1905. gads Latvijā

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

25. janvāris — protestējot pret demonstrantu apšaušanu Pēterburgā ("Asiņainā svētdiena"), Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) izsludināja ģenerālstreiku.
26. janvāris (pēc Jūlija kalendāra 13. janvāris) — Rīgā atgriežoties no mītiņa Maskavas priekšpilsētā, pie Daugavas Dzelzs tilta demonstrantus apšaudīja atsūtītās karaspēka daļas. Tika nošauti 70 un ievainoti 200 cilvēki (“Asiņainā ceturtdiena”).

2.—3. februāris — sociāldemokrāti proklamācijā “ Visiem Rīgas strādniekiem!” paziņoja par vispārējā politiskā streika izbeigšanu.

28. jūnijs — Liepājā izvietoto kara jūrnieku vidū izcēlās nemieri, jo pārtikai tika izsniegta bojāta gaļa.
30. jūnijs—1. jūlijs — karaspēks apspieda Liepājas jūrnieku nemierus.

naktī uz 7. septembri — kaujinieku grupa uzbruka Rīgas centrālcietumam, lai atbrīvotu tajā ieslodzītos biedrus. Atbrīvoja divus ieslodzītos.

27. oktobris — vispārējam Krievijas politiskajam streikam pievienojās arī Rīga, tuvākajās dienās tajā iesaistoties visu lielāko fabriku strādniekiem.
30. oktobris (pēc Jūlija kalendāra 17. oktobris) — cars Nikolajs II bija spiests izdot manifestu, kas lielā mērā iespaidoja arī notikumus Latvijas teritorijā un deva iedzīvotājiem virkni brīvību.

21. novembris - Daugavpilī Romas katoļu dekāns Kazimirs Lučipinis iesvēta jaunuzcelto katoļu baznīcu Jaunavas Marijas Bezvainīgi ieņemtās godam
23. novembris — Rīgā sanāca pirmais latviešu skolotāju kongress.
29. novembris — Vidzemes gubernators Zvegincevs mēģināja nomierināt zemniekus, saaicinot pie sevis Rīgas pilī Rīgas apriņķa pagastu pārstāvjus. Iecerētais neizdevās, jo pagastu delegāti iesniedza gubernatoram virkni sociāldemokrātu sastādītu prasību.

2.—3. decembris — notika Latvijas pagastu delegātu kongress, uz kuru no visām Latvijas malām, izņemot Latgali, Rīgā sabrauca ap 1000 vēlētu pagastu delegātu. Kongress aizliedza pagastu komitejām pakļauties valdībai, aicinot pašus kārtot pagastu lietas.
10. līdz 15. decembrim — Tukumā notika revolucionāru cīņas ar valdības karaspēku, tautā saukta arī par „Tukuma revolūciju” vai „Tukuma karu”.
12. decembris — valdība Rīgā un Vidzemē izsludināja karastāvokli.
16. līdz 18. decembrim — notika Talsu bruņotā sacelšanās. Valdības karaspēks apšaudīja pilsētu ar artilēriju. Nodega pilsētas centrs (~60 ēku).
16. decembris — 3 km no Aizputes Rokas birzī starp Aizputes apriņķa rīcības komitejas biroja organizēto milicijas nodaļu (300 cilv.) un valdības karaspēku notika 4 stundu ilga kauja, kurā milicijas nodaļa cieta sakāvi ("Aizputes karš").
18. decembris — no apkārtējiem apriņķiem Aizputē ieradās bruņoti zemnieki un kalpi, aplenca Aizputes pili, uzsākot cīņu ar karaspēku. Uzzinajuši par papildspēku tuvošanos, revolucionāri izklīda.
28. decembris — Valkā ieradās ģenerāļa Orlova vadītais soda ekspedīcijas korpuss. Viņam sekoja Baltijas ģenerālgubernators Sologubs.
31. decembris — Pļaviņu un Skrīveru rajonā ieradās soda ekspedīciju vienība ģenerāļa V. Meinarta vadībā. Ģenerāļa F. Venta vadītais karaspēks rīkojās Kurzemes guberņas dienvidaustrumu rajonos (Sēlijā).

27. janvāris — uz Jaunā Latviešu teātra skatuves notika Aspazijas lugas "Sidraba šķidrauts" pirmizrāde.
pavasaris — notika R. Blaumaņa lugas „Ugunī” pirmizrāde.
Oktobra otrajā pusē Rainis publicēja savu dzejoļu krājumu "Vētras sēja".^[1]
23.—27. novembrī — Rīgā sanāca Vidzemes un Kurzemes tautskolotāju I kongress. Rainis nolasīja referātu par pašvaldības iestāžu izveidošanos. Kongresa delegāti izvirzīja plašu skolu demokratizācijas programmu, lai šķirt skolu no baznīcas, ieviest obligātu bezmaksas apmācību bērniem no 8 līdz 14 gadu vecumam, mācības skolās noturēt dzimtajā (latviešu) valodā. Daudzviet bērnu apmācība pēc jaunajām programmām tika sākta vēl pirms kongresa.^[2]

10. janvāris — Baumaņu Kārlis, viens no pirmajiem latviešu komponistiem un profesionālās mūzikas pamatlicējiem, dramaturgs, dzejnieks. Latvijas Republikas valsts himnas autors. (dzimis 1835)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.