1610. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1607 1608 1609 - 1610 - 1611 1612 1613 |
| Latvijā: | 1607 1608 1609 - 1610 - 1611 1612 1613 |
| Laikapstākļi: | 1607 1608 1609 - 1610 - 1611 1612 1613 |
| Sportā: | 1607 1608 1609 - 1610 - 1611 1612 1613 |
| Kino: | 1607 1608 1609 - 1610 - 1611 1612 1613 |
Šajā lapā ir apkopoti 1610. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales novadi Pārdaugavas hercogistes sastāvā (Žečpospoļitas province). Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Šajā laikā notika karadarbība starp Žečpospoļitu un Zviedrijas karalisti (Poļu—zviedru karš).
Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Livonijas lielhercogs skaitījās Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
- Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļu pārvaldīja Vilhelms Ketlers, bet Zemgales un Sēlijas daļu viņa brālis Frīdrihs Ketlers.
- Jaunais Lašu īpašnieks Fitinghofs pārcēla baznīcu no Pabēržu miesta uz Lašu muižu.
- Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzē mācītāju Henrihu Arendu nomainīja Filips Arnoldi.
- Tīrot Rīdzenes upes gultni tika atrastas 1297. gadā karā nopostītā tilta paliekas.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. novembris — Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā tika kristīts nākamais Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs.
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Tika pabeigta Vīlandes katoļu prāvesta Dionīsija Fabrīcija Livonijas vēsture (Livonicae Historiae compendiosa series, in quatuor digesta partes ab anno 1158 usque ad annum 1610), kur pirmo reizi visas latviešu apdzīvotās teritorijas apzīmētas par Latviju, t.i. ar „Lothavia” nosaukumu. Viņa rakstos Latvija daloties: in Libiam, Lothaviam veram, Curlandiam, Semigaliam (Lībā, īstā Latvijā, Kursā un Zemgalē).
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 22. marts — Jēkabs Ketlers, tiek uzskatīts par ievērojamāko Kurzemes un Zemgales hercogu (miris 1682.)
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- marts — Dāvids Hilhens, humānists, jurists un Romiešu tiesību zinātājs, Rīgas pilsētas sindiks, Polijas ķēniņa sekretārs un Vidzemes zemes tiesas notārs. Vidzemes zemes tiesību un likumu kodeksa (Liefländische Landtrechte und Constitutiones) autors, viens no Rīgas bibliotēkas (Bibliotheca Rigensis) dibinātājiem (dzimis 1561.)
- 4. decembris — Prūsijas Sofija, Prūsijas hercogistes princese un Kurzemes hercogiene. Hercoga Jēkaba māte (dzimusi 1582.)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |