Senegāla

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Senegālas Republika
République du Sénégal
Senegālas karogs Senegālas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"Un Peuple, Un But, Une Foi"
HimnaPincez Tous vos Koras, Frappez les Balafons
Location of Senegal
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Dakara
712) 14°40′N 17°25′W
Valsts valodas franču valoda
volofu valoda
Valdība Pusprezidentāla republika
 -  Prezidents Abdulaje Vade
 -  Premjerministrs Hadžibū Sumarē
(Hadjibou Soumaré)
Neatkarība
 -  no Francijas 1960. gada 20. augustā 
Platība
 -  Kopā 196 712 km² (87.)
 -  Ūdens (%) 2,1
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2013. g. 13 567 338 (67.)
 -  Blīvums 68/km² (134.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $26,574 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $2026 
Džini koef. (2011) 40,3 (vidējs) (153.)
HDI (2012) 0.478 (zems) (154.)
Valūta Rietumafrikas franks (XOF)
Laika josla (UTC+0)
Interneta domēns .sn
ISO 3166-1 kods 686 / SEN / SN
Tālsarunu kods +221

Senegāla (franču: le Sénégal), oficiāli Senegālas Republika (franču: République du Sénégal), ir valsts Āfrikas rietumos uz dienvidiem no Senegālas upes, Atlantijas okeāna krastā. Robežojas ziemeļos ar Mauritāniju, austrumos ar Mali un dienvidos ar Gvineju un Gvineju-Bisavu. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Dakara.

Līdz 2008. gadam, norisinājās Dakaras rallijs ar finišu Senegālas galvaspilsētā Dakarā. Kopš 2009. gada, tas norisinās ar finišu Buenosairesā vai Limā, bet ar tādu pašu nosaukumu.

Senegālā atrodas viens no pasaules dabas brīnumiem — Rozā ezers. Ezera ūdens ir rozā krāsā, tas ir ļoti sāļš, sekls un silts un tā krastus ieskauj baltas putas. Ezera dibens sastāv no biezas sāls garozas, un vietējie iedzīvotāji no tā iegūst sāli. Sāls iegūšana ir būtisks iedzīvotāju ienākumu avots.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senegālas teritorija pārsvarā ir līdzena un zema, vidējais augstums ir 200 metrus virs jūras līmeņa, ar smilšainu augsni. Valsts dienvidaustrumos reljefs ir augstāks virs 500 metriem virs jūras līmeņa. Dienvidaustrumos atrodas Senegālas augstākā virsotne — Nepen Diakha, kurš ir 584 metrus augsts. Valsts ziemeļu robežu veido Senegālas upe. Lielākās upes Senegāla, Gambija un Casamance.

Senegālā atrodas kontinenta galējais rietumu punkts – Zaļais rags, uz kura pussalas izvietojusies Senegālas galvaspilsēta Dakāra.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senegālā raksturīgs karsts, tropiskais (subekvatoriālais) klimats ar izteiktām sausajām un lietus sezonām. Nokrišņu daudzums palielinās dienvidu virzienā. Tāpēc ziemeļos plešas sausas savannas, bet dienvidos - ar augiem bagāti lietusmeži. Gaisa temperatūra iekšzemē ir augstāka nekā piekrastes rajonos.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gadā, Senegālā dzīvoja 13 567 338 iedzīvotāji, padarot to par 67. lielāko valsti pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Senegālā ir liela etniskā daudzveidība, lielākā etniskā grupa jeb 43,3% ir volofi, 23,8% ir fulieši un 14,7% ir serēri, bet 18,2% ir ar citu etnisko piederību.

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Populārākā releģija Senegālā ir islāms. Lielākā daļa no iedzīvotājiem jeb 94% pieder pie islāma, 5% no iedzīvotājiem pieder pie kristietības, bet 1% pie animisma.

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenās tautsaimniecības nozares ir pārtikas rūpniecība, kalnrūpniecība, mākslīgā mēslojuma un cementa ražošana, ķimikāliju ražošana, tekstilizstrādājumi, naftas produktu pārstrāde un tūrisms. Galvenās eksportpreces ir zivis, ķīmiskās vielas, kokvilna, audums, zemesrieksti un kalcija fosfāts. Lielāko daļu jeb 26,7% eksportē uz Indiju, citi eksporta tirgi ir ASV, Lielbritānija un Itālija.