jaunavas Marijas Brīnumdarītājas glezna pēc restaurācijas atgriezusies Sarkaņu baznīcā». lsm.lv, 2018.gada 28.oktobris. Skatīts: 2020.gada 10.decembrī.