Marijela

Marijelas Republika
Республика Марий Эл
Марий Эл Республика

Novietojums

Simboli


Karogs	Ģerbonis

Galvenie dati

Galvaspilsēta::

Joškarola

Oficiālā valoda::

krievu
mariešu

Nacionālais sastāvs::

krievi (47,46%)
marieši (42,88%)
tatāri (5,96%)

Platība :

23 200 km²

Iedzīvotāju skaits:

727 979

Iedzīvotāju blīvums :

31,4/km²

Pilsētu skaits

Rajonu skaits

Federālais reģions::

Pievolgas

Mājaslapa::

http://gov.mari.ru/

Marijelas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Ņižņijnovgorodas apgabalu rietumos un ziemeļrietumos, Kirovas apgabalu ziemeļos un ziemeļaustrumos, Tatarstānu dienvidaustrumos un dienvidos, Čuvašiju dienvidos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mariešu jeb Čeremisu ļaužu (Czeremissa populi) zemes 1549. gada kartē.

Pēc 1236. gada mariešu jeb čeremisu teritorija atradās Zelta Ordas, pēc 1438. gada — Kazaņas hanistes, bet pēc 1552. gada — Krievijas caristes pakļautībā.

Krievijas valdība kopš 18. gadsimta vidus veicināja mariešu pievēršanu pareizticībai un nometināja krievus un citu tautību ieceļotājus. 1920. gada 4. novembrī Krievijas PFSR sastāvā no Kazaņas guberņas mariešu apdzīvotajiem apriņķiem izveidoja Mariešu autonomo apvidu, ko 1936. gada 5. decembrī pārveidoja par Mariešu APSR.

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Joškarola

Volžska

Zveņigova

Kozmodemjanska

Marijelas Republijas pilsētu izvietojums; treknrakstā — republikas centrs

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mari El

Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Krievijas PFSR autonomās teritorijas

Austrumeiropa	Kaukāzs	Sibīrija	Vidusāzija

Volgas Vācu APSR (1918—1924 AA, 1924–1941) Baškīrijas APSR (1919–1990) Tatārijas APSR (1920–1990) Krimas APSR (1921–1945) Karēlijas APSR (1923–1940, 1956–1991) Čuvašijas APSR (1920—1925 AA, 1925–1991) Mordovijas APSR (1930—1934 AA, 1934–1990) Udmurtijas APSR (1920-1932—1934 Votu/Udmurtu AA, 1934–1990) Komi APSR (1921-1936 AA, 1936–1990) Mari APSR (1920—1936 AA, 1936–1990) Komi-Permiešu autonomais apvidus (1925—1977 NA, 1977–1991) Ņencu autonomais apvidus (1929–1991)	Kalniešu APSR (1920–1924) Ziemeļosetijas APSR (1924–1936 AA, 1936—1990) Čečenijas-Ingušijas APSR (1934–1936 AA, 1936–1944, 1957–1991) Kabardijas-Balkārijas APSR (1922–1936 AA, 1936–1991) Karačajas-Čerkesijas AA (1922—1926, 1957—1991) Sunžas kazaku AA (1920—1929) Adigejas AA (1922—1991) Dagestānas APSR (1921–1991) Kalmikijas APSR (1920—1935 AA, 1935–1943, 1958–1990)	Burjatijas APSR (1921—1923 Burjatu-Mongoļu AA, 1923–1990) Jakutijas APSR (1922–1991) Kalnu Altaja APSR (1922—1948 Oirotu AA, 1948–1990 Kalnu Altaja AA) Hakasijas AA (1930—1991) Hantu-mansu autonomais apvidus (1930—1940 Ostjaku-Vogulu NA, 1940–1991) Jamalas Ņencu autonomais apvidus (1930—1991) Taimiras (Dolganu Ņencu) autonomais apvidus (1930—1977 NA, 1977—1991) Evenku autonomais apvidus (1930—1991) Vitimas-Oļokmas nacionālais apvidus (1930—1938) Čukotkas autonomais apvidus (1930–1991) Korjaku autonomais apvidus (1930–1991) Ohotskas evenu autonomais apvidus (1930–1934) Ebreju AA (1934—1991) Agas Burjatu autonomais apvidus (1937—1958 Agas Burjatu-Mongoļu NA, 1958–1990) Ustjordinskas Burjatu autonomais apvidus (1937—1978 NA, 1978—1991) Tuvas APSR (1944—1961 Tuvas AA, 1961–1990)	Turkestānas APSR (1918–1924) Kirgīzijas APSR (1920–1925) Kirgīzijas APSR (1924–1925 Kara-Kirgīzu AA, 1926–1936) Kazahijas APSR (1925–1936) Karakalpakijas AA (1925–1932)

s d l Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums

Federācijas subjekti

Republikas	Adigeja Altaja Republika Baškortostāna Burjatija Čečenija Čuvašija Dagestāna Hakasija Ingušija Kabarda-Balkārija Kalmikija Karačaja-Čerkesija Karēlija Komi Krima (de jure Ukraina) Marijela Mordvija Saha Tatarstāna Tuva Udmurtija Ziemeļosetija-Alānija

Novadi	Aizbaikāla Altaja Habarovskas Kamčatkas Krasnodaras Krasnojarskas Permas Piejūras Stavropoles

Apgabali	Amūras Arhangeļskas Astrahaņas Belgorodas Brjanskas Čeļabinskas Irkutskas Ivanovas Jaroslavļas Kalugas Kaļiņingradas Kemerovas Kirovas Kostromas Kurgānas Kurskas Ļeņingradas Ļipeckas Magadanas Maskavas Murmanskas Novgorodas Novosibirskas Ņižņijnovgorodas Omskas Orenburgas Orlas Penzas Pleskavas Rjazaņas Rostovas Sahalīnas Samāras Saratovas Smoļenskas Sverdlovskas Tambovas Tjumeņas Tomskas Tulas Tveras Uļjanovskas Vladimiras Volgogradas Vologdas Voroņežas

Federālās pilsētas	Maskava Sanktpēterburga Sevastopole (de jure Ukraina)

Autonomie apgabali	Ebreju autonomais apgabals

Autonomie apvidi	Čukotkas autonomais apvidus Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra Jamalas Ņencu autonomais apvidus Ņencu autonomais apvidus

Federālie apgabali Centrs Dienvidi Sibīrija Tālie Austrumi Urāls Volga Ziemeļkaukāzs Ziemeļrietumi

s d l Krievijas Volgas federālais apgabals

Baškortostāna Marijela Mordvija Tatarstāna Udmurtija Čuvašija Permas novads Kirovas apgabals Ņižņijnovgorodas apgabals Orenburgas apgabals Penzas apgabals Samaras apgabals Saratovas apgabals Uļjanovskas apgabals

Autoritatīvā vadība	GND: 4074552-1 BNF: cb15567917v (data)

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Navigācijas izvēlne

Meklēt