Rikavas baznīca

Vikipēdijas lapa
Rikavas Dieva apredzības Romas katoļu baznīca
Rikavas katoļu baznīca
Rikavas baznīca (Latvija)
Rikavas baznīca
Rikavas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Rikavas pagasts, Rikava
Koordinātas 56°37′30″N 27°02′32″E / 56.62500°N 27.04222°E / 56.62500; 27.04222Koordinātas: 56°37′30″N 27°02′32″E / 56.62500°N 27.04222°E / 56.62500; 27.04222
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1829
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Rinalds Stankēvičs
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils klasicisms
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1829
Specifikācija
Garums 23 m
Platums 11,50 m
Būvmateriāli mūra

Rikavas Dieva apredzības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rēzeknes novada Rikavas pagasta centrā Rikavā. Viena no izcilākajām vēlīnā klasicisma sakrālajām celtnēm Latgalē.[2] Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā baznīca Rikavā bija būvēta 18. gadsimta otrajā pusē, tā bija koka celtne, ko uzcēla par Viļānu un Rikavas muižkunga Miķeļa Rika[4] līdzekļiem. Dievnamu aprūpēja Viļānu baznīcas bernardiešu mūki un tas atradās ceļa ViļāniBikava malā, starp Rēzeknes un Liužas upēm.

Pašreizējo dievnamu uzcēla 1829. gadā par muižkunga Antonija Rika[5] līdzekļiem un tas veltīts dievišķās providences jeb apredzības godam.[6]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir celta doriešu stilā, apmesta un kaļķiem krāsota mūra ēka ar cinka skārda jumtu. Tai virs priekšējās fasādes ir mazs tornītis, kurā atrodas viens zvans. Ieejas durvis no gala, sāniem un no sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko ieslēdz mūra žogs. Netālu no baznīcas atrodas Rikavas kapsēta, kurā apbedīti vairāki priesteri — Klements Tarvids,[7] Jānis Višņevskis,[8] Jānis Garjānis, Simons Missunas un atrodas Riku dzimtas kapliča _ vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.[9]

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnams ir viennavas celtne ar cementa flīžu grīdu un koka griestiem, kas ir mazliet izliekti un apmesti. Kora telpās atrodas senas ērģeles[10] ar zvaniem. Ir divas sakristejas, kuras kalpo par ģērbkambari un noliktavu.

Dievnamā ir trīs altāri. Galvenajā jeb centrālajā atrodas Dievmātes glezna "Assumpta in coelis". Kreisās puses altārī ir liela Jēzus Sirds altārglezna, bet labajā — Svētā Antona glezna. Sānu altāri un ambons izvietots aiz dievgalda. Baznīcas liturģiskais inventārs ir saglabāts ļoti labā stāvoklī, aplūkojamas ir bagātīgi izšūtas altāra segas. Labajā pusē, pie Svētā Antona altāra redzama akmens plāksne ar uzrakstu, zem kuras atrodas dievnama cēlāja Antonija Rika kaps.[11]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Rinalds Stankēvičs.[1] Sākotnēji draudzi apkalpoja Viļānu bernardīni. Kad Rikava kļuva par draudzes baznīcu, informācijas nav, bet 1850. gada Mogiļevas bīskapa Holovinska reģistrā draudze jau pastāvējusi. Draudzei ir piecas kapsētas — Rikavas, Prūšu, Murānu, Zirgkolna un Jukstu.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Svētā Antona diena, Dieva Apgādības svētki, Svētās Terēzes svētki, Jaunavas Marijas ieņemšanas svētki un Vissvētākās Jēzus Sirds diena. Iecienītas draudzē ir rudens atlaidas, kas tiek sauktas par "Pupinu".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Rēzeknes-Aglonas diecēze Arhivēts 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Rikavas (Baltiņu) Dievišķās Providences Romas katoļu baznīca Arhivēts 2012. gada 8. novembrī, Wayback Machine vietnē. www.rezeknesnovads.lv
  3. «Latvijas ērģeļu katalogs. Rikavas katoļu baznīcas ērģeles». is.mantojums. Skatīts: 2021. gada 15. janvārī.
  4. «Mihals Riks». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021. gada 15. janvārī.
  5. «Antonijs Riks». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021. gada 15. janvārī.
  6. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.380.lpp.
  7. «Klements Tarvids». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021. gada 15. janvārī.
  8. «Jānis Višņevskis». timenote.info. Skatīts: 2021. gada 15. janvārī.
  9. «Riku dzimtas kapliča». is.mantojums. Skatīts: 2021. gada 15. janvārī.
  10. «Latvijas ērģeļu katalogs.Rikavas katoļu baznīcas ērģeles». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 20. Februāris. Skatīts: 2021. gada 15. janvārī.
  11. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 180.-181.lpp

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]