1583. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1580 1581 1582 - 1583 - 1584 1585 1586 |
| Latvijā: | 1580 1581 1582 - 1583 - 1584 1585 1586 |
| Laikapstākļi: | 1580 1581 1582 - 1583 - 1584 1585 1586 |
| Sportā: | 1580 1581 1582 - 1583 - 1584 1585 1586 |
| Kino: | 1580 1581 1582 - 1583 - 1584 1585 1586 |
Šajā lapā ir apkopoti 1583. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, izņemot Kurzemes bīskapiju (Dānijas īpašumā, 1560–1585) un Grobiņas apgabalu (Prūsijas hercogistes pārvaldē, 1530—1609). Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas sastāvā.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hercogs Gothards bija Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks (1562—1587), viņa sieva bija hercogiene Mēklenburgas Anna (1566—1602).
- Kurzemes bīskaps (1560—1583) bija princis Magnuss.
- Nominālais Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1575—1586) Stefans Batorijs, viņa ieceltais Livonijas vietvaldis (1578–1586) bija Georgs Radvils.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sākās Piltenes mantojuma karš (1583—1585).
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1583. gada 18. martā Piltenē mira bijušais karalis Magnuss.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Busse K.H. Herzog Magnus, König von Livland. Ein fürstliches lebensbild aus dem 16.Jahrhundert. — Leipzig, 1871. — S.153.; Schiemann T. Magnus, König von Livland // Schiemann T. Characterköpfe und Sittenbilder aus der baltischen Geschichte des fechszehnten Jahrhunderts. — Hamburg, Mitau, 1885. — S.96.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |