1604. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1601 1602 1603 - 1604 - 1605 1606 1607
Latvijā: 1601 1602 1603 - 1604 - 1605 1606 1607
Laikapstākļi: 1601 1602 1603 - 1604 - 1605 1606 1607
Sportā: 1601 1602 1603 - 1604 - 1605 1606 1607
Kino: 1601 1602 1603 - 1604 - 1605 1606 1607

Šajā lapā ir apkopoti 1604. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales novadi Pārdaugavas hercogistes sastāvā (Žečpospoļitas province). Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, bet dienviddaļā Grobiņas apgabals, kuri nebija pakļauti Kurzemes hercogistei. Šajā laikā notika karadarbība starp Žečpospoļitu un Zviedrijas karalisti.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zviedri kārtējo reiz bloķēja Rīgas ostu un tās darbība tika jūtami traucēta.
  • Tika parakstīts jauns līgums starp Rīgas rāti un namnieku opozīciju, kas paredzēja ģilžu aktīvu līdzdalību pilsētas naudas un nekustamo īpašumu pārvaldē. Līdz ar to Svētā Severīna dienas izlīgums tika atcelts.
  • Rīgas rāte, baidīdamās par pilsētas drošību, uzcēla jaunu lielgabalu un zvanu lietuvi ārpus pilsētas mūra Kalēju ielā 9/11.
  • Polijas karalis Sigismunds III apstiprināja Rīgas pilsētas pretenzijas uz Salaspils un Ikšķiles muižu īpašumiem, kurus par 10 000 poļu guldeņiem Rīgas rāte nopirka no Teodora Рenkinga (Schenking).
  • Pirmo reizi vēstures avotos tika minēts Skadiņu ciems (Olaines senākais nosaukums).

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 30. aprīlis — Tika noslēgts Rīgas rātes un komūnas līgums.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 9. jūlijs — Polijas karalis apstiprināja mantošanas tiesības uz Cīravas muižu Hermaņa fon Maidela otrajai sievai Annai, dzim. fon Dēnhofai (Dönhoff).
  • 27. jūlijs — Polijas karalis izdeva rīkojumu, kas liek Rīgas rātei paziņot komūnai to, cik lielu algu saņem birģermeistari, rātes locekļi, sindiks, soģi un eltermaņi. Visi ienākumi ir jānodod kopējā pilsētas kasē, un bez namnieku ziņas šos līdzekļus lietot aizliegts.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 29. septembrisCēsu pils dienvidu korpusa pagrabos pārbaudot šaujamā pulvera noliktavu nejaušā kārtā uzspridzinājās poļu apakšpilskungs. Stipri cieta pils lielā svētku zāle un citas dienvidu korpusa telpas.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mollīna tipogrāfijas darbinieks Heinrihs Tūms izveidoja grāmatzīmi H. Roma-Horsta ģimenei, kas varētu būt pirmais Rīgā veidotais darbs gravīras tehnikā.

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas birģermeistars Nīenštets izdeva savu Livonijas vēsturi, kuru iesāka ar to, kā 12. gadsimtā Brēmenes tirgotāji pirmo reizi iebraukuši Daugavā.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]