Autoceļš A5 (Latvija)
| Autoceļš A5 Babītē | |||||||||||||||||||||||||
| Rīgas apvedceļš (Salaspils—Babīte) | |||||||||||||||||||||||||
|
| |||||||||||||||||||||||||
| Garums | 40,9 km | ||||||||||||||||||||||||
| ārpus pilsētas | 40,9 km | ||||||||||||||||||||||||
| pilsētā | 0 km | ||||||||||||||||||||||||
| Segums | asfalts | ||||||||||||||||||||||||
| Reģions | Zemgale | ||||||||||||||||||||||||
| E ceļš | E67 E77 | ||||||||||||||||||||||||
| Maršruts | |||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||
A5 autoceļš Rīgas apvedceļš (Salaspils—Babīte) ir Latvijas galvenās kategorijas autoceļš, daļa no Rīgas apvedceļa.[1] No pieslēguma pie A6 līdz krustojumam ar P137, un līdz krustojumam ar A8, autoceļš ir daļa no Eiropas autoceļiem E67 un E77 attiecīgi. Autoceļa kopgarums ir 40,9 km, un tas visā posmā ir klāts ar asfaltbetona segumu.
Rīgas apvedceļš, kas sastāv no A5 un A4 autoceļiem, tika izbūvēts laika posmā no 1964. gada līdz 1980. gadam.
Autoceļš šķērso Ķekaviņu, Daugavas—Misas kanālu un vairākkārt Neriņu.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Laika posmā no 2010. gada līdz 2012. gadam veica divus būtiskus pārbūves darbus - vienu 4,22 km garumā no Rīgas HES līdz rotācijas aplim ar P85 un P90 (2,76. km - 6,98. km) (2010-2011), un otru 13,73 km garumā no satiksmes mezgla ar A8 līdz Brīvkalniem (21,77. km - 35,52. km) (2011-2012). Tajā skaitā arī pārbūvēja satiksmes pārvadus pār A8 un A9 autoceļiem.[2]
No 2016. gada septembra līdz 2018. gada septembrim pārbūvēja 2,08 km garu posmu no satiksmes mezgla ar A6 līdz Rīgas HES (0,3. km - 2,38. km). Būvdarbus veica AS LNK Industries un AS Latvijas tilti par līgumcenu 7 milj. eiro (ar PVN), Latvijas Valsts Ceļi izmaksājot 3,13 milj. eiro, savukārt AS Latvenergo — 3,85 milj. eiro.[3]
2021. gadā veica seguma atjaunošanas darbus divos posmos - vienā 14,37 km garumā no rotācijas apļa ar autoceļiem P85 un P90 līdz satiksmes mezglam ar A8 (6,91. km - 21,28. km), un otrā 5,36 km garumā no Brīvkalniem līdz satiksmes mezglam ar A10 (35,52. km - 38,2. km). Abus seguma atjaunošanas darbus veica SIA Binders.[4][5]
No 2023. gada augusta līdz 2024. gada oktobrim veica pārbūves darbus 2,62 km garumā no satiksmes mezgla ar A10 līdz Babītei (38,2 km - 40,82 km). Būvdarbu ietvaros pārbūvēja dzelzceļa pārvadu pāri dzelzceļa līnijai Torņakalns-Tukums II, pārbūvēja krustojumu ar vietējo autoceļu V10 (Babītes stacija - Vārnukrogs), kā arī 200 m attālumā no šī krustojuma uz autoceļa A5 izbūvēja apgriešanās vietu, pārbūvēja krustojumu ar vietējo autoceļu V20 (Imanta - Babīte) un Jūrmalas gatvi par rotācijas apli, pārbūvēja gājēju ietvi starp V10 un Kleistu ielu, neregulējamu gājēju pāreju pie Kleistu ielas aprīkoja ar speciālo apgaismojumu, bet regulējamai pārejai uz autoceļa atjaunoja aprīkojumu un uzstādīja drošības žogu no Babītes sākuma līdz regulējamai pārejai. Tai skaitā arī pārbūvēja sedzošo konstrukciju un ieklāja trīs kārtas asfaltbetona, atjaunoja sabiedriskā transporta pieturvietas, sakārtoja ūdens atvadi - izraka un iztīrīja grāvjus, izbūvēja/atjaunoja caurtekas un lietus kanalizācijas sistēmu. Būvdarbus veica SIA Vianova par līgumcenu 8 029 713 eiro (ar PVN), būvuzraudzību veica AS Ceļu inženieri, projekta autors ir SIA Vertex projekti.[6]
Nākotnes plāni
[labot | labot pirmkodu]Saskaņā ar 2040. gada autoceļu attīstības stratēģiju, līdz 2030. gadam jāveic Rīgas apvedceļa (t.s. A5 autoceļa) pārbūve par ātrgaitas autoceļu ar nodalītām joslām un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Tiktu pārbūvēts gandrīz viss autoceļš, aiz Ķekavas apvedceļa tiktu izbūvēts jauns ceļa posms, kas savienotu autoceļu ar plānoto dzelzceļa un satiksmes tiltu pār Daugavu. Tiktu izbūvēts arī jauns ceļa atzars uz Rīgas lidostu no Jaunmārupes gar plānotā Rail Baltica dzelzceļa rietumu pusi, kas nodrošinātu ērtāku piekļuvi lidostai no Latvijas reģioniem. 2024. gadā noslēdzās 2020. gadā sāktais projekta ietekmes uz vidi novērtējums un tiek izstrādāts būvprojekts. Pašreizējā finanšu līdzekļu trūkuma dēļ projekta realizācija paliek neskaidra.[7][8]
Krustojošie ceļi
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. maijā. Skatīts: 2012. gada 28. septembrī.
- ↑ «Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu - Latvijas Valsts ceļi». Latvijas Valsts ceļi (lv-LV). Skatīts: 2025-10-18.
- ↑ «Wayback Machine». lvceli.lv. Skatīts: 2025-10-18.
- ↑ Ilze.Cerbule@lvceli.lv. «Uz Rīgas apvedceļa no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai atjauno segumu - Latvijas Valsts ceļi». Latvijas Valsts ceļi (lv-LV), 2021-07-27. Skatīts: 2025-10-18.
- ↑ inna.markovska@lvceli.lv. «Autovadītāju ievērībai: Rīgas apvedceļa posmā starp Liepājas un Jūrmalas šosejām sāks atjaunot segumu; jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem - Latvijas Valsts ceļi». Latvijas Valsts ceļi (lv-LV), 2021-06-14. Skatīts: 2025-10-18.
- ↑ Ilze.Cerbule@lvceli.lv. «Babītē pārbūvēts Rīgas apvedceļa posms - Latvijas Valsts ceļi». Latvijas Valsts ceļi (lv-LV), 2024-11-05. Skatīts: 2025-10-18.
- ↑ «Autoceļa A 5 Rīgas apvedceļš (Salaspils – Babīte) posma no km 11,6 (Ķekavas apvedceļš) līdz km 38,2 (A 10) pārbūve par ātrgaitas autoceļu | Enerģētikas un vides aģentūra». www.eva.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-13.
- ↑ Elīna Pankovska. «Aizliegta gājēju kustība pāri Rīgas apvedceļam (A5) krustojumā ar vietējo autoceļu V6 - Latvijas Valsts ceļi». Latvijas Valsts ceļi (lv-LV), 2023-10-03. Skatīts: 2025-02-13.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Autoceļš A5.

