1607. gads Latvijā

1607. gada Livonijas karte.

Šajā lapā ir apkopoti 1607. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales novadi Pārdaugavas hercogistes sastāvā (Žečpospolitas province). Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, bet dienviddaļā Grobiņas apgabals, kuri nebija pakļauti Kurzemes hercogistei. Šajā laikā notika karadarbība starp Žečpospolitu un Zviedrijas karalisti (Poļu—zviedru karš).

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas lielhercogs skaitījās Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļu pārvaldīja Vilhelms Ketlers, bet Zemgales un Sēlijas daļu viņa brālis Frīdrihs Ketlers.
Neretas muižkungs dibināja ķesterskolu, piešķirot tai 300 markas gadā skolotāja algošanai.
Tika izveidota Piņķu muiža, kā rezultātā izcēlās nesaskaņas ar vietējiem zemniekiem, kas tika padzīti no mājām.
Trikātā luterāņiem tika uzcelta pirmā mūra baznīca.
Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīcā izcēlās ugunsgrēks, nodarot tai postījumus.
Zviedru Vidzemē tika apstiprināti kārtības jeb policijas noteikumi, kuros valdība ne tikai atzina zemnieku dzimtbūšanu, bet atļāva arī ieķīlāt zemniekus bez zemes, atdot viņus kā parādu atmaksu, dot zemniekus soda naudas vietā — juridiski tika nostiprināts zemnieku kā kustamā īpašuma statuss.
Polijas karalais Sigismunds III izdeva noteikumus, ar kuriem Livonijas augstmaņi pielīdzināti Polijas un Lietuvas augstmaņiem, viņi var brīvi ieņemt amatus visā Polijas-Lietuvas ūnijas teritorijā.
Pirmoreiz minēta Lielzalves muiža.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.