Bergamo

Bergamo
Bergamo
Karogs Ģerbonis
Bergamo
Koordinātas: 45°41′51″N 9°40′12″E
Valsts	Itālija
Reģions	Lombardija
Province	Bergamo
Platība
• Kopējā	38,7 km2
Augstums	249 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	119 534
• blīvums	3 118,7/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indekss	24100
Mājaslapa	www.comune.bergamo.it
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Venēciešu 16. un 17. gadsimta aizsardzības būves : "Stato da Terra" – rietumu "Stato da Mar"
Tips	Kultūra
Kritērijs	iii, iv
Iekļauts	2017 (41. sesija)
Aizsardzības nr.	1533
Valsts	Horvātija, Itālija, Melnkalne
Reģions	Eiropa un Ziemeļamerika
Bergamo Vikikrātuvē

Bergamo (dažkārt kļūdaini Bergāmo; itāļu: Bergamo, latīņu: Bergomum) ir pilsēta Lombardijā, Itālijas ziemeļos. Bergamo atrodas Alpu dienvidu piekājē starp Brembo un Sērio upēm, aptuveni 50 km uz ziemeļaustrumiem no Milānas. Bergamo nocietinātā vecpilsēta 2017. gadā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā viena no sešām vietām objektā "Venēciešu 16. un 17. gadsimta aizsardzības būves : "Stato da Terra" – rietumu "Stato da Mar"".

Aizvēsturē mūsdienu pilsētas atrašanās vietā dzīvoja viena no ķeltu ciltīm — orobi. 196. gadā p.m.ē. šeit romieši dibināja Bergomum pilsētu. 5. gadsimtā pilsētu nopostīja huņņu valdnieka Atilas karaspēks, bet tā tika uzcelta no jauna. Vēlāk tā īslaicīgi kļuva par Lombardijas hercogistes galvaspilsētu, bet 12. gadsimtā kļuva par neatkarīgu komūnu. 1329. gadā pilsētā sāka valdīt Viskonti dzimta (Visconti) no Milānas, bet no 1428. līdz 1797. gadam Bergamo bija daļa no Venēcijas republikas. To 1797. gadā iekaroja franči un Napoleons Bonaparts iekļāva to Cizalpinas republikā (Repubblica Cisalpina). 1815. gadā Bergamo pakļāva Austrijas impērija, bet 1859. gadā — Itālijas Karaliste.

Sports

Bergamo ir futbola kluba "Atalanta" mājvieta. Pilsētā tradicionāli notiek šosejas riteņbraukšanas sacensību Giro di Lombardia finišs.