Augusts Ernests Misiņš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par ģenerāli Misiņu. Par citām jēdziena Misiņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Augusts Ernests Misiņš
Krievijas impērijas armijā
Krievijas impērijas armijā
Personīgā informācija
Dzimis 1863. gada 21. decembrī
Flag of Russia.svg Krievijas Impērija, Annenieku pagasts
Miris 1940. gada 8. jūlijā (76 gadi)
Karogs: Latvija Latvija, Rīga
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālis
Valsts Flag of Russia.svg Krievijas Impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes armija
Kaujas darbība Krievijas—Japānas karš[1]
Pirmais pasaules karš
Latvijas brīvības cīņas
Izglītība Kijevas junkurskola, Maskavas ģenerālštāba akadēmija

Augusts Ernests Misiņš (1863. gada 21. decembris1940. gada 8. jūlijs) bija latviešu strēlnieku virsnieks. Viens no retajiem latviešiem, kurš ieguva, Krievijas impērijas armijā dienot, ģenerālmajora pakāpi. Pirmais ģenerālis Latvijas armijā.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Dobeles apriņķa Annenieku pagastā zemnieku ģimenē. Pirmo izglītību ieguvis pašmācības ceļā. 1884. gadā iestājās brīvprātīgi Krievijas impērijas armijā, kur savu karadienestu uzsāka 42. rezerves bataljonā. 1885. gadā iestājās Kijevas junkurskolā, kuru pabeidza 1888. gadā, kā podpraporščiks. Pēc tam dienēja 30. rezerves bataljonā. 1889. gadā paaugstināts par podporučiku. Tajā pašā gadā pārcelts uz Novogeorgijevskas cietokšņa kājnieku bataljonu. 1894. gadā paaugstināts par podporučiku. 1896. gadā iestājies Ģenerālštāba akadēmijā, bet nākamajā gadā tika izslēgts, jo viņš nebija nokārtojis vajadzīgos pārbaudījumus. 1898. gadā no jauna iestājies Ģenerālštāba akadēmijā. Nākamajā gadā pabeidza mācības, nokārtojot divus kursus. Pēc tam dienēja 1. kājnieku pulkā un nedaudz vēlāk 2. kājnieku pulkā. 1901. gada aprīlī paaugstināts par štābskapitānu un nosūtīts dienestā uz Pieamūras kara apgabala štābu. Tā paša gada decembrī paaugstināts par kapitānu. 1902. gadā pārcelts uz 21. Austrumsibīrijas strēlnieku pulku. 1905. gadā paaugstināts apakšpulkveža dienesta pakāpē, bet 1910. gadā pulkveža dienesta pakāpē.

Pirmajā pasaules karā tika iecelts par 12. Sibīrijas kājnieku pulka komandieri, bet vēlāk par brigādes komandieri 79. divīzijā. 1916. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru. Novembrī iecelts par 1. latviešu strēlnieku brigādes komandieri. Ziemassvētku kaujās komandēja apvienoto latviešu strēlnieku divīziju. 1917. gada beigās atstāja armijas rindas. Sava dienesta laikā tika apbalvots ar daudziem ordeņiem. Pēc tam Arhangeļskā bija Lielbritānijas sakaru virsnieks. Turpat mēģināja organizēt latviešu vienības, tomēr neveiksmīgi. Evakuējies kopā ar britiem uz Angliju.

1919. gada martā no Londonas ieradies Latvijā. 24. martā tika iecelts par Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Galvenā štāba priekšnieku. Dienestā ieskaitīts ģenerāļa dienesta pakāpē, tādējādi viņš bija pirmais Latvijas armijā, kuram tika piešķirta šī augstākā dienesta pakāpe. Jūlijā tika iecelts par virsnieku morāliskā stāvokļa uzlabošanas un novērtēšanas komisijas priekšsēdētāju. Septembrī ieņēma reizē arī reglamenta un instrukciju tulkošanas un pārstrādāšanas komisijas priekšsēdētāja amatu. No 1919. gada 11. augusta bija armijas inspektors. 1920. gada 5. janvārī sakarā ar nesaskaņām ar valdību un atsevišķiem augstākajiem virsniekiem atvaļinājies no dienesta pēc paša vēlēšanās.[1]

Pēc atvaļināšanās pārcēlās uz Igauniju, kur dzīvoja Valgā. Tur Misiņš dzīvoja pieticīgi, tomēr vēlāk viņam tika piešķirta saimniecība Latvijā, kaut arī viņš nebija nodienējis vajadzīgo laiku Latvijas armijā un bija par vecu, lai tiktu atkal ieskaitīts dienestā. 1940. gada 8. jūlijā, Rīgas kara slimnīcā, Augusts Misiņš aizgāja aizsaulē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 "Latvijas ģenerāļi (1918-1940):armijas komandieri un štāba priekšnieki" Rihards Treijs (2006. g.) 115. lpp. ISBN 9984-731-78-2

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]