1629. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1626 1627 1628 - 1629 - 1630 1631 1632
Latvijā: 1626 1627 1628 - 1629 - 1630 1631 1632
Laikapstākļi: 1626 1627 1628 - 1629 - 1630 1631 1632
Sportā: 1626 1627 1628 - 1629 - 1630 1631 1632
Kino: 1626 1627 1628 - 1629 - 1630 1631 1632

Šajā lapā ir apkopoti 1629. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Sēlijas un Zemgales kultūrvēsturiskie novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Latgales un Vidzemes novadi Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Šajā laikā notika karadarbība starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Zviedrijas karalisti. Karadarbības rezultātā liela Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa nonāca zviedru pakļautībā. Pēc Altmarkas pamiera noslēgšanas Pārdaugavas hercogiste tika likvidēta un tās teritorija tika sadalīta Zviedru Vidzemē un Poļu Vidzemē jeb Inflantijas vaivadijā.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
  • Kurzemes un Zemgales hercogisti pārvaldīja hercogs Frīdrihs Ketlers.
  • Zviedru Vidzemi pārvaldīja Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs.
  • Kurzemes hercogs Frīdrihs panāca Kurzemes neitralitātes atzīšanu kā no Zviedrijas, tā arī no Polijas puses. Tas tomēr neatturēja šo valstu karaspēkus ik pa laikam sirot Kurzemes hercogistes teritorijā, aplaupot gan zemniekus, gan arī pašu hercogu.
  • Rīgā tika ieviesta vēl viena jauna muita - licence. Tā visa aizgāja Zviedrijas valsts kasē.
  • No zviedriem atkaroto Bauskas pili poļi nodeva Kurzemes hercoga valdīšanā.
  • Cēsu Sv. Jāņa baznīca tika atdota luterāņiem.
  • Brīvkungs Valleinšteins Straupi pārdeva Albedilu dzimtai.
  • Gustavs II Ādolfs piešķīra Heinriham Lademaheram 1¼ arkla lielu zemes gabalu pie Cēsīm.
  • Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Nabes muižu piešķīris L.Grubem.
  • Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs savam karavadonim majoram Vilhelmam fon Levisam of Menāram uzdāvināja divas lielas muižas - Nurmuižu un Panteni - Rūjienas apkaimē, no kurienes vēlāk radās Levisu dzimtas Latvijas un Igaunijas atzars.
  • Švarchofu dzimta beidza savu saimniekošanu Zvārtavā.
  • Sēļu muižu mantoja Krauzes meitas dēls Melchiors Bormanis.
  • Tika veikta Ārlavas baznīcas vizitācija. Saskaņā ar Sacra tika pārbaudīti visi juridiskie (kom)patroni par to, ka viņiem vēl joprojām pieder gan soli baznīcā, gan arī kapu vietas, un tātad viņi nav no šīs baznīcas atskaitīti.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 24. jūlijsAlsungas evaņģēliski luteriskajā draudzē notika vizitācija. Vizitācijas protokolā ir minēts, ka mācītāja māja un stallis ir sabrukšanas stadijā un tie ir noteikti jāsalabo, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība. Tāpat tika minēts, ka iepriekšējās vizitācijas laikā zemnieki bija solījušies palielināt iemaksu baznīcai, bet solījumu nav pildījuši. Tāpēc mācītājs nav varējis pienācīgi samaksāt skolmeistaram, kurš draudzes skolā bērniem ir mācījis lasīt, rakstīt, Dievu bijāt, kā arī dziedāšanu korī. Tika arī risināts jautājums par Alsungas baznīcas simbola izvēli un torņa apdari ar dakstiņiem.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Gīsenā studējušais rīdzinieks Šoto Kālens (Cahlen), kas bijis gan Rīgas Doma, gan Pētera baznīcas mācītājs, Rīgā izdeva savu sprediķi “Ars bene vivendi et moriendi” (Māksla labi dzīvot un labi nomirt).
  • Rīgā nezinams mākslinieks uzgleznoja gleznu "Mazās ģildes eltermaņa Korda Rušebuša portrets". Glezna atradusies Mazās ģildes portretu galerijā (pašlaik glezna atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā).

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]