Āfrikas svītrainā zebiekste
| Āfrikas svītrainā zebiekste Poecilogale albinucha (Gray, 1864) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
| Apakšdzimta | Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) |
| Ģints | Āfrikas svītrainās zebiekstes (Poecilogale) |
| Suga | Āfrikas svītrainā zebiekste (Poecilogale albinucha) |
| Izplatība | |
 | |
 Āfrikas svītrainā zebiekste Vikikrātuvē | |
Āfrikas svītrainā zebiekste (Poecilogale albinucha) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga Āfrikas svītraino zebiekstu ģintī (Poecilogale).[1]
Tā ir sastopama visā Āfrikas kontinentā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša: Dienvidāfrikā, Zimbabvē, Mozambikā, Botsvānā, Namībijā, Malavi, Zambijā, Angolā, Zairā, Ruandā, Burundi, Ugandā, Tanzānijā un Kenijā.[2] Āfrikas svīrainā zebiekste dzīvo gan savannā, gan purvos, gan mežos, tomēr tas ir reti sastopams dzīvnieks.[3]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Āfrikas svītrainā zebiekste ārēji atgādina svītraino sesku, bet tā ir daudz tievāka, un tās kažoka matojums ir īsāks. Kažoks ir gluds, spīdīgs, melns ar četrāmbaltām garensvītrām pāri mugurai, tai ir balta galvas augšpuse, aste, bet melns vēders un kājas. Āfrikas svītrainajai zebiekstei kājas ir ļoti īsas. Ķermeņa garums ir apmēram 50 cm, asti ieskaiot, kas ir 13—23 cm gara, svars tēviņiem 280—380 g, mātītēm 230—290 g.[3]
Tāpat kā skunksiem un seskiem Āfrikas svītrainajai zebiekstei ir smirdīgs sekrēts, kas izdalās no dziedzeriem tieši zem astes. Smaka tiek lietota kā atbaidīšanas paņēmiens briesmu gadījumā. Lai aizbaidītu nelūgtu viesi, zebiekste mēdz lēkāt uz visām četrām uz augšu un leju kā bumbiņa, ar stīvi izslietu asti, kā arī spalgi kliegt, lai gan parasti ir mēma.[3]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Āfrikas svīrainā zebiekste ir nakts dzīvnieks, un naktīs tā dodas medīt nelielus dzīvniekus: grauzējus, putnus un rāpuļus. Medības notiek nelielā attālumā no alas, jo zebiekste uzmanās no sava galvenā ienaidnieka — pūces. Savu upuri tā nogalina, iekožoties kaklā un nositot to ar savu augumu, kas tiek izmantots kā pātaga. Muskuļotais un lokanais zebiekstes augums noper un nopurina upuri pret zemi. Zebiekste nekad neēd virszemē, medījums vienmēr tiek aiznests uz alu. Ne vienmēr medījums uzreiz tiek apēsts. Zebiekste nogalinās tik daudz peļu vai žurku, cik būs iespējams. Neapēstais tiek noglabāts īpašā noliktavas alā.[3] Lai gan Āfrikas svītrainajai zebiekstei ir liela apetīte, un vienas nakts laikā tā var apēst 3—4 žurkas.
Karsto dienas laiku zebiekste pavada alā, slēpjoties no saules un ienaidniekiem. Parasti tā ir vientuļniece, lai gan reizēm ir novērotas zebiekstu ģimenes, kas sastāv no 3—4 zebiekstēm, vienā alu sistēmā. Alu zebiekste spēj izrakt lielā ātrumā, tomēr reizēm tā ieņem grauzēju vai termītu alas, piemērojot tās savām vajadzībām.[3]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nebrīvē Āfrikas svīrainās zebiekstes pārojas no septembra līdz aprīlim. Abi dzimumi mēdz iekosties partnera kaklā kā upurī un to purināt. Mātītes, ja pazaudē pirmo metienu, sapārojas atkārtoti. Grūsnības periods ilgst 31—33 dienas, parasti piedzimst 1—3 mazuļi. Māte tos zīda ar pienu 11 nedēļas, bet jau 20 nedēļu vecumā mazuļi ir gandrīz pieauguši. Dzimumbriedumu zebiekstes mātīte sasniedz 19 mēnešos, bet tēviņi 33 mēnešu vecumā.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Poecilogale albinucha (African Striped Weasel)
- ↑ «North African Striped Weasel». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 24. novembrī. Skatīts: 2010. gada 9. janvārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 ADW: Poecilogale albinucha: Information