10. šaha olimpiāde

Vikipēdijas lapa

10. šaha olimpiāde notika no 1952. gada 10. augusta līdz 31. augustam Somijas galvaspilsētā Helsinkos.[1]

Olimpiādes organizēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šīs šaha olimpiādes debitanti bija Luksemburga, 1947. gadā Starptautiskajā šaha federācijā FIDE uzņemtā Padomju Savienība, jaunveidotās valstis Vācijas Demokrātiskā Republika un Izraēla, kā arī Zāras protektorāts.

Olimpiādē tika lietots sekojošs spēles reglaments: 40 gājieni 2,5 stundās un pa 16 gājieniem katrā nākamajā stundā.[2] Olimpiādes galvenais tiesnesis bija starptautiskais tiesnesis Karels Opočenskis no Čehoslovākijas.

Olimpiādes rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšsacīkstes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensībās piedalījās 25 valstu komandas. Komandas tika sadalītas trīs grupās, divās grupās astoņas, vienā — deviņas komandas. No katras grupas trīs labākās iekļuva "A" finālā, nākamās trīs "B" finālā, bet atlikušās C finālā. Priekšsacīkšu rezultāti starp komandām netika pārnesti uz finālu, tāpēc komandas, kas kvalificējās vienā fināla grupa no vienas priekšsacīkšu grupas, šīs olimpiādes turnīros mērojās spēkiem savā starpā divreiz. Visas komandas gan priekšsacīkšu grupās un finālos spēlēja katra ar katru pēc apļa sistēmas. Priekšsacīkšu rezultāti bija šādi:[3]

Fināls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"A" fināls[3][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V Komanda 1 2 3 4 5 6 7 8 9 P KP + = -
1 PSRS 2 2 2 3 21 13 5 3 0
2 Argentīna 3 19½ 10 5 0 3
3 Dienvidslāvija 2 2 3 3 19 12 5 2 1
4 Čehoslovākija 2 2 2 3 18 9 3 3 2
5 ASV 2 2 2 2 3 2 17 9 2 5 1
6 Ungārija 1 1 2 2 16 8 3 2 3
7 Zviedrija 1 ½ 2 2 2 13 5 1 3 4
8 VFR ½ 1 1 1 2 2 10½ 2 0 2 6
9 Somija ½ ½ ½ 2 ½ 2 10 4 1 2 5

"B" fināls[3][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

10. Nīderlande, 11. Izraēla, 12. Polija, 13. VDR, 14. Dānija, 15.Kuba, 16. Anglija, 17. Austrija, 18. Itālija

"C" fināls[3][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. Brazīlija, 20. Grieķija, 21. Norvēģija, 22. Šveice, 23. Īslande, 24. Zāra, 25. Luksemburga.

Labākie pie galdiņiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš, Vieta Vārds, Uzvārds Valsts Grupa Rezultāts Procenti
1. galdiņš
1 Migels Naidorfs Argentīna A 12½ 16 78,1
2 Jideons Stolbergs Zviedrija A 10 13 76,9
3 Lāslo Sabo Ungārija A 10½ 14 75,0
2. galdiņš
1 Vasilijs Smislovs PSRS A 10½ 13 80,8
2 Lotārs Šmids VFR A 9 12 75,0
3 Braslavs Rabars Dienvidslāvija A 8 12 66,7
3. galdiņš
1 Dāvids Bronšteins PSRS A 8 10 80,0
2 Johanness Donners Nīderlande B 10 13 76,9
3 Roberts Birns ASV A 10½ 15 70,0
4. galdiņš
1 Čeneks Kotnauers Čehoslovākija A 12½ 15 83,3
2 Jefims Hellers PSRS A 10½ 14 75,0
2 Bogdans Sļiva Polija B 9 12 75,0
1. rezervists
1 Hektors Rossetto Argentīna A 8 10 80,0
2 Deniss Mortons Horns Anglija B 9 61,1
3 Vilfrīds Lange VFR A 5 10 50,0
2. rezervists
1 Ludvigs Relštābs VFR A 9 72,2
2 Izaks Grīnfelds Polija B 7 10 70,0

Uzvarētāju individuālie rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. vieta — PSRS[1][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš Dalībnieks + - = Spēles Punkti
1 Pauls Keress 3 2 7 12 6,5
2 Vasilijs Smislovs 8 0 5 13 10,5
3 Dāvids Bronšteins 7 1 2 10 8
4 Jefims Hellers 8 1 5 14 10,5
1. rez. Isāks Boļeslavskis 6 0 2 8 7
2. rez. Aleksandrs Kotovs 1 0 2 3 2

2. vieta — Argentīna[1][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš Dalībnieks + - = Spēles Punkti
1 Migels Naidorfs 11 2 3 16 12,5
2 Hulio Bolbočans 4 0 10 14 9
3 Erihs Eliskazess 4 2 4 10 6
4 Hermans Piļņiks 6 1 7 14 9,5
1. rez. Hektors Rossetto 8 2 0 10 8

3. vieta — Dienvidslāvija[1][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš Dalībnieks + - = Spēles Punkti
1 Svetozars Gligoričs 6 2 7 15 9,5
2 Braslavs Rabars 5 1 6 12 8
3 Petars Trifunovičs 3 2 8 13 7
4 Vasja Pircs 2 1 7 10 5,5
1. rez. Andrija Fuderers 2 0 3 5 3,5
2. rez. Borislavs Miličs 3 0 2 5 4,5

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 112. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  2. Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 38.—41. lpp.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 290.—291. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]