Autoceļš A7 (Latvija)

«Bauskas šoseja» pāradresējas uz šejieni. Par citām jēdziena Bauskas šoseja nozīmēm skatīt lapā Bauskas šoseja (nozīmju atdalīšana).

Autoceļš A7 pie Iecavas stacijas
Autoceļš A7 pie Iecavas stacijas
Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle)
Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle)
Garums	86,1 km
ārpus pilsētas	70,0 km
pilsētā	14,0 km
Segums	asfalts
Reģions	Zemgale
E ceļš	E67 E22
Maršruts
Rīga A2 A6 A8 A10 P1 P4 A6 A8 A10 P4 (Satekles, Lāčplēša iela) A6 P4 E22 Daugava (Salu tilts) A8 A10 (Salu tilts) A8 A10E22 Jāņa Čakstes gatve Rīga V1 V3 V2 P137 A5 E67 Ķekava P137 Misa V27 Iecava P92 V7 V9 Iecava P93 Iecava V1037 P94 V1018 V1005 V1035 P87 Bauska; Kalna iela P87 (Kalna iela) Mēmele P103 Bauska; Zaļā iela V1022 V1042 Ceraukste V1021 V1023 V1024 Grenctāle; Lietuva — A10 E67

A7 autoceļš Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno galvaspilsētu Rīgu ar Bausku un tālāk ar Latvijas—Lietuvas robežu, daļa no Via Baltica. A7 no Rīgas apvedceļa līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā E67, bet ar A10 sakrītošajā posmā Rīgā — E22. Autoceļa kopgarums ir 85,6 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.

Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.

Satiksme

Autoceļa sākumposmā — Ķekavas apvedceļa trasē posmā līdz divlīmeņu krustojumam ar A5, autoceļš ir izbūvēts ar četrām braukšanas joslām un atdalītām brauktuvēm 12,22 km garumā. Šis ir pirmais un vienīgais autoceļa posms Latvijā, kas ir apzīmēts kā ātrgaitas autoceļš — tas nosaka īpašas prasības satiksmes drošībai. Piemērām, pa ātrgaitas ceļu nedrīkst pārvietoties gājēji, velobraucēji, traktortehnika un cits lēngaitas transports. Atļautais braukšanas ātrums šajā posmā ir svārstīgs — vieglajām automašīnām tas ir 120 km/h vasaras sezonā un 110 km/h ziemā, savukārt citiem transportlīdzekļu veidiem tas ir mainīgs. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.

Autoceļš ir ļoti ievērojams noslogojums — satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā:

• sākumposms no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Ķekavu (9,5.—10,5. km): 25—30 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; ~11% kravas transports
• jaunbūvētais posms ar atdalītām brauktuvēm līdz divlīmeņu krustojumam ar A5 autoceļu (10,5.—19,3. km): 15 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; 13% kravas transports
• jaunbūvētais posms ar vienu brauktuvi un divām braukšanas joslām no A5 divlīmeņu krustojuma līdz krustojumam ar P137 autoceļu (19,3.—24,3. km): 9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; 23% kravas transports
• no krustojuma ar P137 līdz Iecavai (24,3.—44,6. km): 15 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; 30% kravas transports
• no Iecavas līdz Bauskai (44,6.—65,9. km): 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; 35% kravas transports
• no Bauskas līdz Grenctālei (Lietuvas robeža) (69,1.—86,1. km): 6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; 54% kravas transports

Uz autoceļa ir uzstādīti 3 stacionārie fotoradari un 1 vidējā ātruma kontroles posms:

• no Tilderiem līdz Iecavai (25,3.—40. km) — uzstādīts 2023. gadā

Vēsture

Autoceļš tika izbūvēts no 1928. līdz 1935. gadam. Saīsinot ceļa trasi, ceļa attālums starp Rīgu un Bausku samazinājās par 5 kilometriem. Šo saīsinājumu bija iespējams paveikt, iztaisnojot vecā ceļa līkumus, no kuriem lielākie bija starp Rāmavas muižu, Ķekavu, Misas tiltu un Iecavu. Šosejas segas izbūvei tika pielietoti akmeņi no Iecavas akmeņu lauztuvēm. Izpildītos darbus raksturoja sekojoši skaitļi — atrakti un pārvietoti 200 tūkstoši m³ zemes, sagatavoti un piegādāti 70 tūkstoši m³ akmeņu, izbūvēta jauna sega 53 km garumā, izbūvēti 75 tilti un caurtekas, šosejas klātne izbūvēta 10 m platumā, bet segums — 5 m platumā. Būvdarbu kopizmaksa sasniedza 2 miljonus latu, šoseja ir uzskatāma kā pirmā maģistrāle, kas gandrīz visā garumā izbūvēta Latvijas brīvvalsts laikā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, lai uzlabotu starptautisko savienojamību, uzsāka VIA Baltica projekta realizēšanu. Projekts tapa ar Ziemeļvalstu projektu fondu, Ziemeļvalstu investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, kā arī Somijas Transporta un satiksmes ministrijas atbalstu — tas paredzēja caur Baltijas valstīm uz Poliju izbūvēt maģistrālu šoseju. 1996. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba grupa nolēma ceļu veidot kā divjoslu ceļu ar paplašinātām nomalēm (NP14 ceļa profils).

Autoceļam jau 1990. gados bija ievērojama satiksmes intensitāte — jau 1992. gadā intensitāte pie Bauskas sasniedza 4 700 automašīnas diennaktī. Institūts 1993. gadā izstrādāja apvedceļa variantus — tika ieteikts izbūvēt Bauskas un Iecavas apvedceļu, kas apietu apdzīvotās vietas to austrumu pusē un izietu atpakaļ uz Rīgas ceļa pēc 19,8 apvedceļa kilometriem, kur plānoja savienojumu ar Ķekavas apvedceļu. Braukšanas attālums tādējādi saīsinātos par 1,8 kilometriem, un braucēji ietaupītu 10 minūtes jeb 44% no braukšanas laika. Paralēli tika projektēts arī līdzīgs apvedceļš Baltezeram, Ādažiem un Saulkrastiem uz A1 autoceļa. Tomēr, šīs vērienīgās ieceres nebija iespējams īstenot finanšu krīzes dēļ, kas 1990. gados gandrīz pilnībā apturēja visus ceļu būvdarbus valstī. Papildus tam, Bauskas pašvaldība pretojās pilsētas apvedceļa izbūvei, lai nezaudētu ienākumus no caurbraucošās satiksmes.

No 1996. līdz 2000. gadam tika veikta asfaltbetona seguma nomaiņa 147,87 km A1 un A7 Via Baltica autoceļa trasei. Tika pārbūvēti vai saremontēti tilti pār Misu, Iecavu, Mēmeli, Cerauksti, sakārtots robežpārejas punkts Grenctālei, kā arī iegādāta tehnika autoceļu uzturēšanai. Projektu apmaksāja no Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītiem, ES PHARE programmas dāvinājumiem un Valsts Autoceļu fonda līdzekļiem.

No 2001. līdz 2006. gadam tika pārbūvēts A7 autoceļa posms no Ķekavas līdz Iecavai (25.—42,9. km) gandrīz 23 km garumā — izbūvējot 11,5—12 m platu ceļu ar divām braukšanas joslām un paplašinātām nomalēm, līdzšinējās 8 metru platās brauktuves vietā. Tika pārbūvēti ceļa krustojumi, samazināts nobrauktuvju un pieslēgumu skaits, kā arī izbūvētas 22 jaunas pieturvietas, 7 paviljoni un citi labiekārtojumi. Deviņu kilometru garā meža posmā tika uzstādīts 1,6 m augsts stiepļu pinuma žogs. Pie Iecavas tika izbūvēts dzelzceļa pārvads. Projekta galvenais finansētājs bija ES pirmsiestāšanās fonds. 2013. gadā šim posmam tika atjaunota dilumkārta.

2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa trīs vietās — pie stāvlaukuma/svēršanas laukuma (59,9. km), pie Ķekavas upes tilta stāvlaukuma (25,5. km) un pie stāvlaukuma/svēršanas laukuma (18. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.

2015. gada 30. janvārī izsludināja konkursu par A7 posma Jenči—Iecava (25,0.—42,9. km) seguma atjaunošanu.

2021. gada vasarā tika veikti seguma atjaunošanas darbi autoceļa posmā Iecavā (42,8.—44,7. km). Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 326 tūkstoši eiro (ar PVN).

2022. gada vasarā tika veikti seguma atjaunošanas darbi no Iecavas līdz Bauskai (44,8.—65,5. km). Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 6 miljoni eiro (ar PVN).

2021. gada 16. jūlijā starp VSIA "Latvijas Valsts ceļi" un AS "Kekava ABT" kā privāto partneri noslēdza publiskās — privātās partnerības līgumu par E67/A7 posma 7,9—25,0 km (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu. 2021. gada 29. novembrī tika uzsākti būvdarbi, satiksmi pa apvedceļu atklāja 2023. gada 13. oktobrī. Pēc apvedceļa izbūves, Bauskas šosejas trase tika novirzīta pa jaunizbūvēto autoceļu, iepriekšējais posms caur Bausku tika pārdēvēts par P137 reģionālo autoceļu

2025. gada augustā tika uzsākti būvdarbi autoceļa sākumposmā pie Rīgas robežas — tika uzsākta gājēju un velobraucēja tuneļa izbūve, kā arī veikta autoceļa posma pārbūve pie tirdzniecības centra A7 (7,3.—7,8. km). Iepriekšējās nekontrolētās gājēju pārejas vietā tiek izbūvēts monolītu dzelzsbetona konstrukcijas tunelis, kas savienosies ar esošo Ķekavas novada un Rīgas pilsētas gājēju un velobraucēju infrastruktūru. Abām brauktuvēm tiks pāŗbūvēts segums, abās ceļa pusēs tiks izbūvēts gājēju un velobraucēju ceļi un atjaunots apgaismojums. Būvdarbus veic SIA "Tilts" — līgumcena ceļa būvdarbiem ir 1,49 miljoni eiro (ar PVN), tuneļa būvei — 1,96 miljoni eiro (ar PVN), no tā 85% ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Nākotne

2025. gada nogalē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja iepirkumu būvprojekta minimālā sastāvā un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādei Bauskas šosejas posma no Bauskas apvedceļa beigām līdz Lietuvas robežai pārbūvei par divbrauktuvju ceļu. Projektēšanas uzdevumā teikts, ka atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai dalībvalstīm jānodrošina, ka līdz 2030. gada beigām Eiropas transporta tīkla (TEN-T) autoceļa pamattīkla posmiem jābūt pārbūvētiem par divbrauktuvju autoceļiem. Ņemot vērā plānoto Bauskas apvedceļa izbūvi, kā arī Lietuvas plānus līdz Latvijas robežai izbūvēt divbrauktuvju autoceļu, izveidosies aptuveni 14 km garš Bauskas šosejas vienas brauktuves posms, kuru būs nepieciešams pārbūvēt par divbrauktuvju autoceļu. Iepirkuma un darba mērķis ir veikt ietekmes uz vidi novērtējuma procesu un izvirzīt vienu atbalstāmo alternatīvu, kurā vērtētas Bauskas novada pašvaldības, vides institūciju un citu intereses un priekšlikumi. Atbalstāmajai alternatīvai būs jāveic būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde, kas ļaus noteikt autoceļa plānoto trasi, un ļaus uzsākt būvdarbiem nepieciešamo zemju īpašumu iegādi un būvprojekta izstrādi.

Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūve

A7 autoceļa pārbūve par ātrgaitas autoceļu ar atdalītām brauktuvēm pašlaik ir valsts ceļu nozares prioritāte. Turpinot 2023. gadā pabeigto Ķekavas apvedceļa izbūvi, tuvākajā nākotnē ir plānots veikt arī Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūvi, tādējādi izbūvējot drošu un efektīvu transporta infrastruktūru no Rīgas gandrīz līdz Lietuvas robežai, uzlabojot ceļu satiksmes drošību un atslogojot Bausku un Iecavu no tranzīta satiksmes. 2024. gada 14. jūnijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu, ar kuru tika uzsākta Bauskas šosejas (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta 1. kārtas — Bauskas apvedceļa — īstenošana pēc publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa. Projekts tiek sadalīts divās kārtās — pirmajā kārtā tiks izbūvēts Bauskas apvedceļš, bet otrajā — Iecavas apvedceļš, un A7 autoceļa posms starp Iecavas apvedceļu un Ķekavas apvedceļu.

Bauskas apvedceļš ir prioritārais attīstības projekts. Tā pamattrase būs pa jaunu trasi būvēts ceļš 14,2 km garumā ar atdalītām brauktuvēm un divām braukšanas joslām katrā virzienā. Trasē tiks izbūvēts jauns tilts pār Mēmeli, divlīmeņu mezgli, pārvadi un vairāklīmeņu šķērsojumi. Tiks pārbūvēti jau esoši vietējie autoceļi, kā arī izbūvēti jauni, kopumā 13 km garumā. Tiks izbūvēti arī divi savienojumi ar pašreizējo Bauskas šosejas (A7) trasi — pie Codes un pie Bauskas.

Līdzīgi kā Ķekavas apvedceļa projektu,Bauskas apvedceļu tiek plānots īstenot kā PPP (publiskās — privātās partnerības) projektu, kā ietvaros privātais partneris veic visus projektēšanas darbus, būvdarbus un ikdienas uzturēšanas darbus, par ko valsts 20 gadu garumā veic apmaksu. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot projektēšanu, būvdarbus, ikdienas uzturēšanu un periodisko seguma atjaunošanu tiek plānotas līdz 300 miljoniem eiro. 2026. gada aprīlī atbilstoši plānam tika izsludināta kvalifikācijas kārta. Pēc provizoriskajiem projekta termiņiem, 2027. gada janvārī tiek plānots uzsākt sākotnējo piedāvājumu iesniegšanu, no 2027. gada aprīļa līdz jūnijam veikt pārrunas ar pretendentiem, 2027. gada oktobrī veikt labākā un galīgā piedāvājuma iesniegšanu, un 2028. gada janvārī, pēc Ministru kabineta lēmuma, veikt iepirkuma rezultātu paziņošanu. PPP un finansēšanas līguma noslēgšana tiek plānota 2028. gada augustā, pēc kam sekos projektēšanas un būvdarbu fāze. Autoceļa atvēršana satiksmei tiek plānota 2030. / 2031. gadā. Pēc Bauskas apvedceļa tiek plānota Iecavas apvedceļa un A7 autoceļa posma starp Ķekavas un Iecavas apvedceļu pārbūves projekta īstenošana. Līdz 2027. gada 30. decembrim Satiksmes ministrijai jāveic nepieciešamie priekšdarbi un satiksmes ministram jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par PPP projekta "Iecavas apvedceļš" īstenošanas uzsākšanu.

Skatīt arī

• Ziepniekkalna iela
• P137

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Autoceļš A7.