1627. gads Latvijā

Pasaulē:	1624 1625 1626 - 1627 - 1628 1629 1630
Latvijā:	1624 1625 1626 - 1627 - 1628 1629 1630
Laikapstākļi:	1624 1625 1626 - 1627 - 1628 1629 1630
Sportā:	1624 1625 1626 - 1627 - 1628 1629 1630
Kino:	1624 1625 1626 - 1627 - 1628 1629 1630

Polijas-Lietuvas un Zviedrijas cīņas par dominanci (1585–1629)

Šajā lapā ir apkopoti 1627. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Turpinājās Poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.

Valdnieki

• Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
• Kurzemes un Zemgales hercogisti pārvaldīja hercogs Frīdrihs Ketlers.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Poļu—zviedru kara darbības rezultātā tika nopostīta Valka, tā nonāca Zviedru Vidzemes sastāvā.
• Tika nodedzināta arī Sēlpils.
• Bijušo Cēsu katoļu bīskapiju ar tajā esošo Cēsu pilsētu un Sv. Jāņa baznīcu, kā dāvinājumu no Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa saņēma Zviedrijas valsts kanclers Aksels Ūksenšerna.
• Jezuītu pamesto Mazjumpravas muižu Gustavs II Ādolfs piešķīra Rīgas monētu kaltuves meistaram Martinam Vulfam, kurš to pārdēvēja par Vulfenšildu.
• Alūksnē tika nodedzināta vecā koka baznīca, kā arī nopostīta Gaujienas baznīca.
• Kandavā tika uzcelta jauna baznīca.
• Kuldīgas kurpnieku cunfte apstiprināja savus statūtus.
• Vizlas muiža nonāca Hansa Brinkena īpašumā. To bija ieķīlājis rotmisters Fromholds Patkuls, kas bijis apprecējis Rosena atraitni, un kas pirms tam bija Rozenu dzimtas īpašumā.
• Vētra sagrāva veco koka baznīcu blakus esošajai Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas ēkai.

Augusts

• Jakobs Delagardijs sakāva hetmaņa Ļeva Sapehas lietuviešu armiju pie Sēlpils. Pateicoties šai uzvarai, zviedri atjaunoja šajā reģionā status quo, kurš tiem nodrošināja kundzību Vidzemē.

Oktobris

• 4. oktobris — zviedru karaspēka daļas (ap 4000 vīriem) pēc izlūkošanas vakara pusē nonāca pie Daugavpils pils.
• 9. oktobris — rīta uzbrukumā zviedru spēki ieņēma Daugavpils pili. Vienīgais lietuviešu ieguvums bija zviedru lielgabalnieka nogalināšana. Daugavpils zaudēšanai bija milzīga nozīme poļu varai Vidzemē. Pils nonākšana zviedru varā nodeva viņu rokās praktiski visu pārējo teritoriju uz ziemeļiem no Daugavas. Pretinieks, turpinot virzību augšup pa upi, varēja apdraudēt arī ziemeļaustrumu Lietuvu. Taču zviedri šo iespēju neizmantoja. Pēc Daugavpils ieņemšanas un nodedzināšanas tie atkāpās uz rietumiem.