Pāriet uz saturu

Briģu pagasts

Vikipēdijas lapa
Briģu pagasts
Novads: Ludzas novads
Centrs: Brigi
Kopējā platība:[1] 124,9 km2
  Sauszeme: 122,8 km2
  Ūdens: 2,1 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 435
Blīvums (2025): 3,5 iedz./km2
Mājaslapa: www.brigi.lv
Vēsturiskie nosaukumi
krievu: Яновольская
Briģu pagasts Vikikrātuvē

Briģu pagasts[3] (agrāk saukts Brigu pagasts[4]) ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Krievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Isnaudas un Nirzas pagastiem, Zilupes pilsētu, Zaļesjes, Ciblas un Līdumnieku pagastiem.

Reljefa formas

[rediģēt | labot pirmkodu]

Zabolocku kalns

Hidrogrāfija

[rediģēt | labot pirmkodu]

Ūdensteces

[rediģēt | labot pirmkodu]

Holodnijs, Istalsna, Istra, Jučovas upīte, Pernovka, Pūdupe, Zilupe.

Ūdenstilpes

[rediģēt | labot pirmkodu]

Brigu ezers, Čornojes ezers, Rimšu ezers.

Akašu pūrs, Opuļu pūrs, Rovu pūrs

1920. gada zemes reformas gaitā Brigu muižas zemes sadalīja 2 jaunsaimniecībās un 62 citās vienībās 2168 ha kopplatībā.[5]

1935. gadā Ludzas apriņķa Brigu pagasta[6] (līdz 1925. gadam Janovoles pagasts) platība bija 183,6 km² un tajā dzīvoja 4947 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Briģu, Fedorku, Jučevas un Krivandu ciema padomes,[7] bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Briģu ciems ietilpis Zilupes (1949—1959) un Ludzas (1959–2009) rajonos. Briģu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Fedorku ciemu, bet kolhoza «Putj Iļjiča» teritoriju pievienoja Ploskiju ciemam. 1956. gadā Briģu ciemam pievienoja likvidētā Skrinu ciema kolhoza «Krasnaja zvezda» teritoriju, 1979. gadā daļu teritorijas pievienoja Ciblas ciemam, bet 1980. gadā daļu Ciblas ciema teritorijas pievienoja Briģu ciemam.[8]

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Briģu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ludzas novadā.

Kultūras pieminekļi

[rediģēt | labot pirmkodu]

Iedzīvotāji

[rediģēt | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[rediģēt | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18973 500    
19353 435−0.05%
19591 500−3.39%
GadsIedz.±% g.p.
19651 250−2.99%
19791 016−1.47%
1989980−0.36%
GadsIedz.±% g.p.
2000887−0.90%
2011608−3.38%
2021467−2.60%

Etniskais sastāvs

[rediģēt | labot pirmkodu]
gadsiedzīvotāju skaitslatviešikrievibaltkrieviukraiņipoļilietuviešiebrejivāciešipārējie
1925*4842173830115nez.8044531
193047841422325755nez.1412726
193549471478331964nez.4626131
19791016340627161451nez.nez.13
1989974232642721663nez.nez.3
2000876280543315911nez.6
201160820436918292nez.nez.
202146715327618111nez.nez.13

*Janovales pagasts.

Apdzīvotās vietas

[rediģēt | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Brigi (pagasta centrs), Lielā Pikova, Opuļi, Jučova, Ņivņiki, Kliši, Mazā Pikova.

Saimniecība

[rediģēt | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[rediģēt | labot pirmkodu]
  1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 Janvāris 2025.
  2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 Oktobris 2025.
  3. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
  4. 1 2 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 2897. sleja.
  6. M. Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts Statistiskās pārvaldes izdevums, Rīgā, 1935. gadā
  7. Latvijas PSR administrativi-teritorialais iedalījums. 1946. g., Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga 1946
  8. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  9. OSP