Bērzgales pagasts

Vikipēdijas lapa
Bērzgales pagasts
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Bērzgale
Kopējā platība:[1] 55,3 km2
 • Sauszeme: 52,0 km2
 • Ūdens: 3,3 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 623
Blīvums (2023): 12,0 iedz./km2
Mājaslapa: www.berzgale.lv
Vēsturiskie nosaukumi
krievu: Кульневская
Bērzgales pagasts Vikikrātuvē

Bērzgales pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā austrumos. Robežojas ziemeļos ar Ludzas novada Mežvidu pagastu, austrumos ar Ludzas novada Zvirgzdenes pagastu, dienvidos ar Lendžu un Vērēmu pagastiem, rietumos ar Ilzeskalna pagastu. Pagasta centrs atrodas Bērzgalē.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reljefa formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inčuku kalns, Kirkas kalns, Krista kalns, Prīdes kalns, Ūzulkolns.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdensteces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Červonkas upīte, Dasas upīte, Leidaceite, Rītupe, Vornaišu upīte

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kapineits, Leidaceits, Marientāles ezers, Meirānu ezers, Micānu ezers, Nireišu ezers, Siemineits.

Lielkie no tiem ir Micānu ezers un Meirānu ezers.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Červonkas pūrs, Inčuku pūrs, Maļiku pūrs, Marientāles purvs, Micānu pūrs

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gada zemes reformas laikā Ilzenbergas muižu sadalīja 25 vienībās 392 ha kopplatībā, Čumines muižu 20 vienībās 324 ha kopplatībā, Mariņtāles muižu 22 vienībās 359 ha kopplatībā, Adumavas muižu 56 vienībās 826 ha kopplatībā, Padules (Padoles) muižu 12 vienībā 270 ha kopplatībā, Bērzgales muižu 39 vienībās 510 ha kopplatībā, Annas muižu 48 vienībās 638 ha kopplatībā, Silavnieku muižu 12 vienībās 212 ha kopplatībā, Kazuļavas muižu 6 vienībās 174 ha kopplatībā, Lab(v)āržu muižu 20 vienībās 237 ha kopplatībā, Košu muižu ar Purvmaļu muižu 9 vienībās 425 ha kopplatībā, Lešķu muižu 3 vienībās 122 ha kopplatībā, Jaunivanavas muižu 19 vienībās 201 ha kopplatībā.[4]

1935. gadā Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta ( līdz 1925. gadam Biržgaļa pagasts, 1925. - 1926. gadā - Labvāržu pagasts[5]) teritorija bija 193,8 km² un tajā dzīvoja 7393 iedzīvotāji.[6] 1945. gada 2. novembrī pagastā izveidoja Bērzgales, Juzupoles, Lendžu, Mežvidu, Padoles un Vērēmu ciema padomes, bet pagastu 1949. gada 31. decembrī likvidēja. Rēzeknes rajona Bērzgales ciemam 1954. gada 14. jūnijā pievienoja likvidētā Juzupoles ciema kolhoza «Trudovik» teritoriju, 1971. gada 16. martā daļu padomju saimniecības «Gailumi» teritorijas pievienoja Gailumu ciemam.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gada 1. jūlijā Bērzgales pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meirānu ezers pie Bērzgales.
  • Dunduru senkapi
  • Bērzgales novadpētniecības muzejs. Tika izveidots 1988. gadā. Ekspozīcija veltīta rakstniekam Ontonam Rupainim.
  • Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca. Celta 1787. gadā, paplašināta un pārbūvēta 1938.-1948. gadā.
  • Bērzgales muiža. Celta 19. gadsimta vidū no dedzinātiem ķieģeļiem.
  • Meirānu viduslaiku kapsēta
  • Micānu Kirkas kalns. Kādreiz tajā atradusies luterāņu baznīca, kas laika gaitā gāja bojā.
  • Uļjanovas senkapi

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas pagastā (iedzīvotāju skaita ziņā): Bērzgale (pagasta centrs), Micāni, Marientāle.

Novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 19. novembrī.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 2246. sleja.
  5. Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1926.gada 4.maijs
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. «Naaizmērstule». literatura.lv. Skatīts: 2021.gada 29.janvārī.
  9. «Tomass Selickis». literatura.lv. Skatīts: 2021.gada 1.martā.
  10. Oskars Kalējs. «Latgales CB datubāze "Daugavpils novadnieki"». Skatīts: 2022.gada 27.janvārī.
  11. Pēteris Voitkāns. «literatura.lv». Skatīts: 2022.gada 27.janvārī.
  12. «Vladislavs Bojārs». literatura.lv. Skatīts: 2021.gada 27.janvārī.
  13. «Ontons Rupaiņs». literatura.lv. Skatīts: 2021.gada 26.janvārī.
  14. «Mākslinieku Valentīnu Zlidni atceroties». kraslavaspils.lv. Skatīts: 2021.gada 1.martā.
  15. «Vilhelmīne Urtāne». literatura.lv. Skatīts: 2021.gada 26.janvārī.