Kurzemes hercogs Frīdrihs panāca Kurzemes neitralitātes atzīšanu kā no Zviedrijas, tā arī no Polijas puses. Tas tomēr neatturēja šo valstu karaspēkus ik pa laikam sirot Kurzemes hercogistes teritorijā, aplaupot gan zemniekus, gan arī pašu hercogu.
Rīgā tika ieviesta vēl viena jauna muita - licence. Tā visa aizgāja Zviedrijas valsts kasē.
No zviedriem atkaroto Bauskas pili poļi nodeva Kurzemes hercoga valdīšanā.
Gustavs II Ādolfs piešķīra Heinriham Lademaheram 1¼ arkla lielu zemes gabalu pie Cēsīm.
Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Nabes pilsmuižu piešķīris L. Grubem.
Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs savam karavadonim majoram Vilhelmam fon Levisam of Menāram uzdāvināja divas lielas muižas - Nurmižus un Panteni - Rūjienas apkaimē, no kurienes vēlāk radās Levisu dzimtas Latvijas un Igaunijas atzars.
Švarchofu dzimta beidza savu saimniekošanu Zvārtavā.
Sēļu muižu mantoja Krauzes meitas dēls Melhiors Bormanis.
Tika veikta Ārlavas baznīcas vizitācija. Saskaņā ar Sacra tika pārbaudīti visi juridiskie (kom)patroni par to, ka viņiem vēl joprojām pieder gan soli baznīcā, gan arī kapu vietas, un tātad viņi nav no šīs baznīcas atskaitīti.
24. jūlijs — Alsungas evaņģēliski luteriskajā draudzē notika vizitācija. Vizitācijas protokolā ir minēts, ka mācītāja māja un stallis ir sabrukšanas stadijā un tie ir noteikti jāsalabo, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība. Tāpat tika minēts, ka iepriekšējās vizitācijas laikā zemnieki bija solījušies palielināt iemaksu baznīcai, bet solījumu nav pildījuši. Tāpēc mācītājs nav varējis pienācīgi samaksāt skolmeistaram, kurš draudzes skolā bērniem ir mācījis lasīt, rakstīt, Dievu bijāt, kā arī dziedāšanu korī. Tika arī risināts jautājums par Alsungas baznīcas simbola izvēli un torņa apdari ar dakstiņiem.
25. septembris — Altmarkas ciemā netālu no MarienburgasPrūsijā (tagad Polijā) starp Zviedrijas karalisti un Žečpospolitu tika noslēgts Altmarkas pamiers, kas izbeidza Poļu-zviedru karu. Pamiers tika parakstīts uz 6 gadiem, kurā vienojās, ka robeža (Hauptgrenze) starp zviedru un poļu valdījumiem būs Daugava dienvidos, kā arī Aiviekste un Pededze austrumos. Līgums apstiprināja Rīgas iekļaušanu Zviedrijas sastāvā. Poļi bija spiesti maksāt nodokli par tirdzniecību Baltijas jūrā. Saskaņā ar pamiera noteikumiem zviedri iekasē muitu arī no Kurzemes hercogistes ostām Ventspils un Liepājas. Līdz ar šī pamiera noslēgšanu Latvijas teritorijā tika radīti priekšnoteikumi 3 kultūrvēsturisko novadu (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) izveidei.
Gīsenā studējušais rīdzinieks Šoto Kālens (Cahlen), kas bijis gan Rīgas Doma, gan Pētera baznīcas mācītājs, Rīgā izdeva savu sprediķi “Ars bene vivendi et moriendi” (Māksla labi dzīvot un labi nomirt).
Rīgā nezinams mākslinieks uzgleznoja gleznu "Mazās ģildes eltermaņa Korda Rušebuša portrets". Glezna atradusies Mazās ģildes portretu galerijā (pašlaik glezna atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā).
