1944. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1941 1942 1943 - 1944 - 1945 1946 1947
Latvijā: 1941 1942 1943 - 1944 - 1945 1946 1947
Laikapstākļi: 1941 1942 1943 - 1944 - 1945 1946 1947
Sportā: 1941 1942 1943 - 1944 - 1945 1946 1947
Kino: 1941 1942 1943 - 1944 - 1945 1946 1947

Šajā lapā ir apkopoti 1944. gada notikumi Latvijas teritorijā. Šajā laikā notika Otrais pasaules karš un Latvijas teritorija atradās Vācijas un PSRS karadarbības zonā.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 7. janvārisHimlers izdeva pavēli 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādi pārformēt par 19. latviešu SS brīvprātīgo divīziju.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. marts — iznāca Latvijas Centrālās Padomes nelegālā izdevuma "Jaunā Latvija" pirmais numurs.
  • 14. martsGestapo apcietināja Gustavu Celmiņu par nelegāla laikraksta "Brīvā Latvija. Latvju raksti" izdošanu.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. jūlijs — Gestapo arestēja Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētāja vietnieku Brūno Kalniņu.
  • 15. jūlijsStokholmā nodibināja Latvijas pilsoņu evakuācijas fonda pārvaldi.
  • 17. jūlijs — Latviešu leģiona 15. un 19. ieroču SS grenadieru divīzijas atkāpjoties šķērsoja Latvijas—PSRS robežu.
  • 26. jūlijs — izveidoja Bauskas brīvprātīgo aizstāvju bataljonu, kas bija militāra vienība Vācu armijā. Tā saformēta no Bauskas apriņķa aizsargiem un policistiem. Pēc pāris dienām šī vienība jau piedalījās kaujās ar Sarkano armiju pie Bauskas, tā sedzot Vācu karaspēka atkāpšanos. 1944. gada beigās vienību pievienoja citām latviešu vienībām.
  • 27. jūlijs — Sarkanās armijas 2. Baltijas frontes vienības ieņēma Rēzekni, bet 5. tanku korpuss no ziemeļiem un 1. Baltijas frontes 6. gvardes armija no dienvidiem 27. jūlijā ieņēma Daugavpili.
  • 28. jūlijs — tika uzsākta Kureļa grupas formēšana.
  • 29. jūlijs — 1. Baltijas frontes 43. un 51. armijas, kā arī piekomandētā 2. gvardes armija un 3. gvardes mehanizētais korpuss šķērsoja Latvijas-Lietuvas robežu un veica pēkšņu uzbrukumu Jelgavas un Tukuma virzienā, lai sasniegtu Rīgas jūras līča krastu un ielenktu Vērmahta karaspēka grupu "Ziemeļi".
  • 30. jūlijs — sākās tanku uzbrukums Jelgavai.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. augusts — sākās Sarkanās armijas 2. Baltijas frontes (kopā ap 390 000 karavīru) uzbrukums Vērmahta aizsardzības līnijai Lubāna līdzenumā, kas stiepās no Balviem un Gulbenes līdz Līvāniem ("Madonas operācija").
  • 7. augusts — pēc nedēļu ilgām ielu kaujām Sarkanā armija ieņēma Jelgavas centru.
  • 13. augusts — pēc trīs dienu kaujām Sarkanā armija ieņēma Madonu.
  • 14. augusts — 2. Baltijas frontes armijām tika pavēlēts sākt jaunu uzbrukumu Rīgas virzienā.
  • 16. augusts — sākās "Dubultgalvas operācija", kuras laikā Vērmahts līdz 20. augustam atguva 30 km platu koridoru gar jūru no Ķemeriem līdz Tukumam.
  • 21. augustsVidzemes augstienē sākās kaujas pie Vietalvas un Ērgļiem.
  • 22. augusts — LPSR Augstākās Padomes prezidijs iesniedza PSRS Augstākās Padomes prezidijam lūgumu atdalīt no Latvijas teritorijas Abrenes apvidu, kā iemeslu minot to, ka tajā lielākā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie.
  • 28. augusts — smago zaudējumu dēļ Sarkanā armija uz laiku pārtrauca uzbrukumu Rīgai.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. septembris — Gestapo pabeidza izmeklēšanu Latvijas Centrālās Padomes lietā un LCP vadošos darbinieku Konstantīnu Čaksti, Brūno Kalniņu un Ludvigu Sēju no Rīgas centrālcietuma pārveda uz Salaspils koncentrācijas nometni.
  • 8. septembris — notiek Latvijas Centrālās Padomes pēdējā sēde Latvijā, kurā Dr. Pauls Kalniņš parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu.
  • 14. septembris — Sarkanā armija pēc sešu nedēļu kaujām ieņēma Bausku un izvērsa strauju uzbrukuma operāciju Vidzemes un Zemgales teritorijā ("Rīgas operāciju").

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 6. oktobris — Vērmahta vienības atstāja Siguldas aizsardzības pozīcijas un atkāpās Rīgas virzienā.
  • 8. oktobris — nacistiskās Vācijas okupācijas režīma noslēguma posmā, lai sagādātu darbaspēku Vācijas kara rūpniecībai, no 8. līdz 11. oktobrim Rīgas ielās ķēra cilvēkus ceļā uz darbu, izrāva tos no pārtikas rindām un aizveda uz ostu. Šajās dienās aptuveni 6000 saķerto cilvēku sadzina kuģos un aizveda uz Vāciju.
  • 10. oktobris — Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzija forsēja Daugavu un atkāpās uz Kurzemi.
  • 13. oktobris — Sarkanā armija ieņēma Rīgas centru.
  • 15. oktobris — Sarkanā armija ieņēma Pārdaugavu.
  • 16. oktobris — sākās Pirmā Kurzemes cietokšņa lielkauja, kurā Sarkanā armija gar jūras krastu 16.-18. oktobrī ieņēma Rīgas Jūrmalu, Sloku un Ķemerus, taču cieta neveiksmi uzbrukumā no Dobeles uz Džūksti.
  • 28. oktobris — sākās Otrā Kurzemes cietokšņa lielkauja, kuras laikā Sarkanā armija ieņēma Auci un ar lieliem zaudējumiem ieņēma 4 km dziļu un 12 km platu telpu Priekules-Vaiņodes sektorā.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. novembrisTalsos notika pārrunas starp SS un policijas vadītāju Ostlandē Frīdrihu Jekelnu un Kureļa grupas (latviešu militārais formējums Otrā pasaules kara laikā) vadību.
  • 14. novembris — Vācieši veica Kureļa grupas atbruņošanas akciju. Rubeņa bataljons atteicās nolikt ieročus un atstāja savu novietojumu.
  • 17. novembris — Rīgā pēc kara atsāka kursēt tramvaji.
  • 18. novembris — notika pirmā kauja starp Kureļa grupas Rubeņa bataljonu un vāciešiem.
  • 19. novembris — kara tiesa Kureļa grupas virsniekiem piesprieda nāvessodu. Naktī astoņus no notiesātajiem nošāva.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]