Pāriet uz saturu

9. šaha olimpiāde

Vikipēdijas lapa

9. šaha olimpiāde notika no 1950. gada 20. augusta līdz 10. septembrim Dienvidslāvijas, tagad Horvātijas pilsētā Dubrovnikā.[1]

Olimpiādes organizēšana

[labot | labot pirmkodu]

FIDE 9. kongresā, kas 1948. gadā notika Zviedrijas pilsētā Saltsjobadenā, Dienvidslāvijas delegāts paziņoja, ka viņa valsts šaha federācija ir gatava sarīkot pirmo pēckara "Nāciju turnīru". Tomēr galīgo lēmumu par olimpiādes sarīkošanu Dienvidslāvijā pieņēma FIDE nākamais 1949. gada kongress Parīzē. Lai piesaistītu tūristus, Dienvidslāvija par olimpiādes mājvietu izvēlējās vēstures pieminekļiem un muzejiem bagāto kūrortpilsētu Dubrovniku, kurā šahistu rīcībā tika nodotas trīs zāles Mākslas galerijā. Pirmo reizi olimpiāžu vēsturē spēlēšanai bija radīti tik labu apstākļi: viena kārta dienā un katrā trešā dienā pārtraukto partiju izspēle. Jauninājums bija arī tas, ka katra komandā varēja būt ne viens, bet divi rezervisti. Šo iespēju gan izmantoja tikai dažas komandas. Olimpiādē tika pieņemts sekojošs spēles reglaments: 40 gājieni 2,5 stundās un pa 16 gājieniem katrā nākamajā stundā.[2] Olimpiādes galvenais tiesnesis bija starptautiskais tiesnesis Milans Vidmars (Dienvidslāvija). Pirmo reizi šaha olimpiādē vīriešu komandas sastāvā piedalījās sieviete - Francijas komandā pie rezerves galdiņa spēlēja Šantala Šodē de Silana, kas savāca 1½ punktus 6 partijās.[3]

Pirmo reizi valsts olimpiādes rīkotāja izlaida pastmarkas — piecu marku sēriju.

Olimpiādes rezultāti

[labot | labot pirmkodu]

Sacensībās piedalījās 16 valstu komandas. Visas komandas spēlēja katra ar katru pēc apļa sistēmas. Olimpiādes rezultāti bija šādi:[4]

VKomanda12345678910111213141516PKP+=-
1Dienvidslāvija32322334444445½251131
2Argentīna24334343½251212
3VFR123334332440½241122
4ASV222233440261140
5Nīderlande12222443720843
6Beļģija10223333216726
7Austrija21222331½14546
8Čīle21½22234230½15555
9Francija½122222½1228½14465
10Somija1121½3232812528
11Zviedrija1½02½2323227½12447
12Itālija0½11½11322513618
13Dānija0011½½22123229339
14Peru0½211221½23221½7159
15Norvēģija0½½00½0½122111562211
16Grieķija010½01½2½½½2½1220213

Labākie pie galdiņiem

[labot | labot pirmkodu]
Galdiņš, vietaVārds, UzvārdsValstsPunktiPartijasProcenti
1. galdiņš
1Volfgangs UncikersVFR111478,6
1Migels NaidorfsArgentīna111478,6
3Semjuels ReševskisASV1177,3
2. galdiņš
1Hulio BolbočansArgentīna11½1482,1
2Lotārs ŠmidsVFR91275,0
2Nikolass RossolimoFrancija91275,0
3. galdiņš
1Petars TrifunovičsDienvidslāvija101376,9
2Lodeveiks PrinssNīderlande1065,0
3Gerhards PfeifersVFR71163,6
4. galdiņš
1Braslavs RabarsDienvidslāvija91090,0
2Nikolāss KortleversNīderlande1177,3
3Nilss BerjkvistsZviedrija1262,5
3Ektors RosetoArgentīna1262,5
1. rezervists
1Hermans PiļņiksArgentīna1075,0
2Hanss LambertsAustrija81266,7
3Džordžs KramersASV1262,5
3Hanss Hilmārs ŠtauteVFR1262,5
2. rezervists
1Lerijs EvanssASV91090,0
2Jans DonnersNīderlande856,3

Uzvarētāju individuālie rezultāti

[labot | labot pirmkodu]

1. vieta — Dienvidslāvija[1]

[labot | labot pirmkodu]
GaldiņšDalībnieks+=SpēlesPunkti
1Svetozars Gligoričs9241511
2Vasja Pircs72514
3Petars Trifunovičs8141310
4Braslavs Rabars802109
1. rez.Milans Vidmars jaunākais40265
2. rez.Stojans Pucs11021

2. vieta — Argentīna[1]

[labot | labot pirmkodu]
GaldiņšDalībnieks+=SpēlesPunkti
1Migels Naidorfs8061411
2Hulio Bolbočans9051411,5
3Karloss Gimars424106
4Ektors Roseto417127,5
1. rez.Hermans Piļņiks613107,5

3. vieta — Vācijas Federatīvā Republika[1]

[labot | labot pirmkodu]
GaldiņšDalībnieks+=SpēlesPunkti
1Volfgangs Uncikers9141411
2Lotārs Šmids714129
3Gerhards Pfeifers416117
4Ludvigs Relštābs326116
1. rez.Hanss Hilmārs Štaute633127,5

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 4 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 110. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  2. Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 33.—38. lpp.
  3. OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Chantal Chaudé de Silans
  4. Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 284.—285. lpp.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]