9. šaha olimpiāde

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

9. šaha olimpiāde notika no 1950. gada 20. augusta līdz 10. septembrim Dienvidslāvijas, tagad Horvātijas pilsētā Dubrovnikā.[1]

Olimpiādes organizēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

FIDE 9. kongresā, kas 1948. gadā notika Zviedrijas pilsētā Saltsjobadenā, Dienvidslāvijas delegāts paziņoja, ka viņa valsts šaha federācija ir gatava sarīkot pirmo pēckara "Nāciju turnīru". Tomēr galīgo lēmumu par olimpiādes sarīkošanu Dienvidslāvijā pieņēma FIDE nākamais 1949. gada kongress Parīzē. Lai piesaistītu tūristus, Dienvidslāvija par olimpiādes mājvietu izvēlējās vēstures pieminekļiem un muzejiem bagāto kūrortpilsētu Dubrovniku, kurā šahistu rīcībā tika nodotas trīs zāles Mākslas galerijā. Pirmo reizi olimpiāžu vēsturē spēlēšanai bija radīti tik labu apstākļi: viena kārta dienā un katrā trešā dienā pārtraukto partiju izspēle. Jauninājums bija arī tas, ka katra komandā varēja būt ne viens, bet divi rezervisti. Šo iespēju gan izmantoja tikai dažas komandas. Olimpiādē tika pieņemts sekojošs spēles reglaments: 40 gājieni 2,5 stundās un pa 16 gājieniem katrā nākamajā stundā.[2] Olimpiādes galvenais tiesnesis bija starptautiskais tiesnesis Milans Vidmars (Dienvidslāvija). Pirmo reizi šaha olimpiādē vīriešu komandas sastāvā piedalījās sieviete - Francijas komandā pie rezerves galdiņa spēlēja Šantala Šodē de Silana, kas savāca 1½ punktus 6 partijās.[3]

Pirmo reizi valsts olimpiādes rīkotāja izlaida pastmarkas — piecu marku sēriju.

Olimpiādes rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensībās piedalījās 16 valstu komandas. Visas komandas spēlēja katra ar katru pēc apļa sistēmas. Olimpiādes rezultāti bija šādi:[4]

V Komanda 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 P KP + = -
1 Dienvidslāvija 3 2 3 2 2 3 3 4 4 4 4 4 45½ 25 11 3 1
2 Argentīna 2 4 3 3 4 3 43½ 25 12 1 2
3 VFR 1 2 3 3 3 4 3 3 2 4 40½ 24 11 2 2
4 ASV 2 2 2 2 3 3 4 40 26 11 4 0
5 Nīderlande 1 2 2 2 2 4 4 37 20 8 4 3
6 Beļģija 1 0 2 2 3 3 3 32 16 7 2 6
7 Austrija 2 1 2 2 2 3 31½ 14 5 4 6
8 Čīle 2 1 ½ 2 2 2 3 4 2 30½ 15 5 5 5
9 Francija ½ 1 2 2 2 2 2 ½ 1 2 28½ 14 4 6 5
10 Somija 1 1 2 1 ½ 3 2 3 28 12 5 2 8
11 Zviedrija 1 ½ 0 2 ½ 2 3 2 3 2 27½ 12 4 4 7
12 Itālija 0 ½ 1 1 ½ 1 1 3 2 25 13 6 1 8
13 Dānija 0 0 1 1 ½ ½ 2 2 1 2 3 22 9 3 3 9
14 Peru 0 ½ 2 1 1 2 2 1 ½ 2 3 2 21½ 7 1 5 9
15 Norvēģija 0 ½ ½ 0 0 ½ 0 ½ 1 2 2 1 1 15 6 2 2 11
16 Grieķija 0 1 0 ½ 0 1 ½ 2 ½ ½ ½ 2 ½ 12 2 0 2 13


Labākie pie galdiņiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš, vieta Vārds, Uzvārds Valsts Punkti Partijas Procenti
1. galdiņš
1 Volfgangs Uncikers VFR 11 14 78,6
1 Migels Naidorfs Argentīna 11 14 78,6
3 Semjuels Reševskis ASV 11 77,3
2. galdiņš
1 Hulio Bolbočans Argentīna 11½ 14 82,1
2 Lotārs Šmids VFR 9 12 75,0
2 Nikolass Rossolimo Francija 9 12 75,0
3. galdiņš
1 Petars Trifunovičs Dienvidslāvija 10 13 76,9
2 Lodeveiks Prinss Nīderlande 10 65,0
3 Gerhards Pfeifers VFR 7 11 63,6
4. galdiņš
1 Braslavs Rabars Dienvidslāvija 9 10 90,0
2 Nikolass Kortlevers Nīderlande 11 77,3
3 Nils Bergkvists Zviedrija 12 62,5
3 Hektors Rossetto Argentīna 12 62,5
1. rezervists
1 Hermans Piļņiks Argentīna 10 75,0
2 Hanss Lamberts Austrija 8 12 66,7
3 Džordžs Kramers ASV 12 62,5
3 Hanss Hilmārs Štaute VFR 12 62,5
2. rezervists
1 Lerijs Evanss ASV 9 10 90,0
2 Jans Donners Nīderlande 8 56,3

Uzvarētāju individuālie rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. vieta — Dienvidslāvija[1][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš Dalībnieks + = Spēles Punkti
1 Svetozars Gligoričs 9 2 4 15 11
2 Vasja Pircs 7 2 5 14
3 Petars Trifunovičs 8 1 4 13 10
4 Braslavs Rabars 8 0 2 10 9
1. rez. Milans Vidmars (juniors) 4 0 2 6 5
2. rez. Stojans Pucs 1 1 0 2 1

2. vieta — Argentīna[1][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš Dalībnieks + = Spēles Punkti
1 Migels Naidorfs 8 0 6 14 11
2 Hulio Bolbočans 9 0 5 14 11,5
3 Karloss Gimars 4 2 4 10 6
4 Hektors Rossetto 4 1 7 12 7,5
1. rez. Hermans Piļņiks 6 1 3 10 7,5

3. vieta — Vācijas Federatīvā Republika[1][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš Dalībnieks + = Spēles Punkti
1 Volfgangs Uncikers 9 1 4 14 11
2 Lotārs Šmids 7 1 4 12 9
3 Gerhards Pfeifers 4 1 6 11 7
4 Ludvigs Relštābs 3 2 6 11 6
1. rez. Hanss Hilmārs Štaute 6 3 3 12 7,5

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 110. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  2. Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 33.—38. lpp.
  3. OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Chantal Chaudé de Silans
  4. Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 284.—285. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]