1944. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1941 1942 1943 - 1944 - 1945 1946 1947 |
| Latvijā: | 1941 1942 1943 - 1944 - 1945 1946 1947 |
| Laikapstākļi: | 1941 1942 1943 - 1944 - 1945 1946 1947 |
| Sportā: | 1941 1942 1943 - 1944 - 1945 1946 1947 |
| Kino: | 1941 1942 1943 - 1944 - 1945 1946 1947 |
Šajā lapā ir apkopoti 1944. gada notikumi Latvijā. Šajā laikā notika Otrais pasaules karš un Latvijas teritorija atradās Vācijas un Padomju Savienības karadarbības zonā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. janvāris — Heinrihs Himlers izdeva pavēli 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādi pārformēt par 19. latviešu SS brīvprātīgo divīziju.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 26. februāris — Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētājs Konstantīns Čakste par plānotās LCP ārzemju delegācijas sekretāru iecēla Leonīdu Siliņu.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. marts — iznāca Latvijas Centrālās padomes nelegālā izdevuma "Jaunā Latvija" pirmais numurs.
- 14. marts — Gestapo apcietināja Gustavu Celmiņu par nelegāla laikraksta "Brīvā Latvija. Latvju raksti" izdošanu.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 17. aprīlis — Maskavā pieņem lēmumu par LETA pievienošanu TASS.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. jūlijs — Gestapo arestēja Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētāja vietnieku Bruno Kalniņu.
- 15. jūlijs — Stokholmā nodibināja Latvijas pilsoņu evakuācijas fonda pārvaldi.
- 17. jūlijs — Latviešu leģiona 15. un 19. ieroču SS grenadieru divīzijas atkāpjoties šķērsoja Latvijas—PSRS robežu.
- 26. jūlijs — izveidoja Bauskas brīvprātīgo aizstāvju bataljonu, kas bija militāra vienība Vācu armijā. Tā saformēta no Bauskas apriņķa aizsargiem un policistiem. Pēc pāris dienām šī vienība jau piedalījās kaujās ar Sarkano armiju pie Bauskas, tā sedzot Vācu karaspēka atkāpšanos. 1944. gada beigās vienību pievienoja citām latviešu vienībām.
- 27. jūlijs — Sarkanās armijas 2. Baltijas frontes vienības ieņēma Rēzekni, bet 5. tanku korpuss no ziemeļiem un 1. Baltijas frontes 6. gvardes armija no dienvidiem 27. jūlijā ieņēma Daugavpili.
- 28. jūlijs — tika uzsākta Kureļa grupas formēšana.
- 29. jūlijs — 1. Baltijas frontes 43. un 51. armijas, kā arī piekomandētā 2. gvardes armija un 3. gvardes mehanizētais korpuss šķērsoja Latvijas—Lietuvas robežu un veica pēkšņu uzbrukumu Jelgavas un Tukuma virzienā, lai sasniegtu Rīgas līča krastu un ielenktu Vērmahta karaspēka grupu "Ziemeļi".
- 30. jūlijs — sākās tanku uzbrukums Jelgavai.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. augusts — sākās Sarkanās armijas 2. Baltijas frontes (kopā ap 390 000 karavīru) uzbrukums Vērmahta aizsardzības līnijai Lubāna līdzenumā, kas stiepās no Balviem un Gulbenes līdz Līvāniem ("Madonas operācija").
- 7. augusts — pēc nedēļu ilgām ielu kaujām Sarkanā armija ieņēma Jelgavas centru.
- 13. augusts — pēc trīs dienu kaujām Sarkanā armija ieņēma Madonu.
- 14. augusts — 2. Baltijas frontes armijām tika pavēlēts sākt jaunu uzbrukumu Rīgas virzienā.
- 16. augusts — sākās "Dubultgalvas operācija", kuras laikā Vērmahts līdz 20. augustam atguva 30 km platu koridoru gar jūru no Ķemeriem līdz Tukumam.
- 19. augusts — Vidzemes augstienē sākās kaujas pie Vietalvas un Ērgļiem, Vērmahta 18. armija apturēja Sarkanās armijas uzbrukumu, kurā smagus zaudējumus cieta arī 130. latviešu strēlnieku korpuss.
- 22. augusts — LPSR Augstākās Padomes prezidijs iesniedza PSRS Augstākās Padomes prezidijam lūgumu atdalīt no Latvijas teritorijas Abrenes apvidu, kā iemeslu minot to, ka tajā lielākā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie.
- 28. augusts — smago zaudējumu dēļ Sarkanās armijas 2. Baltijas fronte pārtrauca uzbrukumu Rīgai uz mēnesi.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. septembris — Gestapo pabeidza izmeklēšanu Latvijas Centrālās padomes lietā un LCP vadošos darbinieku Konstantīnu Čaksti, Bruno Kalniņu un Ludvigu Sēju no Rīgas centrālcietuma pārveda uz Salaspils koncentrācijas nometni.
- 8. septembris — notiek Latvijas Centrālās Padomes pēdējā sēde Latvijā, kurā Dr. Pauls Kalniņš parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu.
- 14. septembris — Sarkanā armija pēc sešu nedēļu kaujām ieņēma Bausku un izvērsa uzbrukuma operāciju Vidzemes un Zemgales teritorijā ("Rīgas operāciju").
- 23. septembris — naktī uz 23. septembri Kureļa grupa sāka atiešanu no Skrīveru pagasta caur Rīgu uz Kurzemi.
- 25. septembris — sākās Mores kaujas, kurās Latviešu leģiona 19. divīzija pie Siguldas aizsardzības līnijas atvairīja Sarkanās armijas otro mēģinājumu izlauzties līdz Rīgai.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. oktobris — Vērmahta vienības atstāja Siguldas aizsardzības pozīcijas un atkāpās Rīgas virzienā.
- 8. oktobris — nacistiskās Vācijas okupācijas režīma noslēguma posmā, lai sagādātu darbaspēku Vācijas kara rūpniecībai, no 8. līdz 11. oktobrim Rīgas ielās ķēra cilvēkus ceļā uz darbu, izrāva tos no pārtikas rindām un aizveda uz ostu. Šajās dienās aptuveni 6000 saķerto cilvēku sadzina kuģos un aizveda uz Vāciju.
- 10. oktobris — Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzija forsēja Daugavu un atkāpās uz Kurzemi.
- 13. oktobris — Sarkanā armija ieņēma Rīgas centru.
- 15. oktobris — Sarkanā armija ieņēma Pārdaugavu.
- 16. oktobris — sākās Pirmā Kurzemes cietokšņa lielkauja, kurā Sarkanā armija gar jūras krastu 16.—18. oktobrī ieņēma Rīgas Jūrmalu, Sloku un Ķemerus, taču cieta neveiksmi uzbrukumā no Dobeles uz Džūksti.
- 28. oktobris — sākās Otrā Kurzemes cietokšņa lielkauja, kuras laikā Sarkanā armija ieņēma Auci un ar lieliem zaudējumiem ieņēma 4 km dziļu un 12 km platu telpu Priekules—Vaiņodes sektorā.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. novembris — Talsos notika pārrunas starp SS un policijas vadītāju Ostlandē Frīdrihu Jekelnu un Kureļa grupas (latviešu militārais formējums Otrā pasaules kara laikā ģenerāļa Kureļa vadībā) vadību.
- 14. novembris — vācieši ģenerāļa Jekelna vadībā veica Kureļa grupas atbruņošanas akciju. Rubeņa bataljons atteicās nolikt ieročus un atstāja savu novietojumu.
- 17. novembris — Rīgā pēc kara atsāka kursēt tramvaji.
- 18. novembris — notika pirmā kauja starp Kureļa grupas Rubeņa bataljonu un vāciešiem.
- 19. novembris — kara tiesa Kureļa grupas virsniekiem piesprieda nāvessodu. Naktī astoņus no notiesātajiem nošāva.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. decembris — tika dibināta Rīgas mākslas vidusskola apdāvinātiem bērniem pie Mākslas akadēmijas, kurai 1946. gadā piešķīra Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas nosaukumu un tā atradās Latvijas Mākslas akadēmijas paspārnē.
- 6.—10. decembris — notika SD soda akcija pret Zlēku pagasta iedzīvotājiem par palīdzību kureliešiem, 8 mājas nodedzinātas, 160 iedzīvotājus nošāva.[1]
- 18. decembris — notika pēdējā sadursme starp Kureļa grupas Rubeņa bataljonu un vāciešiem.
- 21. decembris — sākās Trešā Kurzemes cietokšņa lielkauja jeb Ziemassvētku kaujas Saldus apvidū, vēlāk arī Vaiņodes un Dobeles sektoros.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 17. janvāris — Biruta Delle, gleznotāja (mirusi 2025. gadā)
- 15. februāris — Juris Jurjāns, gleznotājs (miris 2023. gadā)
- 1. marts — Jānis Zirnis, diriģents un pedagogs (miris 2023. gadā)
- 30. marts — Ivars Jānis Ķezbers, politiķis (miris 1997. gadā)
- 1. aprīlis — Romualds Ancāns, aktieris (miris 2011. gadā)
- 26. aprīlis — Māra Vaičunas, māksliniece (mirusi 2019. gadā)
- 14. maijs — Raimonds Bitenieks, sabiedrisks darbinieks, cilvēktiesību aktīvists (miris 2019. gadā)
- 17. maijs — Uldis Bērziņš, dzejnieks un tulkotājs (miris 2021. gadā)
- 23. jūnijs — Ingrīda Andriņa, aktrise (mirusi 2015. gadā)
- 4. jūlijs — Ringolds Kalnenieks, riteņbraucējs (miris 2025. gadā)
- 11. augusts — Dzintra Grundmane, basketboliste (mirusi 2024. gadā)
- 21. augusts — Pēteris Cimdiņš, biologs, pasniedzējs un politiķis (miris 2024. gadā)
- 26. augusts — Arvīds Krievs, kinorežisors
- 14. oktobris — Jānis Sproģis, dziedātājs (miris 2022. gadā)
- 10. decembris — Andris Bērziņš, politiķis (Latvijas prezidents) un baņķieris
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 17. aprīlis — Voldemārs Veiss, Latviešu leģiona virsnieks (dzimis 1892. gadā)
- 13. jūlijs — Jānis Fogelis, Sarkanās armijas virsnieks (dzimis 1898. gadā)
- 16. jūlijs — Kārlis Aperāts, Latviešu leģiona virsnieks (dzimis 1891. gadā)
- 9. augusts — Alberts Kviesis, Latvijas prezidents (dzimis 1881. gadā)
- 10. oktobris — Voldemārs Irbe, latviešu gleznotājs (dzimis 1893. gadā)
- 5. novembris — Kristaps Valters, jurists (dzimis 1861. gadā)
- 20. novembris — Jānis Gregors, Kureļa grupas virsnieks, skolotājs (dzimis 1893. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Eduards Juhņevičs. «Aprit 70 gadi kopš Zlēku traģēdijas; tās vieta Latvijas vēsturē joprojām neskaidra». delfi.lv (latviešu), 2014-12-11. Skatīts: 2019-12-03.