4. šaha olimpiāde

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

4. šaha olimpiāde notika no 1931. gada 11. jūlija līdz 26. jūlijam Prāgā, Čehoslovākijā.[1]

Vispārīgs apskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan pasaules ekonomiskās krīzes apstākļos sarīkoto šaha turnīru skaits ievērojami saruka, šaha olimpiāde "izdzīvoja". FIDE kongresā Hamburgā (1930) vēlēšanos sarīkot olimpiādi izteica divas valstis — Ungārija un Čehoslovākija. Ungārijas delegāts savu vēlmi argumentēja ar to, ka viņa valsts ir vienīgā, kas spējusi šaha olimpiādēs uzvarēt divreiz. Čehoslovākijas delegāts atsaucās uz to, ka viņa valsts šaha savienība 1931. gadā svinēs savu 50. gadu jubileju. Kongress pieņēma lēmumu šaha olimpiādi rīkot Prāgā.

Olimpiāde risinājās pazemes kafejnīcā "Pie Novaka". Olimpiādes partiju izspēlei bija atvēlēta pati lielākā zāle (paredzēta 800 dejotājiem) kafejnīcas dziļākā, trešajā stāvā. Izdevumus par viesnīcu un uzturu sedza turnīra organizatori. Arī Prāgas tramvajos sacīkšu dalībnieki varēja braukt bez maksas. Spēlētāji, žurnālisti un skatītāji pozitīvi novērtēja spēles apstākļus, bet nosodīja spēļu grafiku. Reglaments paredzēja divas spēļu kārtas katru dienu no pulksten 9 līdz 13 un 15 līdz 19. Apdomas laiks divas stundas 40 gājieniem. 4. olimpiādē pirmo reiz bija aizliegta spēlētāju nobīde pa galdiņiem pirmā galdiņa virzienā un rezerves spēlētājam vajadzēja aizvietot nespēlējošo spēlētāju tieši pie viņa galdiņa. Grūtais reglaments deva zināmas priekšrocības komandām, kas savā sastāvā bija iekļāvušas gados jaunus spēlētājus.

Olimpiādes rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiādē piedalījās 19 komandas. Visas komandas spēlēja vienā grupā pēc apļa sistēmas, tas ir, katra ar katru.

Turnīra rezultāti apkopoti nākamajā tabulā:[2]

V Komanda 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 P KP + = -
1 ASV 2 2 2 3 3 4 4 3 48 27 12 3 3
2 Polija 2 2 3 2 2 2 3 3 4 4 47 27 11 5 2
3 Čehoslovākija ½ 2 3 3 4 4 46½ 27 13 1 4
4 Dienvidslāvija 2 1 2 3 3 4 46 26 12 2 4
5 Vācija 2 1 3 2 ½ 3 3 3 3 4 45½ 28 13 2 3
6 Latvija 2 1 3 3 3 4 4 45½ 27 13 1 4
7 Zviedrija 2 2 2 2 2 1 2 3 4 3 2 3 3 45½ 25 9 7 2
8 Austrija 2 3 3 4 3 3 45 27 13 1 4
9 Anglija ½ 2 3 3 3 44 25 12 1 5
10 Ungārija ½ 1 3 3 2 3 3 3 39½ 19 9 1 8
11 Holande 1 1 0 2 2 3 2 4 35 15 6 3 9
12 Šveice 2 2 1 1 0 1 1 4 3 1 3 3 34 16 7 2 9
13 Lietuva 1 1 1 1 1 2 ½ 1 2 1 3 3 3 3 30½ 12 5 2 11
14 Francija 1 ½ ½ 1 1 2 1 2 2 3 3 29½ 11 4 3 11
15 Rumānija ½ 1 ½ 1 1 ½ 0 1 1 2 3 3 3 2 3 28 12 5 2 11
16 Itālija ½ 0 ½ 1 1 1 ½ 1 1 1 2 24 7 3 1 14
17 Dānija 0 0 ½ 0 0 ½ 1 ½ ½ 1 1 1 3 19½ 6 3 0 15
18 Norvēģija 0 0 ½ ½ ½ ½ 1 ½ ½ 2 1 1 1 2 ½ ½ 2 15½ 3 0 3 15
19 Spānija 1 0 0 ½ 0 ½ 1 ½ 1 0 1 1 1 2 1 2 15½ 2 0 2 16

Labākie pie galdiņiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņs, Vieta Vārds, Uzvārds Valsts Punkti Partijas Procenti
1. galdiņš
1 Aleksandrs Aļehins Francija 13½ 18 75,0
2 Jefims Bogoļubovs Vācija 12½ 17 73,5
3 Isaks Keždens ASV 12 17 70,6
2. galdiņš
1 Gēsta Štolcs Zviedrija 13½ 18 75,0
1 Savelijs Tartakovers Polija 13½ 18 75,0
3 Lajošs Šteiners Ungārija 12 17 70,6
3. galdiņš
1 Vladimirs Petrovs Latvija 11½ 16 71,9
2 Džordžs Tomass Lielbritānija 12½ 18 69,4
3 Josefs Rejfiržs Čehoslovākija 11 16 68,8
4. galdiņš
1 Alberts Bekers Austrija 10½ 14 75,0
2 Vasja Pircs Dienvidslāvija 12½ 17 73,5
3 Kurts Rihters Vācija 10½ 15 70,0
Rezervists
1 Karels Skalička Čehoslovākija 10½ 14 75,0
2 Hermans Steiners ASV 12 70,8
3 Volfgangs Hāzenfuss Latvija 11 68,2

Uzvarētāju individuālie rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. vieta — ASV[1][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš Dalībnieks + = Spēles Punkti
1 Isaks Keždens 8 1 8 17 12
2 Frenks Māršals 7 3 6 16 10
3 Arturs Deiks 5 2 7 14 8,5
4 Izraels Horovics 6 1 6 13 9
rez. Hermans Steiners 7 2 3 12 8,5


2. vieta — Polija[1][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš Dalībnieks + = Spēles Punkti
1 Akiba Rubinšteins 6 3 7 16 9,5
2 Savelijs Tartakovers 10 1 7 18 13,5
3 Dāvids Pšepjurka 6 3 8 17 10
4 Kazimežs Makarčiks 5 1 6 12 8
rez. Paulino Frīdmans 4 1 4 9 6

3. vieta — Čehoslovākija[1][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galdiņš Dalībnieks + = Spēles Punkti
1 Salo Flors 8 4 6 18 9
2 Kārlis Gilgs 2 3 6 11 5
3 Josefs Rejfiržs 7 1 8 17 11
4 Karels Opočenskis 7 2 4 13 9
rez. Karels Skalička 9 2 3 14 10,5

Latvijas šahistu sniegums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas komandas sniegumu negatīvi ietekmēja Matisona saslimšana. Partijas viņš spēlēja ciešot sāpes, līdz ar nevarēja parādīt savu labāko spēli. Tomēr viņš pildīja savas komandas kapteiņa pienākumus, bija neatsverams pārtraukto partiju analizēs un komandas saliedēšanā.

Latvijas komandas (6. vieta) dalībnieku rezultāti apkopoti nākamajā tabulā:[3]

Galdiņš, dalībnieks 1. Matisons 2. Apšenieks 3. Petrovs 4. Feigins r. Hāzenfuss Rezultāts Pretinieku komanda
Latvijas
komandas
dalībnieku
rezultāti
0 1 1 1 3 : 1 Lietuva
½ 1 1 0 2,5 : 1,5 ASV
½ 1 1 1 3,5 : 0,5 Norvēģija
0 ½ 0 1 1,5 : 2,5 Anglija
½ 1 0 1 2,5 : 1,5 Itālija
½ ½ 1 1 3 : 1 Holande
½ 0 ½ ½ 1,5 : 2,5 Vācija
½ 1 1 0 2,5 : 1,5 Šveice
1 1 1 1 4 : 0 Spānija
0 1 ½ 1 2,5 : 1,5 Rumānija
1 ½ ½ ½ 2,5 : 1,5 Polija
1 1 1 1 0 : 0 Dānija
0 0 1 0 1 : 3 Ungārija
½ 1 0 0 1,5 : 2,5 Čehoslovākija
1 1 1 0 3 : 1 Francija
½ ½ ½ 1 2,5 : 1,5 Austrija
½ ½ 1 0 2 : 2 Zviedrija
1 1 ½ 0 2,5 : 1,5 Dienvidslāvija
Partijas 14 16 16 15 11 72
+ 3 8 9 8 7 35
- 3 3 2 5 3 16
= 8 5 5 2 1 21
Punkti 7 10,5 11,5 9 7,5 45,5
% 50 65,5 71,9 60 68,2 63,2
Vieta pie galdiņa 11 4 1 10 4

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 469. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  2. Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 274.—275. lpp.
  3. Andris Frīde, Alnis Auziņš. Latvija pasaules šaha olimpiādēs. Rīga : Latvijas sporta muzejs, 1993. 43.—50. lpp.

Papildu literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 18.—21. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]