Pāriet uz saturu

Aļaska

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Aļaskas štats)
Aļaska
Alaska

Karogs Zīmogs
Vispārēja informācija
Oficiālā valoda: angļu valoda
Pārvaldes centrs:
Galvas pilsēta: Džūno
Lielākā pilsēta:
Kad iestājās ASV: 1959. gada 3. janvāris (49. ASV pavalsts)
Laika josla: Aļaska — UTC-9
Aleutu salasUTC-10
Saīsinājumi: AK US-AK
Tīmekļa vietne: www.alaska.gov
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits (2009): 698 473 (47. vieta ASV)
Iedzīvotāju blīvums: 0,42/km² (50. vieta ASV)
Vidējie ieņēmumi uz saimniecību: 64 333 $ (4. vieta ASV)
Rasu sastāvs: baltādainie — 74,71%
indiāņi un eskimosi — 18,77%
Āzijas iedzīvotāji — 5,90%
melnādainie — 4,72%
Reliģijas: protestanti — 62%
pareizticīgie — 8%
katoļi — 7%
nereliģiozi — 17%
Ģeogrāfija
Platība: 1 717 855 km² (1. vieta ASV)
Garums: 2380 km
Platums: 1300 km
Ūdens platība: 13,77 %
Augstākais punkts: Denali, 6194 m
Vidējais augstums: 580 m
Zemākais punkts: 0 m

Aļaska (angļu: Alaska, izrunā: /əˈlæskə/) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats. Tas atrodas Ziemeļamerikas ziemeļrietumos. Pateicoties dabas resursiem, tas ir viens no turīgākajiem ASV štatiem. Aļaskas administratīvais centrs ir Džūno.

Aļaskai ir sauszemes robeža ar Kanādas Britu Kolumbijas provinci un Jukonas teritoriju. Aļaska ir vienīgais ASV štats, kam ir robeža ar Krievijas federāciju. Tā ir jūras robeža, kas novilkta caur Beringa šaurumu.

Pamatraksts: Krievijas Amerika

1799. gadā Krievijas Impērijas ķeizars Pāvils I lika izveidot Krievijas-Amerikas kompāniju, kas kontrolēja piekrasti un iestiepās Aļaskas vidienē pa Jukonas upi. Tika izveidoti 23 tirdzniecības forti, kuru skaits vēlāk pieauga līdz 60. Baranovs dibināja jaunus fortus aizvien tālāk uz dienvidiem, iestiepjoties Meksikas kontrolētajā Kalifornijā, kur 1812. gada 2. februārī nodibināja Rosa fortu. No 1815. līdz 1818. gadam Oto fon Kocebū vadītā ekspedīcija neveiksmīgi centās atrast Ziemeļu jūras ceļu cauri Beringa šaurumam, no 1818. gada par kompānijas vadītājiem un Krievijas Amerikas gubernatoriem uz piecu gadu termiņu iecēla karaflotes virsniekus. Kompānijas apmetnes bija sadalītas piecās teritorijās: Novoarhangeļskas, Kodiakas, Unalaskas, Rosa forta un Ziemeļu salu. 1824. gadā Krievijas Impērija atteicās no pretenzijām Oregonas piekrastē un 1844. gadā pārdeva Rosa fortu. Krievijas Amerika bija tirdzniecības kolonija, lielākā kolonistu daļa pēc 7 gadus ilga kontrakta beigām atgriezās Krievijas Impērijā. 1835. gadā ap 100 kompānijas darbiniekiem, kas bija nostrādājuši vairāk par 15 gadiem, ļāva palikt uz patstāvīgu dzīvi. 1818. gadā Sitkā dzīvoja 190 krievi, 72 kreoli un 173 aleuti, 1821. gadā ap 320 krievi, 130 kreoli un 240 aleuti, bet 1863. gadā dzīvoja 978 krievi un kreoli.

1867. gadā Krievijas Impērija Aļasku pārdeva ASV par 7,2 miljoniem ASV dolāru. Vairums amerikāņu šo pirkumu vērtēja kā naudas izšķērdēšanu, līdz 1896. gadā Aļaskā tika atklāts zelts. Daudzi cilvēki devās uz Aļasku cerībā kļūt bagāti.

1959. gada 3. janvārī Aļaska kļuva par 49. ASV pavalsti. Naftas atradņu atklāšana 1968. gadā veicināja šīs pavalsts bagātību.

Lielākās pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vieta Pilsēta Iedzīvotāju skaits[1]
1 Ankoridža 291 247
2 Fērbenksa 32 515
3 Džūno 32 255
4 Vasilla 9 054
5 Sitka 8 458
6 Ketčikana 8 192
7 Kenai 7 424
8 Betele 6 325
9 Pālmera 5 888
10 Kodiaka 5 581
  1. «2020 Census Data | Department of Labor Research and Analysis». live.laborstats.alaska.gov. Skatīts: 2022-03-15.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]