Daina Skadmane

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Daina Skadmane
Daina Skadmane 14.JPG
Daina Skadmane Latvijas Mākslas akadēmijā (2013)
Dzimis 1990. gada 19. martā
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2013. gada 21. novembrī (23 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latviete
Nozares glezniecība, grafika, vides māksla
Slavenākie darbi
  • "Vēja egle" (2013)
  • "Pēdējais skatiens" (2003)
  • "Frīda" (2004)
  • "Landscape scene" (2006)

Daina Skadmane (dzimusi 1990. gada 19. martā, mirusi 2013. gada 21. novembrī) bija latviešu māksliniece. 2013. gada 21. novembrī kopā ar tēvu Jāni Skadmani gāja bojā Zolitūdes lielveikala "Maxima" sagrūšanā Rīgā, Latvijā.[1]

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daina Skadmane dzimusi 1990. gada 19. martā Rīgā, Latvijā, uzaugusi Zintas un Jāņa Skadmaņa piecu bērnu ģimenē (māsas — Anda (dvīņu māsa),[2] Rūta[3] Maija un brālis Mārcis Liors Skadmanis).[4] Dainas vecāmāte Mirdza Skadmane bija profesionāla audēja, vecāmāte Inta Burka — profesionāla ādas mākslas apstrādes māksliniece, bet vectēvs — mākslinieks, juvelieris un rotkalis Kondrāts Burka.[5]

Daina Skadmane bijusi skolniece Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Jaņa Rozentāla Mazajā mākslas skolā un Rīgas Amatniecības vidusskolā. No 2012. gada Skadmane sāk studēt vides mākslu Latvijas Mākslas akadēmijā 2. kursā,[6] bet papildu izglītību iegūst Londonas Starptautiskās izglītības asociācijā (International Education Society of London), 2011. gadā iegūstot tās sertifikātu. Būdama Latvijas Mākslas akadēmijas studente, viņas darbi ceļojuši uz dažādām pasaules vietām. Daina Skadmane ir autore "Vēja egle" (Egle vējā), (Ziemassvētku eglīte vējā) mākslas darbam un vides objektu instalācijai Rīgā, Latvijā.[7][8]

2013. gadā 21. novembrī kopā ar tēvu Jāni Skadmani iet bojā lielveikala "Maxima" sagrūšanā Rīgā, Zolitūdē, Latvijā.[9] Abi apglabāti Rīgas Meža kapos.[10]

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dainas Skadmanes mākslas darbs tapšanas stadijā Latvijas Mākslas akadēmijā

Daina Skadmane kopā ar dvīņu māsu ar mākslu sāka nodarboties 5 gadu vecumā, ar saviem darbiem piedaloties dažādos starptautiskos mākslas konkursos. Viens no ievērojamākajiem dvīņu māsu kopprojektiem bija 14 gadu vecumā pirmā personālizstāde "Dvīņu debija", kas tika izstādīta Starptautiskajā lidostā "Rīga".[11] Bijusi arī vairāku personālizstāžu autore.[12]

Dainas Skadmanes 2003. gada mākslas darbs Skyline Christmas nokļūst Lielbritānijas Kamilla, Kornvolas hercogienes privātajā kolekcijā.[13]

Dainas pēdējā vasaras studiju prakse (21.05.2013.—21.06.2013.) Latvijas Mākslas akadēmijā bija projekta ietvaros Jaunpiebalgā "Degradētās vides romantika", kopā ar kursa biedriem tika izstrādāts projekts "Elpa Telpā" un vairākas instalācijas Rankas pienotavā, Jaunpiebalgā.[14] Daina Skadmane aktīvi darbojās arī ārpus studiju praksēs, piedaloties Latvijas Nacionālā teātra dekorāciju noformēšanā un sagatavošanā izrādei "Parīzes Dievmātes katedrāle",[15] kā arī praktizējās Latvijas Nacionālās operas dekorāciju darbnīcā.

Veltījums Holokausta liecībām Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dainas un Andas Skadmanes mākslas piemiņas izstāde "Rīgas geto" Rīgas domē, 2005. gada 4. jūlijā. Pasākumu atklāj Rīgas Domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.

Daina Skadmane kopā ar dvīņu māsu 13 gadu vecumā uzsāka veidot unikālu mākslas veltījumu Latvijas sabiedrībai,[16][17] pateicoties Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolotājai Tamārai Zitcerei (1947—2014),[18] kura pētīja Rīgas geto un katastrofas vēsturi un nodeva savas zināšanas tālāk skolēniem. Liela daļa mākslas darbu ir unikāli, jo tie tapuši uz 60—80 gadus veciem papīriem, ļaujot tuvāk pietuvoties laika posmam pirms Holokausta un laika posmam Holokausts Latvijā.[16] 2005. gadā abu dvīņu māsu mākslas darbi tika izstādīti izstādē "Rīgas geto".[19] Viens no spilgtākajiem notikumiem Dainas mākslinieciskajā darbībā bija sadarbība ar ievērojamo Krievijas dokumentālo filmu režisoru Vladimiru Molčanovu, kurš Dainas un viņas dvīņu māsas darbus filmēja savā starptautiskajā dokumentālajā filmā "Rīgas geto melodijas" 2006 (angliski Melodies of the Riga ghetto).[20][21] 2005.g. Mākslas piemiņas izstāde Žanim Lipkem, Rīgas Krievu drāmas teātrī.[22][23] 2005.g. Mākslas darbi — veltījums Holokausta liecībām Latvijā tika izstādīti arī izglītojošā vēstures izstādē "Rīgas geto" Rīgas domē.[24] Vairāki Dainas darbi un to kopijas ir aizceļojuši uz dažādiem pasaules mākslas, kultūras un piemiņas centriem ASV, Izraēlā, Čehijā, Krievijā un Vācijā. Divi no Dainas mākslas darbiem atrodas Krievijas dokumentālo filmu režisora Vladimira Molčanova privātajā kolekcijā Krievijā. Divi no dvīņu māsu mākslas darbiem "Landscape scene" 2006[25] un "Rumbula" 2003[26] atrodas pasaules pazīstamā Holokausta izdzīvojušā Nobela miera prēmijas laureāta, ebreju izcelsmes amerikāņu rakstnieka Eli Vīzela (Elie Wiesel) Arhīvā, Hovarda Gotliba Arhīva Izpētes centrā, Bostonas universitātē ASV (The Elie Wiesel Archive, Howard Gotlieb Archival Research Centre, Boston University, US), kurā glabājas arī dažādas liecības no tādiem pasaules pazīstamiem cilvēkiem kā Beta Deivisa, Džīns Kelijs, Mārtins Luters Kings, Einstein Papers projects u.c.

Mākslas darbi grāmatā "Es izdzīvoju Rumbulā"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gadā Dainas Skadmanes un viņas dvīņu māsas Andas mākslas darbi — veltījums Holokausta liecībām Latvijā tika iekļauti Frīdas Mihelsones (Frida Michelson) biogrāfiskajā liecību grāmatā "Es izdzīvoju Rumbulā".[27][28][29] Grāmatā tika iekļauti četri mākslas darbi, Dainas Skadmanes ievērību guvušais mākslas darbs "Pēdējais skatiens", Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2003. gads), "Frīda", Grafika (2004. gads), "Rumbula", Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2004. gads) un Andas Skadmanes mākslas darbs "Bezizeja", Akvarelis, gleznots uz 1941. gada papīra (2004. gads).

Atzīmējot Starptautisko Holokausta upuru piemiņas dienu, 2015. gada 27. janvārī notika Frīdas Mihelsones grāmatas "Es izdzīvoju Rumbulā" (latviešu val.) atvēršana. Frīda Mihelsone ir viena no retajām izdzīvojušajām aculieciniecēm par drausmīgajiem Rumbulas notikumiem, kad 1941. gada 30. novembra un 8. decembra akcijās tika iznīcināti 25 tūkstoši ebreju.[30][31]

Vēja egle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dainas Skadmane mākslas vides objekts "Vēja egle" blakus Latvijas Mākslas akadēmijai, 2015. gada decembris Rīga.
Pamatraksts: Vēja egle

2013. gada 6. decembrī festivāla "Ziemassvētku egļu ceļš" ietvaros pie Kongresu nama Kronvalda parkā tika izstādīta Dainas Skadmanes "Vēja egle".[7][32][33] Sākotnēji Dainas veidoto egli bija paredzēts novietot netālu no VEF Kultūras pils, taču, ņemot vērā notikušo traģēdiju, tika nolemts to novietot Kronvalda parkā, netālu no mākslinieces augstskolas, lai viņas veidotā mākslas instalācija kalpotu kā piemiņas vieta Dainas un citu Zolitūdes traģēdijā bojā gājušo piemiņai.[34] Vides objekts izveidots pēc Dainas radītajām skicēm. Egli veidoja autores izvēlētā kompānija — SIA Reverb Scenery Production. "Vēja egle" no dažādiem skatu punktiem izskatās atšķirīgi, apejot tai apkārt, var notvert mirkli, kad sakarinātās sudrabainās bumbas veido egles siluetu.[35]

Ziemassvētku apsveikuma kartīte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš iekļāva "Vēja egles" skici savā Ziemassvētku apsveikumu kartītē. Valsts prezidenta Andra Bērziņa apsveikums Ziemassvētkos tika izsūtīts citu valsu vadītājiem un Latvijas sabiedrotajiem.[36] Ziemassvētku apsveikums "Vēja egle" tika ierindots 2013. gada laikraksta "Telegraph" valstu vadītāju Ziemassvētku apsveikumu apskatā.

Latvijas Valsts prezidenta Ziemassvētku apsveikums "Vēja egle" tika izvietots arī Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa ārvalstu vadītāju Ziemassvētku apsveikumu apskatā "Selection of Christmas cards sent to President Ilves".[37]

Latvijas Pasta piemiņas aploksne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsaucoties biedrības Zolitūde 21.11. lūgumam, Latvijas Pasts izdeva speciālo aploksni, kura veltīta Zolitūdes traģēdijas piemiņai un kuras dizainā izmantots traģēdijā bojāgājušās Dainas Skadmanes "Vēja egles" dizaina motīvs.[38][39] Speciālā aploksnes un zīmoga autore ir Anda Skadmane, aploksne izdota 800 eksemplāru tirāžā.[40][41] Aploksne un zīmogs tika atklāts 2014. gadā 20. novembrī Latvijas Pasta centrā "Sakta" piedaloties traģiskajā nelaimē bojāgājušo cilvēku tuviniekiem un Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.[42]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Traģiski stāsti: bojā gājusi arī pacientu mīlēta ģimenes ārste un talantīga, jauna māksliniece». Apollo (latviski). 2013. gada 24. novembris. Skatīts: 2015. gada 17. augustā.
  2. Ilze Vītola. «Kad kopā būt var vienīgi sapnī. Sešas sarunas par dzīvi pēc Zolitūdes traģēdijas». Latvijas Avīze (latviski), 2014. gada 21. novembris. Skatīts: 2015. gada 17. augustā.
  3. LNT Ziņas. «Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai izveidotas īpašas aploksnes». skaties.lv (latviski), 2014. gada 20. novembris. Skatīts: 2015. gada 17. augustā.
  4. «Draugi par zaudēto Dainu Skadmani: "Viņa bija laba kā eņģelis"». kasjauns.lv (latviski). 2013. gada 29. novembris. Skatīts: 2015. gada 17. augustā.
  5. Ieva Puķe. «Divsimt piecdesmit miršanas apliecību ik pa desmit minūtēm». Diena (latviski), 2005. gada 16. jūlijs. Skatīts: 2015. gada 17. augustā.
  6. «Zolitūdes traģēdijā bojā gājusi jauna, talantīga māksliniece Daina Skadmane un viņas tēvs» ((latviski)). Focus.lv. 2015-05-21. Skatīts: 2015-08-31.
  7. 7,0 7,1 «Zolitūdes upuru piemiņu glabā bojāgājušās mākslinieces Dainas eglīte. FOTO». Kasjauns.lv. Skatīts: 2015-08-31.
  8. «Rīgu silda Zolitūdes traģēdijā bojāgājušās jaunās mākslinieces Dainas Skadmanes Vēja egle» ((latviski)). Focus.lv. 2015-05-21. Skatīts: 2015-08-31.
  9. «Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo personu pilns saraksts. Pirmo reizi oficiāla informācija» ((latviski)). Focus.lv. 2015-05-21. Skatīts: 2015-08-31.
  10. «Daina Skadmane». Nekropole.info. Skatīts: 2015-08-31.
  11. Laura Vonda. «Skadmaņu ģimenes sāpes». lsm.lv (latviski), 2013. gada 25. decembris. Skatīts: 2015. gada 17. augustā.
  12. LETA. «Tēvu un māsu zaudējušais aicina pieminēt un glabāt labas atmiņas par upuriem». NRA (latviski), 2013. gada 24. novembris. Skatīts: 2015. gada 17. augustā.
  13. «Riga – European City of Culture 2014». Baltictravelcompany.com. 2014-01-17. Skatīts: 2015-08-31.
  14. «Projektu un notikumu cikls Jaunpiebalgā "Degradētās vides romantika"». Lma.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2015-08-31.
  15. «Parīzes Dievmātes katedrāle». Teatris.lv. Skatīts: 2015-08-31.
  16. 16,0 16,1 «Divsimt piecdesmit miršanas apliecību ik pa desmit minūtēm». Diena.lv. Skatīts: 2015-08-31.
  17. Riga Ghetto Museum. «House registers of Riga Ghetto». Lv.rgm.lv. Skatīts: 2015-08-31.[novecojusi saite]
  18. DELFI. «Tamāra Zitcere». Delfi.lv, 2008-11-15. Skatīts: 2015-08-31.
  19. LETA. «Rātsnamā: Rīgas geto mājas». Apollo.tvnet.lv. Skatīts: 2015-08-31.[novecojusi saite]
  20. «Золитуде. Год спустя…». Subbota.com. Skatīts: 2015-10-27.
  21. Maria Levitov. «Heroic flight attendant wins Russian Jewish award». Jta.org, 2006-12-21. Skatīts: 2015-08-31.
  22. DELFI. «Krievu drāmas teātrī top trīs jauni projekti». Delfi.lv, 2005-03-10. Skatīts: 2015-08-31.
  23. «Час: День рождения праведника | Межконфессиональный портал» ((krieviski)). Baznica.info. Skatīts: 2015-10-27.
  24. «Час: День рождения праведника» ((krieviski)). Baznica.info. Skatīts: 2015-08-31.
  25. «Detail - Howard Gotlieb Archival Research Center». Hgar-srv3.bu.edu. Skatīts: 2015-08-31.
  26. «Detail - Howard Gotlieb Archival Research Center». Hgar-srv3.bu.edu. Skatīts: 2015-08-31.
  27. «Katalogs». Ludza.biblioteka.lv. Skatīts: 2015-10-27.
  28. http://dom.lndb.lv/data/obj/file/253483.pdf
  29. http://embassies.gov.il/riga/NewsAndEvents/Pages/Starptautiskā-Holokausta-piemiņas-diena.aspx
  30. «Latest News - MFA of Latvia». Mfa.gov.lv. Skatīts: 2015-10-27.
  31. «Izdota latviešu valodā Frīdas Mihelsones grāmata "Es izdzīvoju Rumbulā" - Latvijas Universitāte». Lu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-02-25. Skatīts: 2015-10-27.
  32. Автор: Dinara. «Life's A Journey Not A Destination: Christmas Tree Festival - 2013. Part III». Brivibasgatve.eu. Skatīts: 2015-08-31.[novecojusi saite]
  33. 11.decembris 2013, 18:18. «Zolitūdē bojā gājušās mākslinieces veidotā "Vēja egle" - Foto». nra.lv. Skatīts: 2015-08-31.
  34. Ziņu aģentūra LETA. «Pie kongresu nama būs izstādīta Zolitūdē bojā gājušās mākslinieces radītā "Vēja egle" - Rīgā». nra.lv, 5.decembris 2013. Skatīts: 2015-08-31.
  35. «Egļu parāde». La.lv. Skatīts: 2015-08-31.
  36. SIA Latelekom. «Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa». President.lv, 2013-12-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-12. Skatīts: 2015-08-31.
  37. «Selection of Christmas cards sent to President Ilves». President.ee. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2015-08-31.
  38. «Latvijas Pasts izdod speciālu aploksni, pieminot Zolitūdes traģēdiju». Pasts.lv. 2014-11-13. Skatīts: 2015-08-31.
  39. Lattelecom Technology. «Nozares ziņas». Sam.gov.lv. Skatīts: 2015-08-31.
  40. «Pieminot "Maxima" traģēdiju, izdod speciālu aploksni ar bojāgājušās darba fragmentu». Valmieraszinas.lv. 2014-11-13. Skatīts: 2015-08-31.
  41. «Latvijas Pasts izdod Zolitūdes traģēdijai veltītu aploksni». Kasjauns.lv. Skatīts: 2015-08-31.
  42. «Ar vairākiem pasākumiem pieminēs Zolitūdes traģēdijas upurus | Radio SWH». Radioswh.lv. Skatīts: 2015-08-31.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]