1630. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pasaulē: 1627 1628 1629 - 1630 - 1631 1632 1633
Latvijā: 1627 1628 1629 - 1630 - 1631 1632 1633
Laikapstākļi: 1627 1628 1629 - 1630 - 1631 1632 1633
Sportā: 1627 1628 1629 - 1630 - 1631 1632 1633
Kino: 1627 1628 1629 - 1630 - 1631 1632 1633

Šajā lapā ir apkopoti 1630. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 6. maijsUksenšerna rakstīja Juhanam Šitem par lielajām nenokārtotajām šķūtīm, un ka pienākums uzturēt šķūšu lietotājus ir zemes lielākais posts, un galvenais iemesls, kādēļ zeme nevar atspirgt un nostāties uz kājām. Ne tik vien viņa, kanclera, ienākumi no tā mazinoties, bet arī karaļa un kroņa staciņš un ienākumi. Uksenšerna ierosināja ierobežot brīvpasu izsniegšanu, sevišķi tiem, kas ceļo pašu lietās, un aizrādīja, ka tagad pamiera laikā tas (ceļošana) būs viegli realizējams.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]