Anvars Sādāts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Anvars Sadats)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Anvars Sādāts

Anvars Sādāts (arābu: محمد أنورالسادات, Muhammed Anwar as Sādāt) bija ēgiptiešu militārais un politiskais darbinieks, Ēģiptes trešais prezidents no 1970 gada 15. oktobra līdz 1981. gada 6. oktobrim. 1978. gadā kopā ar Izraēlas premjerministru Menahemu Beginu saņēma Nobela Miera prēmiju.[1]

Agrīnā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1918. gada 25. decembrī, trīspadsmit bērnu ģimenē. Viņa tēvs bija ēģiptietis, māte sudāniete. 1938. gadā Sādāts pabeidza Karalisko Militāro akadēmiju. Savu militāro karjeru viņš uzsāka toreiz britu kontrolē esošajā Sudānā, kur viņš satika Gamelu Abdelu Naseru. Kopā ar Naseru un vēl vairākiem jauniem virsniekiem viņš izveidoja slepeno Brīvo virsnieku revolucionāro organizāciju, kas bija vērsta pret Britu impērijas kontroli un Ēģiptē pastāvošo monarhiju.

Otrā pasaules kara laikā Sādāts atradās cietumā par mēģinājumiem iegūt fašistu un nacistu atbalstu Brīvo virsnieku pret-britu aktivitātēm. 1952. gadā viņš piedalījās valsts apvērsumā, kurā tika gāzts karalis Faruks I un izveidota Ēģiptes republika.

No 1960. līdz 1968. gadam Sādāts bija parlamenta priekšsēdētājs. 1964. gadā, pēc tam kad Sādāts bija ieņēmis virkni amatu valdībā, Nasers viņu iecēla par viceprezidentu. Šajā amatā viņš atradās līdz 1966. gadam, un atkal no 1969 līdz 1970. gadam. Pēc Nasera nāves, Sādāts kļuva par prezidentu.

Prezidents[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nasera tuvākie līdzgaitnieki neiebilda pret Sādātakļūšanu par prezidentu, jo uzskatīja viņu par lojālu un visiem pieņemamu izvēli. Sešus mēnešus pēc nākšanas pie varas, Sādāts uzsāka "Koriģējošo revolūciju" un atbrīvojās no Nasera sekotājiem.

Sādāts saprata, ka Izraēlas vēlme slēgt mieru ar Ēģipti ir atkarīga no Ēģiptes militārā spēka, kas pēc Sešu dienu kara 1967. gadā tika uzskatīts par ļoti zemu. Izraēla par lielu draudu uzskatīja arī daudzu tūkstošu PSRS militāro speciālistu klātbūtni Ēģiptē. Šo iemeslu dēļ Sādātss izraidīja PSRS militārpersonas un uzsāka armijas kaujas spēju uzlabošanu, lai gatavotos jaunam karam ar Izraēlu.

1973. gada 6. oktobrī Ēģipte kopā ar Sīriju uzbruka Izraēlai, sākās Jom Kipur karš. Pirmajās kara dienās Ēģiptei, izmantojot pārsteigumu un pārspēku, izdevās šķērsot Suecas kanālu un pavirzīties apmērām 15 kilometrus Sīnāja pussalas iekšienē. Taču Izraēlas armija ātri sakoncentrējās pretuzbrukumam, un jau 22. oktobrī trīs Izraēlas divīzijas Ariela Šarona vadībā bija pārcēlušās Suecas kanāla otrā krastā un no aizmugures ielenkušas Ēģiptes Trešo armiju. Drīz tika noslēgts pamiers un karadarbība pārtraukta.

Ēģiptes uzbrukums
Izraēlas pretuzbrukums

Ēģiptes uzvaras pirmajās kara dienās padarīja Sādātu par varoni un atjaunoja Ēģiptes prestižu. Karš arī piepildīja Sādāta cerības par mieru. 1977. gada 19. novembrī Sādāts kļuva par pirmo arābu līderi kurš apmeklējis Izraēlu un uzrunāja parlamentu - Knesetu. 1978. gadā ASV tika noslēgts Kempdeividas miera līgums starp Ēģipti un Izraēlu. Par šo līgumu Sādāts un Izraēlas premjerministrs Menahems Begins saņēma Nobela Miera prēmiju.

Miera līgums bija ļoti nepopulārs arābu un musulmaņu valstīs. Līgumu uzskatīja par arābu, palestīniešu un Nasera ideju nodevību. 1979. gadā Ēģipte tika izslēgta no Arābu līgas un tās galvenais birojs tika pārcelts no Kairas uz Tunisu. Kā noteikts miera līgumā, Izraēla pakāpeniski atstāja Sīnāja pussalu un atdeva pilnīgu kontroli pār to Ēģiptei 1982. gada 25. aprīlī.

Atentāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējos savas valdīšanas gados Sādāts daudzo korupcijas skandālu dēļ strauji zaudēja popularitāti. 1981. gada septembrī tika apcietināta vesela virkne režīma oponentu — intelektuāļi, dažādu politisko partiju pārstāvji — komunisti, Nasera sekotāji, islāmisti, kopti — kopumā ap 1600 cilvēki.

1981.gada 6. oktobrī Kairā, gadskārtējās militārās parādes laikā, Sādātu nošāva kareivji, kas bija pagrīdes "Islamiskā džihāda" biedri.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «The Nobel Peace Prize 1978». Nobel Foundation.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi
Priekštecis:
Amnesty International
Nobela Miera prēmija
1978. gads
kopā ar Menahemu Beginu
Pēctecis:
Māte Terēze