Čečenijas-Ingušijas APSR

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Padomju Savienības sastāvā iekļautās Kaukāza valstis (1957-1991).

Čečenijas-Ingušijas APSR (čečenu: Нохч-ГІалгІайн Автономнин Советски Социалистически Республика; krievu: Чече́но-Ингу́шская Автономная Советская Социалистическая Республика) bija viena no Krievijas PFSR autonomajām republikām Ziemeļkaukāzā. Tā robežojās ar Gruzijas PSR dienvidos, Krievijas PFSR Stavropoles novadu ziemeļos, Dagestānas APSR austrumos un Ziemeļosetijas APSR rietumos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas impērijas pakļautā Kaukāza teritorija. Čecenijas un Ingušijas teritorija apzīmēta kā vienots apgabals (TSCHESCHNA, 1856).

Čečenu un ingušu priekšteči ir nohču tauta, kas kopš 9. gadsimta mitinājās tagadējās Čecenijas un Ingušijas teritorijas kalnainajā daļā. Pēc 13. gadsimta tā atradās Zelta Ordas (1242-1295), pēc tam Gruzijas (1295-1505), Persijas (1502-1516) un Osmaņu impērijas (1516-1557) pakļautībā. Vēlāk atradās atkarība no kabardiešiem un kumikiem. No 1721. gada sākās Krievijas impērijas mēģinājumi pakļaut čecenu un ingušu zemes.

Pēc Krievu—persiešu kara (1722–1723) un Krievu—turku kara (1768—1774) Krievijas impērija centās Čečeniju un Ingušiju inkorporēt savā sastāvā, tomēr kalniešu pretestība turpinājās līdz pat Kaukāza kara beigām. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas šīs teritorijas atradās Terekas apgabalā. Krievijas imperators kopš 19. gadsimta otrās puses tika titulāri dēvēts arī par Kabardas zemes pavēlnieku un valdnieku, Čerkesu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku (krievu: Государь Кабардинския земли́; Черкасских и Горских Князей и иных Наследный Государь и Обладатель).

Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada maijā šajā teritorijā tika pasludināta Ziemeļkaukāza Kalniešu Savienības Republika, 1918. gada jūlijā Ziemeļkaukāza Padomju republika, 1919. gada septembrī Ziemeļkaukāza Emirāts.

1920. gada 17. novembrī Vladikaukāzā pasludināja Kalniešu APSR dibināšanu, kuras sastāvā bija septiņi nacionālie apvidi (Balkāru, Čečenu, Kabardiešu, Karačaju, Nazraņas (ingušu) un Vladikaukāzas (osetīnu), kā arī Sunžas kazaku apvidus).

1924. gada 7. jūlijā Kalniešu APSR likvidēja un tās sastāvā izveidoja Ziemeļosetijas, Čečenu un Ingušu autonomos apgabalus, kā arī Vladikaukāza pilsētu un Sunžas kazaku apgabalu. 1936. gada 5. decembrī nodibināja Čečenu un Ingušu APSR.

Otrā pasaules kara laikā Vērmahta uzbrukums 1942. gadā tika apturēts pie Čečenijas robežām, tomēr 1944. gada 3. martā Čečenu un Ingušu APSR likvidēja un tās iedzīvotājus izsūtīja. 1957. gada 9. janvārī atkal atjaunoja Čečenijas-Ingušijas APSR.

1991. gada maijā tika pasludināta neatkarīga Čečenijas un Ingušijas Republika, kas drīz vien sadalījās divās daļās un izveidojās patstāvīgas Čečenijas Republika un Ingušijas Republika.