Anda Skadmane
| Anda Skadmane | |
|---|---|
 Anda Skadmane (2018) | |
| Dzimis |
1990. gada 19. martā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latviete |
| Nozares | glezniecība, grafika, tekstilmāksla |
| Slavenākie darbi | "Rumbula" (2003) atrodas Nobela miera prēmijas laureāta Bostonas Universitātes Hauarda Gotliba arhīva pētījuma centra Eli Vīzela mākslas darbu arhīvā (ASV)[1] |
Anda Skadmane (dzimusi 1990. gada 19. martā Rīgā, Latvijā) ir latviešu māksliniece un dvīņu māsa māksliniecei Dainai Skadmanei.[2]
Dzīves gājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Anda Skadmane ir dzimusi 1990. gada 19. martā Rīgā, uzaugusi piecu bērnu ģimenē (māsas — Maija, Rūta,[3] Daina (dvīņu māsa) un brālis Mārcis Liors Skadmanis). Zolitūdes lielveikala "Maxima" sagrūšanā Rīgā bojā gāja viņas dvīņu māsa Daina Skadmane un tēvs Jānis Skadmanis.[4]
A. Skadmane bijusi skolniece Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Jaņa Rozentāla Mazajā mākslas skolā un Rīgas Amatniecības vidusskolā. Anda Skadmane ir ieguvusi bakalauru tekstilmākslas apakšnozarē Latvijas Mākslas akadēmijā un pašlaik turpina studijas LMA maģistru studiju programmā.[5]
Mākslinieciskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Anda Skadmane kopā ar dvīņu māsu Dainu ar mākslu sāka nodarboties no 5 gadu vecuma, ar saviem darbiem piedaloties dažādos starptautiskos mākslas konkursos. Viens no ievērojamākajiem abu dvīņu māsu mākslas kopprojektiem bija 13 gadu vecumā 2003. gadā pirmā starptautiskā personālizstāde "Dvīņu debija", kas tika izstādīta Starptautiskajā lidostā "Rīga".[6] Andas mākslas darbi atrodas arī Krievijas dokumentālo filmu režisora Vladimira Molčanova privātajā kolekcijā Krievijā. Viens no Andas mākslas darbiem "Rumbula" (2003) atrodas pasaulē pazīstamā Nobela miera prēmijas laureāta, amerikāņu rakstnieka Eli Vīzela arhīvā (The Elie Wiesel Archive), kas ir daļa no Bostonas Universitātes Hauarda Gotliba arhīva pētījuma centra (Howard Gotlieb Archival Research Centre)), kurā glabājas arī dažādas liecības no dažādiem pasaules pazīstamiem cilvēkiem.[7]
2015. gadā Anda Skadmanes un viņas dvīņu māsas Dainas mākslas darbi — veltījums Holokausta liecībām Latvijā tika iekļauti Frīdas Mihelsones (Frida Michelson) biogrāfiskajā liecību grāmatā "Es izdzīvoju Rumbulā".[8] Grāmatā tika iekļauti tādi mākslas darbi kā "Bezizeja" (akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra, 2004. gads).[9] 2013. gadā Anda saņēma Galerijas "Daugava" prestižo Borisa Bērziņa stipendiju,[10] kuru saņēma Latvijas Mākslas akadēmijas studenti.[11]
Andas mākslas darbi ir izstādīti tādās vietās kā Marka Rotko mākslas centrā,[12] Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā,[13] Tukuma muzejā,[14] kā arī ārvalstīs.
-
A.Skadmanes mākslas darbs “Cilvēka un dabas saskaņa”, tekstildarbu izstāde NEAPTVERAMAIS, 2016-02-01 -
A.Skadmanes mākslas darbs "Portrets", „Latvijas Mākslinieku savienība” 21.06.2015. -
A.Skadmanes mākslas darbs “Pašportrets”, tekstildarbu izstāde NEAPTVERAMAIS, 2016-02-01
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2013. gada decembrī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš ielūdza Andu Skadmani un viņas ģimenes locekļus tikties Melngalvju namā, lai saņemtu atļauju izmantot Dainas Skadmanes "Vēja egles" skici valsts prezidenta Ziemassvētku apsveikumu kartītē. Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikums Ziemassvētkos tika izsūtīts citu valstu vadītājiem un Latvijas sabiedrotajiem.[15] Atsaucoties biedrības Zolitūde 21.11. lūgumam, Latvijas Pasts izdeva speciālo aploksni, kura veltīta Zolitūdes traģēdijas piemiņai un kuras dizainā izmantots traģēdijā bojāgājušās Dainas Skadmanes "Vēja egles" dizaina motīvs.[16] Speciālās aploksnes un zīmoga autore ir Anda Skadmane, aploksne tika izdota 800 eksemplāru tirāžā.[17] Aploksne un zīmogs tika atklāts 2014. gada 20. novembrī Latvijas Pasta centrā "Sakta", piedaloties traģiskajā nelaimē bojāgājušo cilvēku tuviniekiem un Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.[18]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Eli Vīzela mākslas darbu arhīvs, Hauarda Gotliba Arhīvs, Bostonas universitātē, ASV (December 2003) | Bostonas universitātē». hgar-srv3.bu.edu. 2003-12-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-10-06. Skatīts: 2017-06-06.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 23. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 7. februārī. Arhivēts 2018. gada 23. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai izveidotas īpašas aploksnes». skaties.lv.
- ↑ «Zolitūdes upuru piemiņu glabā bojāgājušās mākslinieces Dainas eglīte. FOTO». Jauns.lv.
- ↑ «Andas Skadmanes tekstildarbu izstāde NEAPTVERAMAIS». epadomi.lv. 2016. gada 1. febr.
- ↑ «Skadmaņu ģimenes sāpes». www.lsm.lv.
- ↑ «Detail - Howard Gotlieb Archival Research Center». hgar-srv3.bu.edu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 7. februārī.
- ↑ Tieto Latvia. «ALISE». ludza.biblioteka.lv.
- ↑ http://dom.lndb.lv/data/obj/file/253483.pdf
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 7. februārī. Arhivēts 2015. gada 4. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. novembrī. Skatīts: 2017. gada 7. februārī. Arhivēts 2016. gada 16. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Izstāde „Dziesma Daugavai”». Daugavpils Mark Rothko Art Center.[novecojusi saite]
- ↑ «Jelgavas muzejā – mainīgā tekstilmāksla». Jelgavas Vēstnesis. 2015. gada 6. marts.[novecojusi saite]
- ↑ «Tukuma muzejs». www.tukumamuzejs.lv.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. martā. Skatīts: 2017. gada 7. februārī. Arhivēts 2016. gada 12. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Latvijas Pasts izdod speciālu aploksni, pieminot Zolitūdes traģēdiju». www.pasts.lv.
- ↑ http://www.radio1.lv/sakumlapa/kriminalzins-12/itemlist/user/798-2015-03-03-21-07-25.html?start=2730[novecojusi saite]
- ↑ «Latvijas Pasts izdod speciālu aploksni, pieminot Zolitūdes traģēdiju». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 7. februārī.