1944. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1941 1942 1943 - 1944 - 1945 1946 1947
Latvijā: 1941 1942 1943 - 1944 - 1945 1946 1947
Laikapstākļi: 1941 1942 1943 - 1944 - 1945 1946 1947
Sportā: 1941 1942 1943 - 1944 - 1945 1946 1947
Kino: 1941 1942 1943 - 1944 - 1945 1946 1947

Šajā lapā ir apkopoti 1944. gada notikumi Latvijā. Šajā laikā notika Otrais pasaules karš un Latvijas teritorija atradās Vācijas un Padomju Savienības karadarbības zonā.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 7. janvārisHeinrihs Himlers izdeva pavēli 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādi pārformēt par 19. latviešu SS brīvprātīgo divīziju.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. marts — iznāca Latvijas Centrālās padomes nelegālā izdevuma "Jaunā Latvija" pirmais numurs.
  • 14. martsGestapo apcietināja Gustavu Celmiņu par nelegāla laikraksta "Brīvā Latvija. Latvju raksti" izdošanu.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. novembrisTalsos notika pārrunas starp SS un policijas vadītāju Ostlandē Frīdrihu Jekelnu un Kureļa grupas (latviešu militārais formējums Otrā pasaules kara laikā ģenerāļa Kureļa vadībā) vadību.
  • 14. novembris — vācieši ģenerāļa Jekelna vadībā veica Kureļa grupas atbruņošanas akciju. Rubeņa bataljons atteicās nolikt ieročus un atstāja savu novietojumu.
  • 17. novembris — Rīgā pēc kara atsāka kursēt tramvaji.
  • 18. novembris — notika pirmā kauja starp Kureļa grupas Rubeņa bataljonu un vāciešiem.
  • 19. novembris — kara tiesa Kureļa grupas virsniekiem piesprieda nāvessodu. Naktī astoņus no notiesātajiem nošāva.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Eduards Juhņevičs. «Aprit 70 gadi kopš Zlēku traģēdijas; tās vieta Latvijas vēsturē joprojām neskaidra». delfi.lv (latviešu), 2014-12-11. Skatīts: 2019-12-03.