Lendžu pagasts
| Lendžu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Rēzeknes novads |
| Centrs: | Lendži |
| Kopējā platība:[1] | 64,5 km2 |
| • Sauszeme: | 61,5 km2 |
| • Ūdens: | 3,0 km2 |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 595 |
| Blīvums (2025): | 9,7 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Lendžu pagasts Vikikrātuvē | |
Lendžu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē. Robežojas ziemeļos ar Bērzgales pagastu, austrumos ar Ludzas novada Zvirgzdenes pagastu, dienvidaustrumos ar Ludzas novada Cirmas pagastu, dienvidos ar Griškānu pagastu, rietumos ar Vērēmu pagastu. Pagasta centrs atrodas Lendžos.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Pagasts atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, austrumu mala — Rēzeknes pazeminājumā. Augstākais punkts Kozukolns — 202,2 m vjl.
Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Upes
[labot | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā ir piecas upes[3]:
Vornaišu upīte, Vasarānu upīte, Svētā Jāņa upīte, Undupīte, Taudejāņu upīte
Ezeri
[labot | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā ir septiņi ezeri[4]:
Virauds, Sološu ezers, Sedzeris, Dansku ezers, Mežagaiļu ezers, Virvuļs, Voskānu ezers.
Purvi
[labot | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā ir divi purvi[5]:
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]1945. gadā Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā izveidoja Lendžu ciema padomi. Rēzeknes rajona Lendžu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā Bešaukas ciema kolhoza «Druva» teritoriju, 1963. gadā — daļu Griškānu ciema kolhoza «Blāzma» teritorijas, 1971. gadā daļu padomju saimniecības «Rēzekne» teritorijas pievienoja Vērēmu ciemam, 1979. gadā daļu ciema teritorijas pieveinoja Cirmas ciemam. 1981. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Vērēmu ciemam, bet Lendžu ciemam pievienoja daļu Griškānu ciema teritorijas.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lendžu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.
Pieminekļi
[labot | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā atrodas divi valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi un viens vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis.[7]
Valsts nozīmes pieminekļi:
Ievērojami objekti
[labot | labot pirmkodu]- Sarkaņu katoļu baznīcā (celta 1830. gadā) atrodas Svētās Marijas glezna,[8] kurai piemītot dziednieciskas spējas.
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[9]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ «Lendžu pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 10. decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Lendžu pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 10. decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Lendžu pagasta purvi». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 10. decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Lendžu pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 19. Aprīlis. Skatīts: 2020. gada 10. decembrī.
- ↑ Zane Lāce. «Jaunavas Marijas Brīnumdarītājas glezna pēc restaurācijas atgriezusies Sarkaņu baznīcā». lsm.lv, 2018. gada 28. oktobris. Skatīts: 2020. gada 10. decembrī.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
