Gaismas pils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dziesmas "Gaismas pils" sākuma notis.
Šis raksts ir par Jāzepa Vītola kora dziesmu. Par ēku skatīt rakstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka

Gaismas pils ir latviešu kora dziesma. Tās mūziku sarakstījis Jāzeps Vītols, bet vārdu autors ir Auseklis. Tā ir dziesma, kas visvairāk reižu tikusi iekļauta Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programmā.

Dziesma ir mi minorā, 4/4 taktsmērā, strofu formā. Tā sacerēta piecbalsīgam jauktajam korim ar balsu dalījumu: soprāni, alti, tenori, pirmie basi un otrie basi.

Jāzepa Vītola "Gaismas pils" ir vienlaikus latviešu klasiskās mūzikas rītausmas, paša Vītola kormūzikas un arī Dziesmu svētku simbols. Trijos svētkos diriģēja pats Vītols (diriģents Ernests Brusubārda atceras, ka, diriģējot "Gaismas pili", meistars "nekad nav zaudējis nepieciešamo mieru un līdzsvaru, kas bieži vien atgadās ar daudziem citiem diriģentiem".) No biežāk diriģējušajiem jānosauc Paulu Jozuus, Leonīdu Vīgneru un Imantu Kokaru, taču absolūtais "Gaismas pils" maestro tituls, pēc kopkora domām, piešķirams Haraldam Mednim. 1980. gadā, kad Mežaparka estrādē sēdēja komponista atraitne Annija Vītola, dziesma Haralda Medņa vadībā izskanēja trīs reizes. Ir pat uzskats, ka trešā atmoda sākās jau ar 1985. gada Dziesmu svētkos dziedāto Vītola un Ausekļa šedevru.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziesmas teksts ņemts no Ausekļa dzejoļa "Kurzemes teika", taču divi panti no tā svītroti. Dzejolim mūziku jau agrāk bija komponējis Baumaņu Kārlis (krājumā “Dziesmu vītols”, 1877).

Vītola "Gaismas pils" ir uzrakstīta 1899. gada 21. jūnijā (vienas dienas laikā) Pleskavas guberņas Zarečjē, kur Vītols pavadīja vasaru pie sava brāļa - ārsta Anša. Interesanti būtu pieminēt faktu, ka tas ir vasaras saulgriežu laiks un dziesma ir ļoti tautiska. Jāzepa Vītola pasniedzējs Nikolajs Rimskis-Korsakovs savulaik ar interesi konstatēja, ka Vītola mūzika neesot ne krieviska, ne vāciska. Ievērojamais mūzikas kritiķis Jēkabs Poruks iet soli tālāk: "Neraugoties uz ilgajiem Krievijā pavadītajiem gadiem, neraugoties, ka Vītola darbos nav etnogrāfisku zīmju, viņa nacionālisms neprasa, lai to vēl sevišķi aizstāv. [..] Pietiks minēt "Beverīnas dziedoni", "Karaļmeitu", "Gaismas pili", lai redzētu, ka Auseklis, Rainis, Vītols ir it kā viena ceļa posmi."Dziesmas pirmatskaņojums notika Rīgas Latviešu dziedāšanas biedrības kora koncertā Jēkaba Ozola vadībā Rīgas Riteņbraucēju dārzā 1900. gada vasarā. Dziesmu svētku kopkorī "Gaismas pils" kopš 1910. gada V Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem ir skanējusi sešpadsmit reižu.

To nedziedāja tikai Padomju Latvijas 1960., 1965. un 1977. gada dziesmusvētkos. 1985. gadā īsi pirms svētkiem dziesma tika svītrota no programmas, taču XIX Dziesmu svētku noslēgumā, pēc kultūras ministra Vladimira Kaupuža atvadvārdiem, kopkoris izsauca publikā sēdošo Haraldu Medni, kas tomēr nodiriģēja "Gaismas pili".[1][2]

Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemīte, Dievzemīte,
Brīvas tautas auklētāj'.
Kur palika sirmie dievi,
Brīvie tautas dēliņi,
Jā, tautas dēliņi.

Tie līgoja vecos laikos
Gaismas kalna galotnē.
Visapkārt egļu meži,
Vidū gaiša tautas pils.

[Zelta stabiem, zītar' jumtu,
Sidrabotiem pamatiem.
To negāza gaisa vētras,

Kara viļņu bangojums.] * [3]

Asiņainas dienas ausa
Tēvu zemes ielejā;
Vergu valgā tauta nāca,
Nāvē krita varoņi.

Ātri grima, ātri zuda
Gaismas kalna staltā pils.
Tur guļ mūsu tēvu dievi,
Tautas gara greznumi.

Sirmajam(i) ozolam(i)
Pēdīgajo ziedu dod:
Tas slēpj svētu piles vārdu
Dziļās siržu rētiņās,

Jā, siržu rētiņās

Ja kas vārdu uzminētu,
Augšām celtos vecā pils,
Tālu laistu tautas slavu,
Gaismas starus margodam'!

[Zilā gaisā plivinātos
Sarkan balti karogi,
Dobji, dobji atskanētu
Sirmo garu daiņojums.] *

Tautas dēli uzminēja
Sen aizmirstu svētumu:
Gaismu sauca, Gaisma ausa!

Augšām cēlās Gaismas pils![4][5][6]

* - Šie divi pantiņi nav iekļauti dziesmas tekstā, bet tie ir atrodami oriģinālajā Ausekļa dzejolī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas kultūras kanons
  2. Haralda Medņa diriģētā "Gaismas pils" 1985. gada Dziesmusvētkos (LTV.LV ieraksts)
  3. M. Milzere, L. Silova, D. Štokmane, A. Vanaga, A.Vēvers, I. Vīduša. Literatūra 7. klasei, 165. lpp.
  4. Musica Baltica 2002, Noslēguma Koncerts. Dziesmas jauktajam korim, 170. lpp.
  5. www.vietas.lv
  6. www.dziesmas.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]