Anda Skadmane

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Anda Skadmane
Anda Skadmane 2018.jpg
Anda Skadmane (2018)
Dzimis 1990. gada 19. martā
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Nozares glezniecība, grafika, tekstilmāksla
Slavenākie darbi Rumbula (2003), atrodas Nobela miera prēmijas laureāta Eli Vīzela mākslas darbu arhīvā, Hauarda Gotliba Arhīvs, Bostonas universitātē, ASV[1]

Anda Skadmane (dzimusi 1990. gada 19. martā Rīgā, Latvijā) ir latviešu māksliniece un dvīņu māsa māksliniecei Dainai Skadmanei.[2]

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anda Skadmane ir dzimusi 1990. gada 19. martā Rīgā, Latvijā, uzaugusi piecu bērnu ģimenē (māsas - Maija, Rūta,[3] Daina (dvīņu māsa) un brālis Mārcis Liors Skadmanis). Anda Skadmane bijusi skolniece Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Jaņa Rozentāla Mazajā mākslas skolā un Rīgas Amatniecības vidusskolā. Anda Skadmane ir ieguvusi bakalauru (tekstilmākslas apakšnozarē) Latvijas Mākslas akadēmijā un pašlaik turpina studijas LMA maģistru studiju programmā.[4] Andas mākslas darbi ir izstādīti tādās vietās kā Marka Rotko mākslas centrā,[5] Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā,[6] Tukuma muzejā,[7] kā arī ārvalstīs. Zolitūdes lielveikala "Maxima" sagrūšanā Rīgā bojā gāja viņas dvīņu māsa Daina Skadmane un tēvs Jānis Skadmanis.[8]

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anda Skadmane kopā ar dvīņu māsu Dainu ar mākslu sāka nodarboties no 5 gadu vecuma, ar saviem darbiem piedaloties dažādos starptautiskos mākslas konkursos. Viens no ievērojamākajiem abu dvīņu māsu mākslas kopprojektiem bija 14 gadu vecumā 2003. gadā pirmā starptautiskā personālizstāde "Dvīņu debija", kas tika izstādīta Starptautiskajā lidostā "Rīga".[9] Andas mākslas darbi atrodas arī Krievijas dokumentālo filmu režisora Vladimira Molčanova privātajā kolekcijā Krievijā. Viens no Andas mākslas darbiem "Rumbula" 2003 atrodas pasaulē pazīstamā Nobela miera prēmijas laureāta, amerikāņu rakstnieka Eli Vīzela (Elie Wiesel) Arhīvā, Hauarda Gotliba Arhīva Izpētes centrā, Bostonas universitātē ASV (The Elie Wiesel Archive, Howard Gotlieb Archival Research Centre, Boston University, US), kurā glabājas arī dažādas liecības no dažādiem pasaules pazīstamiem cilvēkiem.[10] 2015. gadā Anda Skadmanes un viņas dvīņu māsas Dainas mākslas darbi — veltījums Holokausta liecībām Latvijā tika iekļauti Frīdas Mihelsones (Frida Michelson) biogrāfiskajā liecību grāmatā "Es izdzīvoju Rumbulā".[11] Grāmatā tika iekļauti tādi mākslas darbi kā "Bezizeja", Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2004. gads).[12] 2013. gadā Anda saņēma Galerijas "Daugava" preztižo Borisa Bērziņa stipendiju.[13] Vairākus gadus pēc kārtas trīs Latvijas Mākslas akadēmijas studenti saņēma Borisa Bērziņa vārdā nosaukto stipendiju, kuru finansēja uzņēmējs Guntis Rāvis.[14]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Vēja egle
Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš tiekas ar Andu Skadmani un viņas brāli Mārci Lioru Skadmanis, lai apspriestu Dainas Skadmanes mākslas piemiņu "Vēja egle". 2013. gada 12.decembrī, Latvijas Valsts prezidenta pils.

2013. gada decembrī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš ielūdza Andu Skadmani un viņas ģimenes locekļus tikties Melngalvju namā, lai saņemtu atļauju izmantot Dainas Skadmanes "Vēja egles" skici valsts prezidenta Ziemassvētku apsveikumu kartītē. Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikums Ziemassvētkos tika izsūtīts citu valstu vadītājiem un Latvijas sabiedrotajiem.[15] Atsaucoties biedrības Zolitūde 21.11. lūgumam, Latvijas Pasts izdeva speciālo aploksni, kura veltīta Zolitūdes traģēdijas piemiņai un kuras dizainā izmantots traģēdijā bojāgājušās Dainas Skadmanes "Vēja egles" dizaina motīvs.[16] Speciālās aploksnes un zīmoga autore ir Anda Skadmane, aploksne tika izdota 800 eksemplāru tirāžā.[17] Aploksne un zīmogs tika atklāts 2014. gada 20. novembrī Latvijas Pasta centrā "Sakta", piedaloties traģiskajā nelaimē bojāgājušo cilvēku tuviniekiem un Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.[18]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Eli Vīzela mākslas darbu arhīvs, Hauarda Gotliba Arhīvs, Bostonas universitātē, ASV (December 2003) | Bostonas universitātē». hgar-srv3.bu.edu. 2003-12-06. Skatīts: 2017-06-06.
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 23. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 7. februārī.
  3. «Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai izveidotas īpašas aploksnes». skaties.lv.
  4. «Andas Skadmanes tekstildarbu izstāde NEAPTVERAMAIS». epadomi.lv. 2016. gada 1. febr.
  5. «Izstāde „Dziesma Daugavai”». Daugavpils Mark Rothko Art Center.
  6. «Jelgavas muzejā – mainīgā tekstilmāksla». Jelgavas Vēstnesis. 2015. gada 6. marts.
  7. «Tukuma muzejs». www.tukumamuzejs.lv.
  8. «Zolitūdes upuru piemiņu glabā bojāgājušās mākslinieces Dainas eglīte. FOTO». Jauns.lv.
  9. «Skadmaņu ģimenes sāpes». www.lsm.lv.
  10. «Detail - Howard Gotlieb Archival Research Center». hgar-srv3.bu.edu.
  11. Tieto Latvia. «ALISE». ludza.biblioteka.lv.
  12. http://dom.lndb.lv/data/obj/file/253483.pdf
  13. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 7. februārī.
  14. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. novembrī. Skatīts: 2017. gada 7. februārī.
  15. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. martā. Skatīts: 2017. gada 7. februārī.
  16. «Latvijas Pasts izdod speciālu aploksni, pieminot Zolitūdes traģēdiju». www.pasts.lv.
  17. http://www.radio1.lv/sakumlapa/kriminalzins-12/itemlist/user/798-2015-03-03-21-07-25.html?start=2730
  18. «Latvijas Pasts izdod speciālu aploksni, pieminot Zolitūdes traģēdiju».