Togo

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Togo Republika
République Togolaise
Togo karogs Togo ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaSalut à toi, pays de nos aïeux
Location of Togo
Togo atrašanās vieta Rietumāfrikā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Lome
6°07′N 1°13′E
Valsts valodas franču valoda
Etniskās grupas  evi - 47%
kabri - 22%
gurmi - 14%
Valdība Republika
 -  Prezidents Faure Gnassingbé
 -  Premjerministrs Gilbert Houngbo
Neatkarība
 -  no Francijas 1960. gada 27. aprīlī 
Platība
 -  Kopā 56 785 km² (125.)
 -  Ūdens (%) 4,2
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2013. g. 7 154 237 (101.)
 -  Blīvums 125.9/km² (93.)
IKP (PPP) 2012. gada aprēķins
 -  Kopā 6,190 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 1096 
Džini koef. (2011) 39,3 (vidējs
HDI (2007)  (0,459 zems) (159.)
Valūta Rietumāfrikas CFA franks (XOF)
Laika josla GMT (UTC+0)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+0)
Interneta domēns .tg
ISO 3166-1 kods 768 / TGO / TG
Tālsarunu kods +228

Togo (franču: Togo), oficiāli Togo Republika (franču: République Togolaise), ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrikas ziemeļrietumos. Rietumos tā robežojas ar Ganu, ziemeļos ar Burkinafaso, austrumos ar Beninu. Dienvidos Togo krastus apskalo Gvinejas līcis. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Lome. Togo ir apmēram 57 000 kvadrātkilometru liela, līdz ar to tā ir viena no mazākajām valstīm Āfrikā. 2013. gadā to apdzīvoja vairāk kā 7 miljoni iedzīvotāju.

Togo ir viena no ANO, Āfrikas savienības un Frankofonijas loceklēm. Togo galvenās eksportpreces ir kafija, kakao, kokvilna, kā arī fosfors.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie eiropieši Togo ieradās ap 15. gadsimtu. Līdz tam laikam, mūsdienu Togo teritorijā mājoja trīs cilvēku grupas – ewe, mina un guin. 16. gadsimtā Togo ieradās portugāļi un eiropieši aizvien vairāk sāka apgūt piekrasti, izveidojot vergu tirdzniecības bāzi, dēļ kuras Togo ieguva nosaukumu „vergu krasts”.

1884. gadā kontroli par Togo ieguva vācieši, kas vispirms nodibināja protektorātu piejūras rajonā, bet pēc tam pakāpeniski ieguva kontroli arī pār iekšzemi.

1914. gadā Togo iebruka britu un franču karavīri un divus gadus vēlāk zeme tika sadalīta starp šīm divām nācijām. Pēc Otrā pasaules kara šīs stāvoklis nemainījās. 1956. gadā britu daļa nobalsoja par pievienošanos Ganai, bet franču daļa kā Togo Republika pasludināja neatkarību 1960. gada 27. aprīlī.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Togo ir šaura un maza valsts Āfrikas rietumos, kuras ziemeļos plešas savannas, taču valsts centrālajā daļā dominē kalni. Togo dienvidos plešas plato, kas piekrastē pārtop līdzenumā ar plašām lagūnām un purviem. Centrālajā daļā atrodas arī valsts augstākā virsotne – Agou kalns, kura augstums sasniedz 986 metrus virs jūras līmeņa.

Togo ir sadalīts piecos reģionos, kuri tālāk sadalās 30 prefektūrās un vienā komūnā.

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Togo valda tropu klimats ar vidējo gaisa temperatūru 27 grādi pēc Celsija piekrastē un 30 grādi – ziemeļu reģionos. Kopumā klimats šeit ir sauss un savannām raksturīgs. Valsts dienvidos ir pat divas lietus sezonas, lai arī vidējas gada nokrišņu daudzums nav sevišķi liels.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējais iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 7 154 237 iedzīvotājus, padarot to par 101. lielāko valsti pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Kopumā Togo dzīvo vairāk kā 45 etniskās grupas, no kurām lielākās ir evi, kuri no kopējā iedzīvotāju skaita sastāda 47%, pārsvarā dzīvo dienvidos, kabri ar 22%, galvenokārt dzīvo valsts ziemeļos un gurmi ar 14%, bet 17% pieder citām etniskajām grupām.

Lielākā daļa no iedzīvotājiem jeb 51% pieder pie vietējo tradicionālo reliģiju sekotājiem. 29% ir kristieši, bet 20% ir musulmaņi.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]