Bukshēvdeni

Bukshēvdeni (vācu: von Buxhoeveden) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Igaunijā un Krievijā. Dažādos avotos dzimtas uzvārds sastopams dažādās formās (Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, de Bekeshovede, Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden).

Vēsture

Dzimta cēlusies no Bekshēfēdes (Bexhövede), kas atrodas uz dienvidiem no Brēmerhāfenes Lejassaksijā Vācijā. Zināms, ka vēlākā bīskapa Alberta (ap 1165—1229) māte bija Brēmenes arhibīskapa Hartviga II pusmāsa, kas palīdzēja viņam kļūt par Brēmenes domkungu (1186—1194). Viņa vecākais brālis Hermanis (1163—1248) bija benediktiešu klostera abats Brēmenē.

Livonijas krusta karu laikā 1199. gadā Albertu no Bekshēfēdes iecēla par trešo Livonijas bīskapu un 1200. gadā viņš ieradās Līvzemē, par savu rezidenci izvēloties Ikšķili, no 1201. gada Rīgu. 1203. gadā Rīgā ieradās bīskapa Alberta vecākais brālis Teoderihs, kas piedalījās daudzos krustagājienos pret igauņiem. 1212. gada Autines sacelšanās laikā viņš bija Idumejas fogts, 1213. gadā viņš apprecēja izdzītā Pleskavas kņaza Vladimira meitu un savā īpašumā ieguva Straupes pili (Roop) un ir uzskatāms par fon der Ropu dzimtas ciltstēvu.

1214. gada 20. februārī Inocents III atbrīvoja Līvzemes bīskapiju no Brēmenes arhibīskapa uzraudzības. Pēc Igaunijas pirmā bīskapa Teoderiha nāves 1220. gadā abatu Hermani iecēla par Igaunijas bīskapu. Kopā ar savu brāli Albertu viņš vadīja krustnešu karaspēku 1224. gada Tērbatas kaujā. 1225. gada 1. decembrī Svētās Romas impērijas ķeizara Frīdriha II dēls, Vācijas karalis Heinrihs VII piešķīra bīskapam Albertam principātu pār Līvzemi, Letiju un Piejūras novadu. Viņu māsa bija precējusies ar Engelbertu no Tīzenhūzas, kas ap 1223. gadu ieradās Livonijā un ir uzskatāms par Tīzenhauzenu dzimtas ciltstēvu.

Savukārt par Bukshēvdenu dzimtas ciltstēvu tiek uzskatīts Rīgas bīskapa vasalis (vasallus ecclesiae Rigensis) bruņinieks Johans no Bekshēfēdes (Johannes de Beckeshovede), kas 1224. gadā pieminēts Tālavas dalīšanas līguma parakstīšanā kā liecinieks. Pirms tam Tērbatas kaujas aprakstā viņš nosauks par bīskapa brāli Johanu no Apeldornas (latīņu: Iohannes de Appelderin, frater episcopi).

Bukshēvdenu dzimta bija ierakstīta Sāmsalas bruņniecības (1741), Igaunijas bruņniecības (1745) un Vidzemes bruņniecības (1747) matrikulās.

Slaveni dzimtas locekļi

Teoderihs fon Bukshēvdens, pirmais Idumejas fogts
Alberts fon Bukshēvdens (Albert von Buxthoeven, ap 1165–1229), Livonijas bīskaps
Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps) (Hermann I. von Buxthoeven, 1163–1248), Tērbatas bīskaps
Hermanis fon Bukshēvdens (Sāmsalas-Vīkas bīskaps) (Hermann I. von Buxhöwden, 1230–1285), Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1262–1285)
Reinholds fon Bukshēvdens (Reinhold von Buxhoeveden, ?–1557), Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1532–1541)
Frīdrihs fon Bukshēvdens (Friedrich Wilhelm von Buxhoeveden, 1750–1811), ģenerālis un virspavēlnieks Krievu-zviedru kara laikā
Oto fon Bukshēvdens (Otto von Buxhoeveden, 1770–1830), landmaršals (1808–1813)
Aleksandrs fon Bukshēvdens (Alexander Graf von Buxhoeveden, 1783–1837), Krievijas Impērijas valstvīrs
Pēteris fon Bukshēvdens (Peter Wilhelm von Buxhöwden, 1787–1841), landmaršals (no 1818), vēsturnieks (Beiträge zur Geschichte der Provinz Ösel, 1838)
Kārlis fon Bukshēvdens (Carlos Matthias Ludwig Konstantin Otto von Buxhoeveden, 1856–1935), Krievijas Impērijas diplomāts

Ārējās saites

Dzimtas mājas lapa (angliski)