16. šaha olimpiāde

Vikipēdijas lapa
Dāvids Ben Gurions (pa labi) pasniedz kausu PSRS komandas kapteinim Aleksandram Kotovam

16. šaha olimpiāde notika no 1964. gada 2. novembra līdz 25. novembrim Telavivā.[1]

Vispārīgs apskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

16. šaha olimpiāde bija pirmā, kas notika Āzijā. Uz olimpiādi Telavivā bija ieradušās 50 valstu komandas. Dalībnieku vidū bija četri debitanti: Austrālija, Dominikāna, Meksika un Venecuēla. Pirmo reizi olimpiāžu vēsturē pārstāvēti bija pieci kontinenti. 294 šahistu vidū bija 31 lielmeistars un 40 starptautiskie meistari. Tikai PSRS komandas sastāvā visi 6 spēlētāji bija lielmeistari.

Olimpiādes norises vieta bija viesnīca "Sheraton". Plašās telpas un gaisa kondicionieri nodrošināja labus spēles apstākļus.

Spēles reglaments: pirmās 2,5 stundās 40 gājieni, katrā nākamajā stundā 16 gājieni. Galvenā tiesneša funkcijas pildīja FIDE starptautiskais tiesnesis Aloizs Naglers (Šveice).

Olimpiādes rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšsacīkstes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komandas tika sadalītas septiņās grupās, divās astoņas un divās deviņas komandas. No katras grupas divas labākās komandas iekļuva "A" finālā, 3. un 4. vieta "B" finālā, 5. un 6. vieta "C" finālā, bet atlikušās komandas "D" finālā. Priekšsacīkšu rezultāti starp komandām netika pārnesti uz finālu, tāpēc komandas, kas kvalificējās vienā fināla grupa no vienas priekšsacīkšu grupas, šīs olimpiādes turnīros mērojās spēkiem savā starpā divreiz. Visas komandas gan priekšsacīkšu grupās un finālos spēlēja katra ar katru pēc apļa sistēmas. Priekšsacīkšu rezultāti bija šādi:[2]

Fināls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"A" fināls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"A" fināla rezultāti apkopoti tabulā:[2]

V Komanda 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 P KP + = -
1 PSRS 2 1 4 3 2 4 3 3 36½ 22 10 2 1
2 Dienvidslāvija 2 2 2 2 2 3 2 3 3 32 18 6 6 1
3 VFR 3 2 2 2 2 3 1 3 30½ 18 7 4 2
4 Ungārija 2 1 3 2 3 3 2 30 19 8 3 2
5 Čehoslovākija 2 2 2 2 2 3 28½ 13 4 5 4
6 ASV 0 2 2 2 2 3 27½ 18 7 4 2
7 Bulgārija 1 2 3 2 2 3 2 2 3 27 13 4 5 4
8 Rumānija 1 1 2 1 3 3 3 27 13 6 1 6
9 Argentīna ½ 2 2 2 2 1 2 3 3 2 26 14 4 6 3
10 Polija 2 ½ 2 2 3 1 24 11 4 3 6
11 Holande 0 1 1 ½ 1 1 3 3 21 10 5 0 8
12 Kanāda 1 1 ½ 1 1 1 3 2 19 5 2 1 10
13 Spānija ½ 1 3 1 1 2 ½ 2 1 2 ½ 17½ 5 1 3 9
14 Izraēla 1 ½ 1 2 ½ 1 1 1 17½ 3 1 1 11

Apzīmējumi: V — vieta; P — komandas dalībnieku iegūto punktu summa; KP — komandas iegūto punktu summa (2 punkti — uzvarēts, 1 — neizšķirts, 0 — zaudēts mačs); + (uzvarēto), = (neizšķirto), - (zaudēto) maču skaits.

"B" fināls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"B" fināla komandas ieguva šādas vietas olimpiādes kopvērtējumā: 15. VDR, 16. Zviedrija, 17. Dānija, 18. Anglija, 19. Peru, 20. Austrija, 21. Kuba, 22. Norvēģija, 23. Mongolija, 24. Čīle, 25. Filipīnas, 26. Ekvadora, 27. Paragvaja, 28. Skotija.[2]

"C" fināls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"C" fināla komandas ieguva šādas vietas olimpiādes kopvērtējumā: 29. Islande, 30. Šveice, 31. Kolumbija, 32. Somija, 33. Venecuēla, 34. Francija, 35. Grieķija, 36. Irāna, 37. Indija, 38. Puertoriko, 39. Turcija, 40. Meksika, 41. Īrija, 42. Monako[2]

"D" fināls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"C" fināla komandas ieguva šādas vietas olimpiādes kopvērtējumā: 43. Austrālija, 44. DĀR, 45. Bolīvija, 46. Urugvaja, 47. Portugāle, 48. Luksemburga, 49. Dominikāna, 50. Kipra.[2]

Labākie pie galdiņiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņs, Vieta Vārds, Uzvārds Valsts Grupa Rezultāts Partijas Procenti
1. galdiņš
1 Volfgangs Ūlmans VDR B 15 18 83,3
2 Migels Kuellars Kolumbija C 14 18 77,8
3 Lajošs Portišs Ungārija A 12 16 75,0
2. galdiņš
1 Ujtumens Tudevīns Mongolija B 13½ 17 79,4
2 Heiki Vesterinens Somija C 13 17 76,5
2 Mihails Botviņņiks PSRS A 9 12 75,0
3. galdiņš
1 Vasilijs Smislovs PSRS A 11 13 84,6
2 Pablo Vergara Čīle B 10½ 15 70,0
3 Ātoss Freds Somija C 11 16 68,8
3 Milko Bobocovs Bulgārija A 11 16 68,8
4. galdiņš
1 Pauls Keress PSRS A 10 12 83,3
1 Deivids Frīdgūds DĀR D 10 12 83,3
1 Helmuts Pflēgers VFR A 12½ 15 83,3
1. rezervists
1 Leonīds Šteins PSRS A 10 13 76,9
2 Zdravko Miļevs Bulgārija A 11½ 16 71,9
3 Ouens Hindls Anglija B 11 16 68,8
2. rezervists
1 Milans Matulovičs Dienvidslāvija A 11 13 84,6
1 Ginters Mērings VDR B 11 13 84,6
3 Boriss Spaskis PSRS A 10½ 13 80,8

Labāko spēlētāju balvas saņēma Portišs, Botviņņiks, Smislovs, Pflēgers, Šteins un Matulovičs par labāko rezultātu pie sava galdiņa starp "A" fināla dalībniekiem, bet Ūlmans un Ujtumens par absolūti labāko rezultātu.

Godalgoto komandu dalībnieku individuālie rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Godalgoto komandu dalībnieku individuālie rezultāti redzami tabulās:[1]

1. vieta — PSRS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš Dalībnieks + - = Spēles Punkti
1 Tigrans Petrosjans 6 0 7 13 9,5
2 Mihails Botviņņiks 7 1 4 12 9
3 Vasilijs Smislovs 10 1 2 13 11
4 Pauls Keress 9 1 2 12 10
1. rez. Leonīds Šteins 8 1 4 13 10
2. rez. Boriss Spaskis 8 0 5 13 10,5

2. vieta — Dienvidslāvija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš Dalībnieks + - = Spēles Punkti
1 Svetozars Gligoričs 4 1 11 16 9,5
2 Borislavs Ivkovs 8 1 7 16 11,5
3 Aleksandrs Matanovičs 6 2 7 15 9,5
4 Bruno Parma 2 1 6 9 5
1. rez. Mijo Udovčičs 4 1 2 7 5
2. rez. Milans Matulovičs 10 1 2 13 11

3. vieta — VFR[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš Dalībnieks + - = Spēles Punkti
1 Volfgangs Uncikers 11 3 4 18 13
2 Klauss Darga 5 2 8 15 9
3 Lotārs Šmids 7 2 5 14 9,5
4 Helmuts Pflēgers 10 0 5 15 12,5
1. rez. Dīters Morloks 2 2 5 9 4,5
2. rez. Volframs Bialass 1 1 7 9 4,5

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 494. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 292.—294. lpp.

Papildu literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 63.—67. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]