Bruno Oja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bruno Oja
Bruno Oja
Dzimis 1933. gada 12. februārī
Valsts karogs: Igaunija Tallina, Igaunija
Miris 2002. gada 9. oktobrī (69 gadu vecumā)
Valsts karogs: Igaunija Tartu, Igaunija
Nodarbošanās aktieris, dziedātājs

Bruno Oja (igauņu: Bruno Oja, skatuves vārds Bruno O’Ya; 1933. gada 12. februārī Tallinā2002. gada 9. oktobrī Tartu) bija igauņu un padomju teātra un kino aktieris, kā arī dziedātājs. No 1960. gadu beigām dzīvoja un darbojās galvenokārt Polijā. Ievērojamu dzīves posmu nodzīvojis arī Rīgā.

Izglītība un pirmie darba gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bruno Oja dzimis Tallinā. No piecu gadu vecuma sācis mācīties klavierspēli pie igauņu komponista un pedagoga Eugena Kappa. Vēlāk studējis un strādājis visdažādākajās darba vietās un arodos, tostarp brīvajā laikā aizrāvies ar mūziku, sportu, pantomīmu, aktierspēli.

Tartu universitātē studējis medicīnu. Spēlējis PSRS[nepieciešama atsauce] un Latvijas PSR[1] basketbola izlasēs, kā arī Latvijas PSR ūdenspolo izlasē. Līdz profesionāla aktiera karjeras uzsākšanai strādājis dažādus gadījuma darbus — pulētājs (VEF), krāvējs, u.c.

Dzīvojot Rīgā, no darba un sporta brīvajā laikā aizrāvies ar mūziku (spēlējis ģitāru un kontrabasu, dziedājis), kā arī pantomīmu un aktiermākslu. No 1956. — 1964. gadam strādājis LPSR Skolotāju nama estrādes orķestrī, no 1959. gada kā solists. Vienlaikus spēlējis ģitāru un dziedājis dažādos muzikālos sastāvos vairākos Rīgas restorānos.

Kino karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paralēli muzikālajai darbībai no 1959. gada uzsācis arī kinoaktiera gaitas. Strādājis pie lomām dažādās PSRS kinostudijās — Mosfilm, Lenfilm, M. Gorkija kinostudijā, Belarusfilm, Lietuvas kinostudijā, Rīgas kinostudijā, vēlāk, pārceļoties uz dzīvi Polijā, strādājis dažādās Polijas kinokompānijās (Kamera, Iluzions), kā arī VDR kinokompānijā DEFA.

Par Broņusa lomu spēlfilmā "Neviens negribēja mirt" (1966) saņēmis PSRS Valsts prēmiju.

1971. gadā filmējies Rīgas Kinostudijas spēlfilmā "Tauriņdeja", kas uzņemta pēc Zigmunda Skujiņa romāna "Karjera" motīviem.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bruno Oja bija cilvēks ar daudziem talantiem un interesēm, kuras nemitīgi mainījās un lielā mērā veidoja viņa karjeru un dzīvi. Bieži Oja ir ticis uztverts kā dēkainis un avantūrists, kamdēļ savā dzimtenē Igaunijā ir vāji pazīstams un nenovērtēts ekrāna un skatuves mākslinieks.[nepieciešama atsauce]

Bruno Ojas dzīvi var raksturot arī ar nemitīgu pārcelšanos no vienas dzīves vietas uz otru. No Tallinas uz Rīgu, no Rīgas uz Maskavu, no Maskavas uz Vroclavu.

Rīgā Bruno Oja pirmāmkārtām ieguva slavu kā harizmātisks un ekspresīvs deju vakaru vadītājs un dziedātājs. Vēlāk īpašu latviešu publikas atzinību ieguva arī filma ar Bruno Oju galvenajā lomā "Tauriņdeja", kurā scenārists aprakstījis paša Ojas vētraino dzīvi.

1966. gadā PSRS un Polijas kopražojuma spēlfilmas uzņemšanas laikā Oja iepazinās ar poļu sievieti un nekavējoties ar to apprecējās, nodrošinot savu pārcelšanos no PSRS tuvāk rietumiem. Sākotnēji Oja strādāja Vroclavas kultūras centrā, bet drīz vien kļuva par pieprasītu kinolomu atveidotāju dažādās Polijas kinokompānijās.

Pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas Oja atgriezās Igaunijā. Izveidoja savu uzņēmumu, kas vēlāk bankrotēja. Mūža pēdējos gadus pavadījis klusu dzīvi Tartu pilsētā, strādājot bērnu un jauniešu interešu centrā par pasniedzēju un rakstot memuārus ("Viesis šajā zemē"). Miris 2002. gada 9. oktobra rītā.

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Guntis Keisels. Latvijas basketbola vēsture. Jumava, 1998. 269. lpp. ISBN 9984-05-187-0.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]