Arnolds Kurše

Vikipēdijas lapa
Arnolds Kurše
Pulkveža formā (1939)
Pulkveža formā (1939)
Personīgā informācija
Dzimis 1896. gada 7. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rucavas pagasts, Grobiņas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1953. gada 16. maijā (57 gadi)
Valsts karogs: Krievijas PFSR Mariinskas soda nometne, Kemerovas apgabals, Krievijas PFSR (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Milda Austriņa
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālis
Dienesta laiks 1915—1918
1919—1940
1940
Valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija, Krievijas Republika, Padomju Krievija
Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra armija
Komandēja 4. Valmieras kājnieku pulks
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas

Arnolds Kurše (1896—1953) bija latviešu virsnieks, Vidzemes divīzijas komandiera vietnieks, ģenerālis (1940).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1896. gada 7. janvārī Rucavas pagastā zemnieku ģimenē, mācījās Liepājas pilsētas reālskolā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada oktobrī Kurše iestājās Krievijas impērijas armijā un tika nosūtīts uz Gatčinas karaskolu. No 1916. gada decembra viņš dienēja Latviešu strēlnieku rezerves pulkā.

1918. gada janvārī podporučiks A. Kurše demobilizējās un atgriezās vecāku mājās Kurzemē. 1919. gada jūnija sākumā virsleitnantu A. Kurši ieskaitīja 2. (5.) Cēsu kājnieku pulkā, un viņš piedalījās Cēsu kaujās, tad Bermontiādes un Latgales atbrīvošanas cīņās. 1919. gada decembrī viņu paaugstināja par kapteini.

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām kapteinis Kurše 1923. gadā papildinājās militārajos kursos, 1926. gadā kļuva par Kurzemes divīzijas štāba priekšnieka p.i. un pabeidza Virsnieku akadēmiskos kursus un 1929. gadā kļuva par Latgales divīzijas štāba priekšnieku. Bija 11. Dobeles kājnieku pulka komandiera p.i. (1937) un 10. Aizputes kājnieku pulka komandiera p.i. (1939).

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūlijā Kurši iecēla par 4. Valmieras kājnieku pulka komandieri un augustā par Vidzemes divīzijas komandiera palīgu, paaugstinot ģenerāļa pakāpē.

Pēc Latvijas armijas likvidēšanas oktobrī ģenerāli Kurši atvaļināja no dienesta armijā, un viņš pārcēlās uz dzīvi Pļaviņās. Vācu okupācijas laikā pulkvedis A. Kurše bija 18. Kurzemes kārtības dienesta (policijas) bataljona komandieris (1942), vēlāk Rīgas 12. policijas iecirkņa priekšnieks un Rīgas jūras ostas ūdens policijas priekšnieka palīgs.

1943. gadā viņš pārgāja civilā darbā, pēc kara beigām dzīvoja Ventspilī, kur 1952. gada janvārī viņu apcietināja un notiesāja uz 25 gadiem. Miris 1953. gada 16. maijā Mariinskas soda nometnē Kemerovas apgabalā Sibīrijā.[1]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas armijas augstākie virsnieki (1918-1940), biogrāfiska vārdnīca (sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis); Latvijas Valsts vēstures arhīvs. ISBN 9984-510-17-4

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ģenerālis Arnolds Kurše (1896–1953)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. novembrī. Skatīts: 2021. gada 21. novembrī.