Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā
Notikuma vieta 23. novembrī
Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā (Rīga)
Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā
Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā
Atrašanās vieta Rīgā
Datums 2013. gada 21. novembris
Norises vieta Valsts karogs: Latvija Priedaines iela 20, Zolitūde, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°56′38″N 24°1′3″E / 56.94389°N 24.01750°E / 56.94389; 24.01750Koordinātas: 56°56′38″N 24°1′3″E / 56.94389°N 24.01750°E / 56.94389; 24.01750
Ievainotie 55[1]
Mirušie 54[2]

Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, plašsaziņas līdzekļos saukta par Zolitūdes traģēdiju, ir traģisks negadījums, kas notika 2013. gada 21. novembrī apmēram plkst. 17.41 "Maxima" lielveikalā Priedaines ielā 20 (krustojumā ar Anniņmuižas ielu), Zolitūdē, Rīgā. Tā rezultātā bojā gājuši 54 cilvēki (to skaitā 3 glābēji, vairāki veikala darbinieki un citi), kā arī vairāki desmiti tikuši ievainoti.[2] Kopējā nogruvuma platība bija apmēram 1500 m2. Šī ir lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.[3][4] Tāpat šī upuru skaita ziņā ir viena no lielākajām traģēdijām celtniecības objektos Eiropā pēdējo gandrīz 20 gadu laikā.[5]

Ēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Maxima" lielveikals 2013. gada oktobrī

"Maxima" lielveikalu nodeva ekspluatācijā 2011. gada 3. novembrī. Tirdzniecības zāles platība bija 2503 m², lielveikala kopējā platība — 4549 m².[6] Ēkā atradās "Maxima XX" veikals, kā arī citi veikali. 2011. gadā ēka saņēma Latvijas arhitektūras gada balvu.[7] Konkursā "Gada labākā būve Latvijā 2011" projekts kategorijā "Jaunbūve" ieguva 2. vietu jeb "Sudraba balvu". Kompleksā ietilpst daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tirdzniecības centrs.[8]

Notikumu gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada rudenī uz veikala jumta notika objekta otrās kārtas būvdarbi, kurus veica uzņēmums Re&Re.[9] Uz ēkas jumta bija paredzēti pastaigu un rotaļu laukumi mājas iedzīvotājiem un apzaļumošana. Neraugoties uz būvdarbiem, veikals turpināja darbu, ko pieļāva spēkā esošie būvnormatīvi. Būvniecības normatīvie akti neparedz šādām būvēm pirms nodošanas ekspluatācijā veikt nestspējas slodzes pārbaudi. Katastrofas brīdī SIA "Gartens" apzaļumošanas darbus bija pabeidzis jau par 80—90% un apzaļumotā jumta atklāšana bija paredzēta 29. novembrī.[10]

Pirms katastrofas jau pulksten 16.21 nostrādāja ugunsdrošības signalizācija un atskanēja divi balss aicinājumi evakuēties, tomēr ne visi veikalā esošie pircēji un darbinieki steidzās to izpildīt. Maxima pārstāvji preses konferencē pēc notikušā skaidroja, ka apsardze, pārbaudot, kāpēc signalizācija iedarbojusies, neatrada neko, kas liecinātu par ugunsgrēku. Apsardzes darba instrukcijas noteikušas, ka, nepastāvot acīmredzamām briesmām, evakuācija nav jāveic.[11] Pulksten 17.41 pircēju pārpildītajam veikalam iebruka daļa no jumta, kur atradās piena produktu nodaļa un kases, kā arī ārējā siena (pirmais nogruvums). Cilvēki centās izkļūt no veikala, bet caur durvīm tas nebija iespējams. Tika izmantoti logos izsisti caurumi. Ieradās ugunsdzēsēji un glābēju smagā tehnika, bet policija un karavīri norobežoja teritoriju. Pulksten 19.04,[12] kad ēkā jau bija devušies glābēji, nogruva vēl viena daļa jumta konstrukcijas.[13] Rezultātā bojā gāja trīs glābēji.

Sestdien, brīdī, kad palika pārmeklēt vairs tikai 80 m2,[14] Zolitūdē sagruvušajā veikalā "Maxima" 17.52 vakarā notika trešais nogruvums, taču tajā cilvēki necieta.[15] Trešā nogruvuma brīdī ēkas gruvešos strādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji. Policija noskaidroja, ka nogruvumā glābēji necieta, jo atradās citā zonā.[16]

Bojāgājušie[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsonība Bojāgājušie
Karogs: Latvija Latvija 51
Karogs: Krievija Krievija 2
Karogs: Armēnija Armēnija 1
Kopā 54

Lai gan Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Zolitūdē sabrukušajā lielveikalā "Maxima" bojā gājušo cilvēku saraksts netiks publiskots, jo to aizliedz Latvijas Republikas Fizisko personu datu aizsardzības likums,[17] tomēr policija 24. novembrī publicēja pilnu bojā gājušo 54 personu sarakstu; starp bojā gājušajiem nav nepilngadīgo.[18]

Veicot glābšanas darbus, bojā gāja trīs glābēji: Rīgas reģiona pārvaldes 5. daļas komandieris kapteinis Vilnis Šteinītis, Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas inspektors dežurants (vada komandieris) virsleitnants Edgars Reinfelds un Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas ugunsdzēsējs glābējs kaprālis Sergejs Ižiks.[19]

Starp bojāgājušajiem ir arī kāda Armēnijas pilsone[20] un divi Krievijas pilsoņi,[21] kā arī 23 gadus jaunā latviešu māksliniece Daina Skadmane,[22] kas bija jaunākais upuris. Traģēdijā bojā gāja arī pazīstamā Latvijas politiķa Imanta Burvja 43 gadus vecais dēls Andrejs Burvis,[23] kurš bija ekonomists un Eiropas Parlamenta deputāta Aleksandra Mirska (Saskaņas Centrs) palīgs.[24]

Lielbritānijas pilsonis "airBaltic" pilots Pols Tribls britu raidsabiedrībai BBC izstāstījis, kā kopā ar savu kolēģi Elizabeti izglābies no sagruvušās "Maxima" ēkas.[25] Ir apzināti 16 bērni, kuri zaudējuši vienu vai abus vecākus, trijiem bērniem vairs nav abu vecāku.[26]

2015. gadā 21. novembrī traģēdijas gadadienā biedrība "Zolitūde 21.11" publikai atklāja informāciju par katru bojā gājušo un cietušo, kas tika apvienots grāmatā "Atceries Zolitūdi". Grāmatas autori ir bojāgājušo tuvinieki un arī traģēdijas cietušie, kuri ir palikuši dzīvi, - kopā vairāk nekā 120 cilvēki. Latvijas Sabiedriskie mēdiji izveidoja arī virtuālu un informatīvu apskates sadaļu "Atceries Zolitūdi" par katru bojāgājušo un cietušo.[27]

Līdzjūtības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

22. novembra agrā rītā tā brīža Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš izplatīja paziņojumu, kur izsaka līdzjūtību traģēdijā bojāgājušo ģimenēm un tuviniekiem, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem, kuri, pašaizliedzīgi pildot darba pienākumus, zaudējuši savus kolēģus. Toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka "šis negaidītais un traģiskais notikums ir satricinājis mūsu valsti, un savās domās esam kopā ar visiem, kurus skārusi šī nelaime. Lai arī kādi būtu tās iemesli, šī traģēdija prasījusi pārāk lielu upuru skaitu."

Pēc negadījuma Eiropas Komisijas prezidents Žuze Manuels Barozu nosūtīja Latvijas Valsts prezidentam savus līdzjūtības apliecinājumus: "Eiropas Komisijas un savā vārdā es vēlētos izteikt visdziļāko līdzjūtību Jums un visiem cilvēkiem Latvijā. Domās esmu kopā ar visiem tiem, kurus skārusi šī traģēdija — ar cietušo un bojāgājušo ģimenēm, kā arī ar to cilvēku ģimenēm, kuri dzīvību zaudējuši, glābjot citus."[28] Līdzjūtības nosūtīja arī Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Uzbekistānas, Armēnijas, Krievijas, Ungārijas, Turcijas un daudzu citu valstu vadītāji un Romas pāvests Francisks, kā arī NATO līderis Anderss Fogs Rasmusens.

Labdarības portāls "Ziedot.lv" tūlīt pēc negadījuma atvēra ziedojumu tālruni, atbalstam 21. novembra traģēdijā cietušajiem tika saziedoti gandrīz 1 miljons latu jeb 1 405 096,36 eiro.[29]

Sēru dienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas Ministru kabinets ārkārtas sēdē nolēma izsludināt 23., 24. un 25. novembri par sēru dienām, kad Latvijas valsts karogs paceļams sēru noformējumā un 25. novembrī pulksten 10.00 visā Latvijas Republikas teritorijā ievērojams triju minūšu klusuma brīdis. Arī Igaunijas un Lietuvas valdības nolēma 24. novembri izsludināt kā sēru dienu.[30]

Izmeklēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

21. novembrī Valsts policija sāka kriminālprocesu par iespējamu Krimināllikuma 239. panta 2. daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu — par būvniecības noteikumu pārkāpšanu. Attiecīgajā panta daļā ir runa par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis smagas sekas. Par šādu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Rīgas dome uzdeva Rīgas pilsētas būvvaldei sākt ārpuskārtas pārbaudi visos objektos, kurus būvē SIA Re&Re.[31]

22. novembrī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pēc Ministru prezidenta sasauktās Krīzes vadības padomes sēdes paziņoja, ka policijai ir trīs versijas par traģēdijas iemesliem, kas visas saistītas ar iespējamiem pārkāpumiem būvniecības procesā. Saskaņa ar tām, lielveikala jumta iebrukšanu varēja izraisīt vai nu būvprojektēšanas un būvuzraudzības laikā pieļautās kļūdas, vai pārkāpumi ēkas celtniecības laikā, vai arī otrās kārtas būvdarbu laikā, iekārtojot uz ēkas jumta dārzu un rotaļlaukumu.[32]

23. novembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš Latvijas Televīzijas intervijā skarbi paziņoja, ka "šis ir gadījums, kad ir jāsauc skaidri, tā ir milzīga skaita neaizsargātu cilvēku slepkavība. Tā arī attiecīgi būtu jārīkojas" un daudz kas ir jāmaina pamatos, jo pēc šādām traģēdijām neskaita zīmogus un parakstus, bet tieši atbildīgās personas, kuras ir parakstījušās, nokļūst izmeklēšanas izolatorā. Jāpiesaista neatkarīgi eksperti no ārvalstīm, kuri nav saistīti ar Latvijas būvniecību un nebūtu pieļaujams, ka notikušā izmeklēšana ieilgst.[33] 27. novembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja par atkāpšanos no amata, "uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju".[34]

Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) novembra beigās apturēja sertifikātus Zolitūdes "Maxima" konstrukciju projektētājiem Ivaram Sergetam un Jānim Malcānam, būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam un ēku būvdarbu vadītājiem Staņislavam Kumpiņam, Jevgeņijam Ņesterovičam un Andrejam Kuļešovam, tomēr viņu advokāti apstrīdēja šo lēmumu.[35]

4. decembrī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis paziņoja, ka Zolitūdes traģēdijas lietā liecinieku statusā nopratināti vairāk nekā 110 cilvēki.[36]

2014. gada janvārī Ekonomikas ministrija atzina Latvijas Būvinženieru savienības lēmumu par sertifikātu apturēšanu par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spirodonovs paskaidroja, ka pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem LBS bija tiesības sertifikātus vienīgi anulēt, nevis apturēt. LBS paziņoja, ka ir gatava anulēt sertifikātus tikai diviem no septiņiem speciālistiem, proti, konstruktoram Ivaram Sergetam un ekspertīzes veicējam Andrim Gulbim. Pārējie "Maxima" projektā iesaistītie drīkstot turpināt profesionālo darbību.[37]

2014. gada 11. novembrī Saeima pieņēma lēmumu "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā" izveidošanu. Komisija tika izveidota uz divpadsmit mēnešiem pēc 36 deputātu pieprasījuma.[38]

2015. gada 7. aprīlī Latvijas Valsts policija nosūtīja Latvijas prokuratūrai Zolitūdes traģēdijas lietas materiālus, lūdzot uzrādīt apsūdzību astoņām fiziskām personām. Kopējais kriminālprocesā pieteikto kaitējuma kompensāciju apmērs pārsniedz 5,5 miljonus eiro.[39] Prokurors piecas apsūdzētās personas (būvinženieri Ivaru Sergetu, būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu, arhitektu Andri Kalinku un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu) sauca pie kriminālatbildības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, savukārt trīs personas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu.[40]

Politiski un morāli atbildīgās personas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada 24. augustā Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija noraidīja priekšlikumu pieminēt konkrētas amatpersonas, kas atbildīgas par Zolitūdes traģēdiju.[41]

2015. gada 14. septembrī Saeimas Parlamentārā izmeklēšanas komisija par atbildīgiem atzina piecus politiķus[42] — bijušo premjeru Valdi Dombrovski ("Vienotība"), kā arī bijušos ekonomikas ministrus — Arti Kamparu ("Vienotība") un Danielu Pavļutu ("Reformu partija"), Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru — Juri Pūci ("Latvijas attīstībai") un Anriju Matīsu (Vienotība).[43] Izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā tiks norādīta konkrētu amatpersonu atbildība par Zolitūdes traģēdiju.[44]

2015. gada 21. septembrī Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija pagarināja atbildīgo amatpersonu sarakstu, par komisijas konstatētajiem trūkumiem Rīgas pilsētas pašvaldības izveidotajā būvniecības uzraudzības sistēmā, par politiski un morāli atbildīgiem tika nosaukts Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) un Rīgas Pilsētas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs.[45]

2015. gada 5. oktobrī Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija papildināja par Zolitūdes traģēdiju politiski un morāli atbildīgo personu sarakstu. Komisijas publicētajā galaziņojuma redakcijā valsts līmenī ir iekļautas šādas personas — bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība), bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība), Daniels Pavļuts, finanšu ministrs Einārs Repše ("Latvijas attīstībai"), Andris Vilks (Vienotība), bijušie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāji Guntis Bērziņš (Vienotība), Jānis Reirs (Vienotība) un Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāji Guntis Blumbergs ("Latvijai un Ventspilij"), Vents Armands Krauklis, Andris Bērziņš, Vjačeslavs Dombrovskis un Jānis Ozoliņš, kā arī bijušie ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (Vienotība) un Juris Pūce ("Latvijas attīstībai").[46]

2015. gada 10. novembrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika publicēta Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums. Ziņojuma noslēgumā apkopoti komisijas secinājumi, kādēļ tās ieskatā valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, ir novedusi pie Zolitūdes traģēdijas. Dokumenta saturu veido ievads, būvniecības jomas normatīvais regulējums un uzraudzības sistēma: valsts un pašvaldības dienestu gatavība rīcībai ārtkārtējās situācijās, traģēdijas seku novēršana un kopsavilkums. Kā politiski un morāli atbildīgas personas galaziņojumā minēti bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība), bijušais Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (Vienotība) un Juris Pūce (Latvijas attīstībai), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņa) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.[47]

Vainīgās personas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas Prokuratūra par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinšenieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Kā arī apsūdzēta ir Maxima veikala darbiniece Inna Šuvajeva, kura bija atbildīga par darba drošību veikalā. Prokuratūra šo personu apsūdzībās uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniekam Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļās ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas.[48]

Tiesas process[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada 8. decembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa Ķīpsalas izstāžu hallē trīs tiesnešu sastāvā atklāja pirmo tiesas sēdi tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, kurā apsūdzības prokuratūra cēlusi deviņām personām. Par cietušajiem Zolitūdes traģēdijā atzītas 263 personas. Kopējais pieteikto kompensāciju apmērs ir lielākais Latvijas vēsturē - 155 miljoni eiro. Kopumā uz tiesas sēdi bija sanākuši vairāk nekā 300 cilvēku, bet pēc vairāk nekā četru stundu darba tiesa izlēma atlikt lietas izskatīšanu.[49] Zolitūdes traģēdijas krimināllietu skata koleģiāli vairāku Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnešu sastāvā. Tiesas sastāvs - tiesas sēdes priekšsēdētājs ir Erlens Ernstsons, un ar viņu kopā lietu skata tiesnese Dzintra Zemitāne, tiesnese Aiga Freimane, bet rezerves tiesnesis ir Elīna Leitāne.[50] Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir apzīmēta kā vērienīgākā lieta Latvijas vēsturē.[51]

Pirmā tiesas sēde - galvenais jautājums bija par noraidījumu tiesai. Šīs tiesas priekšsēdētājs Erlens Erstsons un tiesnese Dzintra Zemīte ir pazīstami ar lietā iesaistītajām pusēm, proti, Ernstons ir pazīstams ar apsūdzētā Ivara Sergeta advokātu Arturu Zvejsalnieku un bojā gājušās Dainas Skadmanes un Jāņa Skadmaņa ģimenes locekli Mārci Lioru Skadmani. Savukārt tiesnese Dzintra Zemīte pazīstama ar traģēdijā bojā gājušo ugunsdzēsēju Vilni Šteinīti un viņa ģimeni.[52] Pusēm un prokuroram izsakot viedokļus šajā jautājumā, lietas dalībnieki noraidījumu tiesai nepieteica, pamatojot, ka nešaubās par tiesas tiesneša sastāva objektivitāti.[53] Šajā tiesas sēdē tiesa nolēma nesadalīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas procesu un noteica nākamā gada tiesas sēdes iztiesāšanas datumus līdz pat 2016. gada decembrim.[49][54]

Pilsoniskā līdzdalība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais "Zolitūde 21.11" piemiņas pasākums (plkst. 17.41) 2014. gada 21. novembrī Zolitūdē, Rīgā.

Zolitūdes traģēdijas cietušie un bojāgājušo tuvinieki 2014. gada 17. aprīli nodibināja biedrību "Zolitūde 21.11",[55] kuras galvenais mērķis ir pārstāvēt un aizstāvēt cietušo intereses visos līmeņos un jomās.[56] Biedrības "Zolitūde 21.11" vadītāja ir Regīna Ločmele-Luņova.[57] 2014.gada 24. septembrī biedrība "Zolitūde 21.11" publiski vērsās ar oficiālu vēstuli Nīderlandes karalistes vēstniecībā, lai vērstu uzmanību uz "Homburg Zolitūde" turpmākajiem plāniem,[58] kā arī "Zolitūde 21.11" locekļi nosūtija atklātu vēstuli Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai ("Vienotība"), lai oficiāli uzzinātu, vai Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana ir valdības prioritāte.[59]

Biedrība "Zolitūde 21.11" kopā ar Latvijas Pastu nāca klajā ar projektu izveidot speciālas aploksnes un zīmogu Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai.[60] 2014. gada 20. novembrī pieminot Zolitūdes traģēdijas upurus, Latvijas Pasta centrā "Sakta" notika īpašas Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai veltītas aploksnes zīmogošana. Aploksnē iestrādāts traģēdijā bojāgājušās Dainas Skadmanes veidotā dizaina motīvs "Vēja egle". Pasākumu atklāja Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, pasākumu apmeklēja ap 200 cilvēku.[61] 2014. gada 21. novembrī ar biedrības "Zolitūde 21.11" iniciatīvu tika rīkoti vairāki valsts līmeņa piemiņas pasākumi, viens no tiem bija Ekumēniskais dievkalpojums Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā,[62] Dievkalpojumā piedalījās ērģelniece Jevgēņija Ļisicina un koris "Juventus".[63] Piemiņas pasākums Zolitūdes traģēdijas vietā sākās plkst. 17.41 — laikā, kad 2013. gada 21. novembrī bija noticis lielveikala iebrukums. Pēc klusuma brīža uz debesīm tika novirzīti vairāki spoži prožektoru stari.[64]

2015. gada 21. novembrī, Zolitūdes traģēdijas otrajā gadadienā tika prezentēta grāmata "Atceries Zolitūdi" Rīgas domē, biedrība "Zolitūde 21.11" pārstāvji pateicās un dāvināja piemiņas grāmatu tiem cilvēkiem un organizācijām, kuri 2013. gada 21. novembrī piedalijās glābšanas darbos, kā arī tiem, kuri divu gadu laikā palīdzēja cietušajiem pārvarēt traģēdijas sekas.[65] Grāmatas autori ir bojāgājušo tuvinieki un arī traģēdijā cietušie, kas palikuši dzīvi, kopumā vairāk nekā 120 cilvēku. Grāmata ir trīs daļās: "Tie, kas aizgāja" - stājumi par bojāgājušajiem; "Tie, kas idzdzīvoja" - izdzīvojušo un glābēju atmiņas; "Tie, kas glāba" - glābšanas operāciju dalībnieku (VUGD, NMPD, slimnīcu mediķu, NBS un Zemessardzes karavīru, Rīgas pašvaldības policijas darbinieku) pilns saraksts. Grāmata ir cietojas vākos ar vairāk kā 200 lapaspusēm, un ir izdota gan latviešu, gan krievu valodās. Tajā izmantots liels skaits unikālu ilustrāciju: fotogrāfijas gan no cietušo personīgajiem arhīviem, gan Aleksandra Vinka un Roberta Vīcupa fotogrāfijas no notikuma vietas.[66]

Zolitūdes traģēdijas piemiņas vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zolitūdes traģēdijas pagaidu piemiņas memoriāls, Rīgā Priedaines ielā 20

2015. gada 31. jūlijā Rīgas dome parakstīja līgumu ar "Maxima Latvija" grupa saistīto uzņēmumu "Tineo", saskaņā ar kuru uzņēmums dāvina pašvaldībai savu daļu zemes gabala lielveikala "Maxima" traģēdijas vietā Zolitūdē.[67] 2015. gada 28. augustā Rīgas domes Īpašuma departaments prezentēja četru pagaidu memoriāla ideju skiču variantus.[68] 2015. gada 2. septembrī biedrība "Zolitūde 21.11" izvēlējās traģēdijas piemiņas vietas ideju skici. Pagaidu piemiņas vietu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem plāno izveidot līdz 2015. gada 21. novembrim, kad paiet divi gadi kopš nacionālās traģēdijas.[69] Pagaidu memoriāls tiks izvietots sagruvušā lielveikala teritorijā — tur, kur iepriekš atradās ieeja veikalā.[70] Uz pagaidu piemiņas vietas būs iegravēts uzraksts "2013. gada 21. novembrī šajā vietā Priedaines ielā 20, sagrūstot lielveikalam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vairāki desmiti tika ievainoti. Rīgas pilsētas dome, pieminot Zolitūdes traģēdiju, ir izveidojusi pagaidu piemiņas vietu kā pirmo simbolisko soli tautas piemiņai uz mūžu."[71] Pagaidu piemiņas vietu Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Rīgā, Priedaines ielā 20, par 41 322 eiro, izbūvēs AS "Būvuzņēmums restaurators".[72]

2015. gada 21. novembrī Zolitūdes traģēdijas piemiņas otrajā gadadienā traģēdijas vietā, Rīgā Priedaines ielā 20, ar dievkalpojumu pieminēja bojāgājušos un atklāja pagaidu memoriālu. Memoriāls teritorijā tika izvietots uz pagaidu laiku, bet pēc visas teritorijas pārņemšanas Rīgas pašvaldības īpašumā tiks rīkots konkurss pastāvīgas piemiņas vietas izveidei. Traģēdijas otrajā gadadienā neilgi pirms plkst. 18.00 izskanēja Toma Barona-Lūķa un Martas Rivotas veltījums traģēdijas bojāgājušajiem - dziesma "Eņģeļu koris". Pagaidu memoriāla atklāšanā piedalijās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Rīgas domes vadība, veirākas amatpersonas, traģēdijas upuru piederīgie, cietušie un sabiedrības locekļi.[73]

Biedrība "Zolitūde 21.11" ir paredzējusi kopā ar sadarbības partneriem izveidot muzeja ekspozīciju par Zolitūdes traģēdiju, to paredzēts veikt līdz 2016. gadam.[74]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ģenerālprokurors par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu: Sunim ir pāri, palikusi tikai aste». tvnet.lv. 2014. gada 16. janvārī. Skatīts: 2014. gada 22. oktobrī.
  2. 2,0 2,1 «Noticis trešais nogruvums; Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 54». Apollo.lv. 2013. gada 23. novembrī. Skatīts: 2013. gada 25. novembrī.
  3. «Baisā traģēdija 'Maxima' – lielākā kopš neatkarības atjaunošanas». Delfi.lv. 2013. gada 22. novembrī. Skatīts: 2013. gada 22. novembrī.
  4. ««Maxima» traģēdija – lielākā kopš neatkarības atgūšanas». Lsm.lv. 2013. gada 22. novembrī. Skatīts: 2013. gada 26. novembrī.
  5. ««France Presse»: Upuru ziņā trešā lielākā nelaime Eiropā gandrīz 20 gadu laikā». Lsm.lv. Skatīts: 2013-11-25.
  6. Apollo. «Izglābušies «Norvik Bankas» darbinieki, kas pēc pirmās trauksmes saņēmuši norādījumu evakuēties». Apollo.lv. Skatīts: 2013-11-25.
  7. «Pasniegtas Latvijas arhitektūras gada balvas». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 22. novembrī.
  8. «Konkursa "Gada labākā būve Latvijā 2011" laureātu vidū - Biržas ēkas rekonstrukcija un daudzdzīvokļu mājas Rīgā». ABC.LV. 2012-03-30. Skatīts: 2013-11-25.
  9. «Veikalā «Maksima» iegrūst jumts; vismaz 18 upuri». Tvnet.lv. 2013. gada 21. novembrī. Skatīts: 2013. gada 22. novembrī.
  10. LETA. «Nevar izslēgt, ka pārkāpumi uz 'Maxima' jumta pieļauti trešdien vai ceturtdien, pieļauj būvuzraugs». Delfi.lv, 2013. gada 22. novembrī. Skatīts: 2013. gada 26. novembrī.
  11. Apollo. ««Maxima» skaidro, kāpēc nenotika evakuācija». Apollo.lv. Skatīts: 2013-11-25.
  12. «Traģēdija Zolitūdē: VUGD atspēko dažas nepatiesības». Delfi.lv. Skatīts: 2013. gada 29. novembrī.
  13. «Traģiskā nakts pie sagruvušās 'Maxima' Zolitūdē. Teksta tiešraides arhīvs». Delfi.lv. 2013. gada 23. novembrī. Skatīts: 2013. gada 29. novembrī.
  14. VUGD. «‏@ugunsdzeseji: Palikuši vēl 80m2, bet tie sarežģītākie...». Twitter.com. Skatīts: 2013. gada 25. novembrī.
  15. «papildināts (18:57) - Zolitūdes Maximai trešo reizi iebrūk jumts». Diena.lv. 2013. gada 23. novembrī. Skatīts: 2013. gada 25. novembrī.
  16. DELFI. «Trešais nogruvums 'Maxima' traģēdijas vietā. Sestdienas notikumu kopsavilkums». Delfi.lv. Skatīts: 2013-11-25.
  17. LETA. «Zolitūdē traģiski bojā gājušo sarakstu nepublicēs». Puaro.lv, 2013. gada 22. novembrī. Skatīts: 2013. gada 26. novembrī.
  18. «Publisko Zolitūdē bojāgājušo personu sarakstu». La.lv. 2013-11-21. Skatīts: 2013-11-25.
  19. «VUGD publisko bojāgājušo kolēģu vārdus un izsaka līdzjūtību ģimenēm». Delfi.lv. 2013. gada 22. novembrī. Skatīts: 2013. gada 22. novembrī.
  20. «Zolitūdes traģēdijā dzīvību zaudējusi arī kāda Armēnijas pilsone». Diena.lv. Skatīts: 2013-11-25.
  21. DELFI. «'Maxima' traģēdijā bojā gājuši divi Krievijas pilsoņi». Delfi.lv. Skatīts: 2013-11-25.
  22. «Zolitūdes traģēdijā bojā gājusi jauna, talantīga māksliniece Daina Skadmane un viņas tēvs». Focus.lv. Skatīts: 2015-09-15.
  23. «Zolitūdes traģēdijā bojā gājušo personu saraksts | Ziņas | TVNET». Tvnet.lv. Skatīts: 2015-10-27.
  24. «Bijušais deputāts Burvis Zolitūdes traģēdijā zaudēja dēlu». Kasjauns.lv. Skatīts: 2015-10-27.
  25. DELFI. «'Maxima' traģēdijas izglābšanās stāsts: divi briti izrāpušies no sagruvušās ēkas». Delfi.lv. Skatīts: 2013-11-25.
  26. DELFI. «'Maxima' traģēdijā vecākus zaudējuši 16 bērni, trīs – gan mammu, gan tēti». Delfi.lv. Skatīts: 2013-11-25.
  27. http://atceries.lsm.lv
  28. «Ziņojums no Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu Latvijas Republikas prezidentam Andrim Bērziņam, sakarā ar lielveikala jumta sabrukumu Rīgā». Europa.eu. 2013. gada 22. novembrī. Skatīts: 2013. gada 26. novembrī.
  29. «Atbalsts 21. novembra traģēdijā cietušajiem». Ziedot.lv. Skatīts: 2014. gada 15. janvārī.
  30. Dziļā līdzjūtībā par traģēdiju Zolitūdē 23., 24. un 25.novembrī Latvijā sēru diena LV portāls 22.11.2013
  31. Veikalā Maxima traģēdiju izraisījis zālājs uz jumta? LETA/BNS 2013. gada 22. novembrī
  32. «'Maxima' traģēdija: policijai ir trīs versijas par nelaimes iemesliem». Delfi.lv. 2013. gada 22. novembrī. Skatīts: 2013. gada 26. novembrī.
  33. «'Maxima' traģēdija ir masu slepkavība, uzskata Valsts prezidents». Delfi.lv. 2013. gada 23. novembrī. Skatīts: 2013. gada 26. novembrī.
  34. Lāsma Grundule. «Dombrovskis atkāpjas no amata - VIDEO». Diena.lv, 2013. gada 27. novembrī. Skatīts: 2013. gada 27. novembrī.
  35. Atjauno sertifikātus pieciem Zolitūdes “Maxima” projektā iesaistītajiem žurnals Ir 2014. gada 12. janvārī. Atjaunināts: 2014. gada 15. janvārī.
  36. Zolitūdes traģēdijas lietā nopratināti vairāk nekā 110 liecinieki LETA 2013. gada 4. decembrī. Atjaunināts: 2014. gada 15. janvārī.
  37. Atklājas šokējoši fakti par "Maximas" traģēdiju LETA 2014. gada 13. janvārī. Atjaunināts: 2014. gada 15. janvārī.
  38. Izstrādātsmendo. «Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijai sava mājaslapa». Saeima.lv. Skatīts: 2015-09-15.
  39. DELFI. «Zolitūdes traģēdijas krimināllietu tiesai plāno nodot līdz traģēdijas gadadienai». Delfi.lv, 2015-09-09. Skatīts: 2015-09-15.
  40. Latvijas tiesās tiek izskatītas astoņas Zolitūdes traģēdijas civilprasības LETA 2015. gada 27. jūnijā
  41. LETA. «Noraida priekšlikumu pieminēt konkrētu amatpersonu atbildību par Zolitūdes traģēdiju». Apollo.tvnet.lv. Skatīts: 2015-09-15.
  42. DELFI. «Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana: komisija par atbildīgiem atzīst piecus politiķus». Delfi.lv. Skatīts: 2015-09-15.
  43. «Par politiski atbildīgajiem Zolitūdes traģēdijā nosaka Dombrovski un bijušos ekonomikas ministrus». Lsm.lv. Skatīts: 2015-09-15.
  44. LETA. «Komisijas gala ziņojumā norādīs konkrētu amatpersonu atbildību par Zolitūdes traģēdiju». Tvnet.lv. Skatīts: 2015-09-15.
  45. «Deputāti par morāli atbildīgiem Zolitūdes traģēdijā atzīst arī Ušakovu un Vircavu /». Lsm.lv. 2015-09-21. Skatīts: 2015-10-27.
  46. DELFI. «Zolitūdes traģēdijas galaziņojums: Kā atbildīgās norāda 16 personas - DELFI». Delfi.lv, 2015-10-05. Skatīts: 2015-10-27.
  47. http://www.delfi.lv/news/national/politics/oficiali-publicets-komisijas-galazinojums-zolitudes-tragedijas-lieta.d?id=46697969
  48. http://nra.lv/latvija/157537-sak-tiztiesat-zolitudes-tragedijas-kriminallietu.htm
  49. 49,0 49,1 http://www.delfi.lv/news/national/criminal/verienigaka-lieta-latvijas-vesture-tiesa-atliek-zolitudes-tragedijas-kriminalprocesu.d?id=46807037
  50. http://nra.lv/latvija/157564-tiesnesi-lemj-skatit-zolitudes-tragedijas-kriminallietu-un-sevi-neatstata.htm
  51. http://nra.lv/latvija/157544-kalnmeiers-augsta-iespejamiba-ka-zolitudes-tragedijas-kriminallieta-tiesas-process-sodien-nenotiks.htm
  52. http://skaties.lv/latvija/foto-zolitudes-tragedijas-tiesa-pulcejusi-vairak-neka-200-cilveku/
  53. http://www.ir.lv:889/2015/12/8/kalnmeiers-pielauj-ka-zolitudes-tragedijas-kriminallieta-tiesas-process-sodien-nenotiks
  54. http://www.la.lv/zolitudes-tragedijas-lietu-turpinas-iztiesat-marta/
  55. «Biedrība «Zolitūde 21.11». / Lsm.lv. Skatīts: 2015-10-27.
  56. DELFI. «Zolitūdes traģēdijā cietušie nodibina biedrību 'Zolitūde 21.11.' - DELFI». Delfi.lv, 2014-04-17. Skatīts: 2015-10-27.
  57. DELFI. «Ločmele-Luņova gatava vadīt Zolitūdes traģēdijas parlamentāro izmeklēšanu - DELFI». Delfi.lv, 2014-11-11. Skatīts: 2015-10-27.
  58. ««Zolitūde 21.11» vēršas pie Nīderlandes karaļa par «Homburg» plāniem traģēdijas vietā /». Lsm.lv. 2014-09-24. Skatīts: 2015-10-27.
  59. LETA. ««Zolitūde 21.11» vēlas uzzināt, vai traģēdijas joprojām ir valdības darba prioritāte | Ziņas | TVNET». Tvnet.lv. Skatīts: 2015-10-27.
  60. «Latvijas Pasts izdod speciālu aploksni, pieminot Zolitūdes traģēdiju». Pasts.lv. 2014-11-13. Skatīts: 2015-10-27.
  61. «Zīmogo Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņai veltītu aploksni /». Lsm.lv. 2014-11-20. Skatīts: 2015-10-27.
  62. «Mācītājs Rubenis: Zolitūdes traģēdija – baisa ilustrācija alkatībai | LA». La.lv. Skatīts: 2015-10-27.
  63. «Atceres pasākumos pieminēs Zolitūdes traģēdijā bojāgājušos /». Lsm.lv. 2014-11-21. Skatīts: 2015-10-27.
  64. 2014. gada 22. novembris 09:56. «Simtiem cilvēku Zolitūdē pieminēja treģēdijas upurus». db.lv. Skatīts: 2015-10-27.
  65. http://www.diena.lv/foto/redakcijas-foto/latvija/foto-tragedijas-gadadiena-gramatu-atceries-zolitudi-davina-amatpersonam-un-vienkarsiem-cilvekiem-14119996
  66. http://www.delfi.lv/news/national/politics/tragedijas-otraja-gadadiena-prezente-gramatu-atceries-zolitudi.d?id=46744967
  67. BNS. «Rīga dāvinājumā saņem daļu zemes Zolitūdes traģēdijas vietā». Apollo.tvnet.lv. Skatīts: 2015-09-15.
  68. DELFI. «Video: Pagaidu piemiņas vietai Zolitūdes traģēdijā piedāvātas četras idejas». Delfi.lv, 2015-08-28. Skatīts: 2015-09-15.
  69. DELFI. «Biedrība 'Zolitūde 21.11' izvēlējusies traģēdijas piemiņas vietas ideju skici». Delfi.lv, 2015-09-02. Skatīts: 2015-09-15.
  70. DELFI. «Pagaidu memoriālu Zolitūdes traģēdijas vietā par 41 300 eiro būvēs 'Būvuzņēmums restaurators' - DELFI». Delfi.lv, 2013-11-21. Skatīts: 2015-10-27.
  71. TVNET/BNS/Panorāma. «Vienojas par Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izskatu». Tvnet.lv. Skatīts: 2015-09-15.
  72. 2015. gada 17. septembris 16:50. «Pagaidu memoriālu Zolitūdes traģēdijas vietā par 41 300 eiro būvēs AS Būvuzņēmums restaurators». db.lv, 2013-11-21. Skatīts: 2015-10-27.
  73. http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/zolitudes-tragedijas-otraja-gadadiena-piemin-bojagajusos-un-atklaj-memorialu.a156024/
  74. DELFI. «Biedrība ekspozīciju par traģēdiju varētu izveidot nākamgad». Delfi.lv, 2015-09-06. Skatīts: 2015-09-15.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]