1576. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1573 1574 1575 - 1576 - 1577 1578 1579 |
| Latvijā: | 1573 1574 1575 - 1576 - 1577 1578 1579 |
| Laikapstākļi: | 1573 1574 1575 - 1576 - 1577 1578 1579 |
| Sportā: | 1573 1574 1575 - 1576 - 1577 1578 1579 |
| Kino: | 1573 1574 1575 - 1576 - 1577 1578 1579 |
Šajā lapā ir apkopoti 1576. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, izņemot Kurzemes bīskapiju (Dānijas īpašumā, 1560—1585) un Grobiņas apgabalu (Prūsijas hercogistes pārvaldē, 1560—1609). Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas, daļēji Livonijas Karalistes sastāvā. Rīgas brīvpilsēta (1561—1582) mēģināja saglabāt suverenitāti.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hercogs Gothards bija Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks (1562—1587), viņa sieva bija hercogiene Mēklenburgas Anna (1566—1602).
- Kurzemes un Sāmsalas bīskaps (1560—1583) un krievu okupētās Livonijas karalis (1570—1578) bija Magnuss.
- Nominālais Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1575—1586) Stefans Batorijs, bet Livonijas vietvaldis (1566—1578) bija Jānis Hodkevičs.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- turpinājās Livonijas karš (1558–1583)
- 1576. gada 1. maijā Transilvānijas vaivadu Stefanu Batoriju kronēja par Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieku.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |