Auseklis (dzejnieks)

Auseklis;
Personīgā informācija
Dzimis	1850. gada 18. septembrī ; Valmieras apriņķa Ungurpils pagasta "Sīpolos", Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miris	1879. gada 6. februārī (28 gadi); Sanktpēterburga, Krievijas Impērija
Vecāki	Jēkabs Krogzemis, Anna Dreimane
Brāļi	Mārtiņš, Andrejs, Jānis
Māsas	Eda, Liena
Literārā darbība
Pseidonīms	Auseklis
Nodarbošanās	skolotājs
Valoda	latviešu
Rakstīšanas laiks	1872—1879
Žanri	dzeja
Slavenākie darbi	"Gaismas pils"
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (vecajā ortogrāfijā: Krogsemju Mikus, Michael Krogsen;^[1] dzimis 1850. gada 18. septembrī, miris 1879. gada 6. februārī), bija latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists. Pirmās latviešu tautiskās atmodas ideju paudējs.

Biogrāfija

Dzimis 1850. gada 18. septembrī saimnieka ģimenē Ungurpils Sīpolos.

Mācījies Alojas draudzes skolā, vēlāk — Ērgļu draudzes skolā, te iepazinies ar Jurjānu ģimeni un ar jaunlatviešu idejām. No 1868. līdz 1871. gadam mācījies Jāņa Cimzes skolotāju seminārā Valkā, aizrāvies ar Rietumeiropas literatūru un Apgaismības filozofiju.

1871. gadā sācis strādāt Jaunpiebalgas draudzes skolā, bet konfliktu dēļ ar mācītāju no turienes aizgājis un darbu turpinājis Cēsu draudzes skolā, pēc tam ieguvis darbu Lielvārdē, kur iesaistījies sabiedriskajā dzīvē — rīkojis teātra izrādes, piedalījies 1. Vispārējos dziesmu svētkos. Dedzīgās sabiedriskās darbības un dumpīgās dzejas dēļ atkal radušies konflikti ar vietējo mācītāju.

Mēģinājis iegūt darbu Vecpiebalgā, kur darbojās aizrautīgais nacionālās atmodas darbinieks Kronvaldu Atis, bet tas nav izdevies. Mēģinājis saistīties ar Riharda Tomsona fabrikas skolu Rīgā.

1873. gada Ziemassvētkos Ogresgala pagasta "Vecuteļu" māju saimes istabā sniedza Lielvārdes novada zemniekiem pirmos priekšstatus par teātri. Par aktieriem izrādē "Mikus" iesaistīja lielvārdiešus un ogresgaliešus.^[2]^[3]

1874. gadā Latvijā vairs darbu atrast nevarēdams, devies uz Pēterburgu. Arī mainījis darba vietas, taču literārā darbība nav pārtrūkusi. Nozīmīga bijusi iepazīšanās ar komponistu un dzejnieku Baumaņu Kārli. Auseklis darbojies satīriskajā žurnālā "Dunduri".

1878. gada decembrī saslima ar vēdera kaiti, no kuras šķietami izveseļojās, taču 1879. gadā saslima atkārtoti, bet nu jau daudz smagākā formā — ar izsitumu tīfu, ko slimnīcā vispirms nepareizi diagnosticēja kā vēdertīfu, bet pēc tam kā melnās bakas. Miris Pēterburgā, no kurienes par saziedotiem līdzekļiem pārvests uz Rīgu un apbedīts Alojas kapos. Gan Varšavas stacijā Pēterburgā, gan sagaidot Rīgā no Ausekļa atvadījās liels cilvēku skaits.^[4] 1898. gadā Alojā uzcelts piemineklis.

Publikācijas

Viņa dzejā runā jauna tauta, kas sevī jūt neizsīkstošus spēkus, ko vēl šaubu rūsa nav skārusi un lielas vilšanās nav nogurdinājušas, tauta, kas grib sev radīt spožu nākotni.

Zenta Mauriņa

Pirmā publikācija — "Kuplejas no bizmaņiem" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1872. gadā. Visnozīmīgākais ir Ausekļa devums dzejā kā tautiskās atmodas ideju paudējā (dzejolis "Gaismas pils"). Plaši izmanto folkloras motīvus, dzeja ir tēlaina, spilgta, emocionāla. Satīriskā dzeja izsmej tumsonību, pārvācošanos, gara trulumu, apkaro muižniecību.

Dzejas

"Dzeijas no Ausekļa" (1873)
"Ozolu vaiņaki" (1875)
"Dzeiju otrā grāmata" (1888)

Sakārtoti krājumi

"Paidagoģiska gada grāmata" (1876)
"Baltijas gruntnieku, saimnieku, pagasta valdību u.c. kalendārs 1879. gadam"

Satīra Ausekļa idejiskajā vadībā un līdzdarbībā

"Jauni dunduri" (1875)
"Dunduru pēcnākami" (1876)
"Dunduru padēli" (1877)
"Dundurs pats" (1878)

Izlases un raksti

"Izlase" (1955)
"Gaismas pils" (1975)
Raksti 2 daļās (1888)
Kopoti raksti (1923)

Atsauces

↑ Ausekļa rakstu izlase. Jāņa Lapiņa redakcijā. P/S "Zemnieka domas" izdevums Rīgā (gads nav norādīts, 1920.—1930. gadi); 15. lpp
↑ Pēteris Apinis. "100 Latvijas personību". Rīga : Nacionālais apgāds/Latvijas Avīze, 2006. 32; 33. lpp. ISBN 9789984262697.
↑ Jānis Kalniņš. "Auseklis:biogrāfisks romāns". Rīga : Liesma, 1981. 181.—186.. lpp.
↑ Viesturs Sprūde. «1879. gada 13. janvārī. Ausekļa slimība, no kuras neatlaba». Latvijas Avīze, 2018. gada 13. janvāris. Skatīts: 2018. gada 13. janvārī.^{[novecojusi saite]}

Literatūra

Auseklis // Teodors Zeiferts (red.): Latviešu rakstniecības vēsture, publicēta portālā ailab.lv
Modināšanas literatūra – par Ausekli Latvijas Literatūras centra mājaslapā
Krogzemis Miķelis (Auseklis) // Alojas novada ievērojamākie cilvēki vietnē web.archive.org saglabātajā aloja.lv mājaslapā
Jūlijs Vecozols: Varoņgars Ausekļa dzejā Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. // Lāčplēsis № 7, 11.11.1939, 24.–27. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Auseklis.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Ausekļa "Dzeijas" portālā letonika.lv
Gaismas pils youtube.com

Wikisource ir vairāk informācijas par šo tēmu. Skatīt Auseklis

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Ausekļa rakstu izlase. Jāņa Lapiņa redakcijā. P/S "Zemnieka domas" izdevums Rīgā (gads nav norādīts, 1920.—1930. gadi); 15. lpp

[2] Pēteris Apinis. "100 Latvijas personību". Rīga : Nacionālais apgāds/Latvijas Avīze, 2006. 32; 33. lpp. ISBN 9789984262697.

[3] Jānis Kalniņš. "Auseklis:biogrāfisks romāns". Rīga : Liesma, 1981. 181.—186.. lpp.

[4] Viesturs Sprūde. «1879. gada 13. janvārī. Ausekļa slimība, no kuras neatlaba». Latvijas Avīze, 2018. gada 13. janvāris. Skatīts: 2018. gada 13. janvārī.^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]

[3]

[4]