1630. gads Latvijā

Pasaulē:	1627 1628 1629 - 1630 - 1631 1632 1633
Latvijā:	1627 1628 1629 - 1630 - 1631 1632 1633
Laikapstākļi:	1627 1628 1629 - 1630 - 1631 1632 1633
Sportā:	1627 1628 1629 - 1630 - 1631 1632 1633
Kino:	1627 1628 1629 - 1630 - 1631 1632 1633

Šajā lapā ir apkopoti 1630. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.

Valdnieki

• Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
• Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Frīdrihs Ketlers.
• Zviedru Vidzemi pārvaldīja Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Rīgas tirdzniecībai tika atļauts lietot sudraba šiliņus, un līdz ar to atjaunojās Rīgas naudas kaltuves darbība.
• Vidzemē un Rīgas apriņķī tika veikta revīzija.
• Sākās Cēsu Svētā Jāņa baznīcas atjaunošanas darbi.
• Tika atjaunota Jelgavas pilsētas skolas ēka.
• Tika uzcelta Lipaiķu evaņģēliski luteriskā baznīca.
• Zviedrijas feldmaršals un Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītājs Gustavs Horns norīkoja Frīdrihu Mēniju par Daugavgrīvas, Carnikavas, Ādažu, Baltezera un Ropažu draudžu mācītāju.
• Landrāts Aleksandrs fon Essens no karaļa Gustava Ādolfa nopirka Naukšēnu muižu.
• Gustavs Ādolfs dāvināja majoram Laijsam (Levisam) Pantenes muižu, bet Nurmu muižu piešķīra majoram Viljamam Lovisam no Menaras.
• Tika apstiprinātas Rīgas Grāmatsējēju cunftes šrāgas.

Maijs

• 6. maijs — Uksenšerna rakstīja Juhanam Šitem par lielajām nenokārtotajām šķūtīm, un ka pienākums uzturēt šķūšu lietotājus ir zemes lielākais posts, un galvenais iemesls, kādēļ zeme nevar atspirgt un nostāties uz kājām. Ne tik vien viņa, kanclera, ienākumi no tā mazinoties, bet arī karaļa un kroņa staciņš un ienākumi. Uksenšerna ierosināja ierobežot brīvpasu izsniegšanu, sevišķi tiem, kas ceļo pašu lietās, un aizrādīja, ka tagad pamiera laikā tas (ceļošana) būs viegli realizējams.

Kultūra

• Pīters Snaijerss pabeidza vēsturisko gleznu "Salaspils kauja".

Dzimuši

• 14. augusts — Klāss Okesons Tots, zviedru diplomāts, valstsvīrs un feldmaršals, Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators. (miris 1674.)
• — Jans Koss, Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns. (miris 1702.)

Miruši

• 20. aprīlis — Ādams Šrafers, zviedru karavīrs un valsts darbinieks. Rīgas vietvaldis. (dzimis ap 1570.)

Attēlu galerija

• 
  P. Snaijersa glezna "Salaspils kauja".